Tuvākajās nedēļās tiks parakstīti darba līgumi par Latvijas Valsts pirmā prezidenta pieminekļa izveidi, apstiprina Jelgavas Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs.
Tuvākajās nedēļās tiks parakstīti darba līgumi par Latvijas Valsts pirmā prezidenta pieminekļa izveidi, apstiprina Jelgavas Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs.
Jau iepriekšējā sasaukuma Dome 1999. gada janvārī sarīkoja konkursu par Jāņa Čakstes pieminekļa izveidi. Tajā uzvarēja māksliniece Arta Dumpe un Edvīna Vecumnieka arhitektu birojs. Nu jaunā Dome ir sarosījusies, lai iesākto paveiktu līdz galam.
Projekta īstenošanai ir saņemti pieci tūkstoši latu no valsts investīcijām, tādu pašu summu plāno piešķirt arī pašvaldība. Tas ir pietiekami, lai jau šogad varētu sākt veidot pieminekļa pamatni, tās apkārtējo arhitektonisko ansambli un izgatavotu Jāņa Čakstes skulptūru ģipsī, kas vēlāk tiks atlieta metālā. Runājot par projekta finansējumu, Gunārs Kurlovičs piebilda, ka, iespējams, būs jālūdz gan uzņēmēju, gan varbūt pat visu jelgavnieku atbalsts. Aptuvenās projekta izmaksas varētu būt ap 35 tūkstoši latu. Piemineklim jābūt atklātam 2003. gadā. Kā zināms, to paredzēts novietot pie Svētās Trīsvienības baznīcas torņa.
Turpinot sarunas par pieminekļa izveidi, Jelgavas Domē šo pirmdien tikās tēlniece Arta Dumpe, arhitekts Edvīns Vecumnieks, pilsētas mērs Andri Rāviņš, izpilddirektors Gunārs Kurlovičs, pilsētas galvenais mākslinieks Georgs Svikulis un citi pašvaldības pārstāvji.
Kā «Ziņām» minēja G.Kurlovičs, pieminekļa skiču galīgie varianti varētu būt publicējami avīzē apmēram pēc mēneša. G.Svikulis vērtē, ka piemineklis būs demokrātisks, ar jūtamu pietāti pret pirmo Valsts prezidentu. «Ja iet runa par Čaksti, tad nevar tā kā ar Gļeba Panteļejeva piktogrammām uz jaunā Lielupes tilta, kas ir laba abstraktā, taču daudziem diemžēl ne visai saprotama māksla,» piebilda pilsētas galvenais mākslinieks.
Salīdzinājumā ar Kārļa Jansona veidoto 6,5 metrus augsto J.Čakstes pieminekli, kas savulaik stāvēja pie tagadējās Jelgavas muzeja ēkas, jaunā augstums būs apmēram trīs metri. Valsts prezidents tajā neizskatīsies kā varas apziņā sakāpināts vīrs, bet gan kā solīds kungs ar cilindru galvā, kāds viņš ir skatāms fotogrāfijās. Līdzās skulptūrai būs akmenī veidots saullēkts, kurā varēs lasīt rindas no J.Čakstes runas Satversmes sapulces svinīgajā sēdē 1920. gada 18. novembrī: «Latvijas valsts ir izaugusi no latviešu tautas vienprātības, tā ir palikusi stipra caur latviešu tautas vienprātību un plauks, un zels tālāk.»
