Pagājušās nedēļas nogalē Jelgavā notika ikmēneša Latvijas izglītības pārvalžu vadītāju seminārs, kurā daudz tika diskutēts par pedagogu izglītības atbilstību.
Pagājušās nedēļas nogalē Jelgavā notika ikmēneša Latvijas izglītības pārvalžu vadītāju seminārs, kurā daudz tika diskutēts par pedagogu izglītības atbilstību.
Rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle stāsta, ka līdz šim parasti šādi semināri notikuši Izglītības un zinātnes ministrijas telpās, bet nu nolemts to rīkot kā izbraukumu kādā no Latvijas pilsētām: «Mēs atrodamies diezgan tuvu Rīgai, tāpēc, iespējams, arī mums tika uzticēta iespēja šo labo tradīciju atjaunot.»
Pirmkārt, Latvijas Izglītības pārvalžu vadītājus ar savu darbu iepazīstināja gan mūsu pilsētas, gan rajona Izglītības pārvaldes speciālisti, viesi apmeklēja pilsētas Metodiski informatīvo centru, Lauksaimniecības universitāti, kā arī Zaļenieku arodvidusskolu.
Plašākas diskusijas kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas dažādu departamentu un nodaļu vadītājiem izvērtās par pedagogu izglītību. Ministru kabineta izstrādātie noteikumi paredz, ka no 2004. gada visiem pedagogiem ir izvirzīta prasība iegūt kvalifikāciju savā priekšmetā, kā arī pedagoģisko izglītību (kursos vai kādā no pedagoģiskajām skolām). U.Gāle skaidro, ka pašreiz Izglītības un zinātnes ministrija ir atklājusi debates par šo jautājumu, jo ir ļoti svarīgi noskaidrot dažādas nianses, kas saistītas ar pedagogu izglītību: «Piemēram, skolotājs ir absolvējis LLU un ieguvis zemes ierīkotāja izglītību, bet vēlāk Pedagoģiskajā institūtā iegūts arī maģistra grāds. Kādu priekšmetu šāds cilvēks skolā var pasniegt? Vai arī lauku skolās tradicionālā problēma, ka viens pedagogs māca vairākus priekšmetus, bet kvalifikācija ir tikai vienā no tiem. Viņš var būt ļoti labs skolotājs, kas šo priekšmetu pasniedz jau desmit gadu, bet viņam nav oficiālās kvalifikācijas. Ko darīt? Tāpēc mēs arī vēlamies plašāk par šo tēmu diskutēt ar savu skolu direktoriem, mācību pārziņiem un pedagogiem, lai izzinātu viņu nostāju un veidotu kopīgu viedokli. Pieļauju, ka ir iespējams pedagogam, kas jau gadiem ir uzkrājis pieredzi kāda priekšmeta mācīšanā, izsniegt apliecību un neprasīt iegūt papildu kvalifikāciju.»
Patlaban šī tēma vēl ir atvērta diskusijām, un par to ir jāvienojas līdz pavasara konferencei, kas izglītības speciālistiem tiks rīkota katrā novadā atsevišķi. U.Gāle spriež, ka valstī vienots viedoklis jāpanāk līdz brīdim, kad augstskolas sāk uzņemt studentus neklātienes nodaļās, jo šī vasara ir pēdējais laiks, kad pedagogiem būtu iespējams iestāties augstskolā un iegūt nepieciešamo izglītību: «Ja skolotājs būs sācis mācības, tad nekāds likums nevarēs viņu piespiest skolu pamest, bet tas arī notiks tikai tādā gadījumā, ja Ministru kabinets noteikumus nemainīs.»
Vēl viena diskusiju tēma ir par pirmsskolas skolotājiem, kuriem ar šā gada 1. septembri jāsāk piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācība. Noteikumi paredz, ka viņiem ir nepieciešama augstākā pedagoģiskā izglītība, bet līdz šim pietika, ja bija iegūta vidējā speciālā izglītība vai viena kvalifikācija. U.Gāle stāsta, ja šis darbs būtu jāsāk jau šodien, rajonā būtu 13 vakantas vietas uz pirmsskolas skolotāju amatiem: «Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācību rajonā plānojam 23 izglītības iestādēs, bet 13 pedagogu trūkst.»
Ja arī šī norma tiks pieņemta kā absolūta, pirmsskolas skolotājiem šajā vasarā ir jāpaspēj iestāties augstskolā, lai 1. septembrī varētu sākt bērnu apmācību.
