Eiropas Komisijas ziņojumā par kohēzijas politikas nākotni teikts, ka pēc ES paplašināšanās dzīves līmeņa atšķirības dalībvalstu vidū būs vēl krasākas un caurmērā ES kļūšot nabagāka.
Eiropas Komisijas ziņojumā par kohēzijas politikas nākotni teikts, ka pēc ES paplašināšanās dzīves līmeņa atšķirības dalībvalstu vidū būs vēl krasākas un caurmērā ES kļūšot nabagāka. Reģionālās politikas prioritāte būs nabadzīgākie dalībvalstu reģioni, 70% līdzekļu tiks novirzīti tiem.
EK uzskata, ka pēc paplašināšanās 27 dalībvalstis, par atskaites punktu ņemot to nacionālo iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2000. gadā, varētu iedalīt trijās grupās. Pirmajā būtu pašreizējās dalībvalstis, kuru IKP vidēji sasniedz 120 procentu no ES kopējā, izņemot Grieķiju, Spāniju un Portugāli. Otrajā grupā būtu trīs iepriekš minētās ES dalībvalstis, kā arī Kipra, Slovākija un Čehija, bet trešajā grupā – jaunās dalībvalstis, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir vidēji 41 procents no 27 Eiropas valstu vidējā rādītāja (tostarp Latvija).
