Kā ziņo aģentūra «Reuters», bažas par jaunu pārtikas skandālu skārušas duci Eiropas firmu, kas sākušas izpētīt, vai saņemtā dzīvnieku barība un gaļa nesatur spēcīgo antibiotiku hloramfenikolu, kas var apturēt cilvēka asinsķermenīšu veidošanos.
Kā ziņo aģentūra «Reuters», bažas par jaunu pārtikas skandālu skārušas duci Eiropas firmu, kas sākušas izpētīt, vai saņemtā dzīvnieku barība un gaļa nesatur spēcīgo antibiotiku hloramfenikolu, kas var apturēt cilvēka asinsķermenīšu veidošanos.
Pārtikas skandāls Eiropā
Pirmais signāls atskanēja, ka Vācijā, Francijā un Austrijā no holandiešu lopkautuves saņemta teļa gaļa, kurā varētu būt hloramfenikols, un ka tā var būt nonākusi lielveikalu plauktos. Atbildīgās Vācijas Lauksaimniecības ministrijas amatpersonas šādu iespēju noliedza, un pārbaude to neapstiprināja.
Tajā pašā laikā šī antibiotika ir atklāta Vācijā zivju miltu sūtījumos no holandiešu firmas «Mooijer-Volendam BV». «Mums nav precīza to firmu skaita, kuras saņēmušas šo lopbarību,» aģentūrai «Reuters» teicis Vācijas Lejassaksijas Lauksaimniecības ministrijas preses sekretārs. «Bet tas ir lielāks, nekā sākumā domājām un mēs enerģiski to pētām sadarbībā ar citu valstu valdībām.»
Janvārī Vācija ziņoja, ka ar hloramfenikolu saindētās garneles pērn Nīderlandē importētas no Tālajiem Austrumiem – tās tika iestrādātas 188 tonnu zivju miltu sūtījumā uz lopbarības rūpnīcu Lejassaksijā. Šīs saindētās garneles kļuva par sastāvdaļu 970 tonnu lielai lopbarības partijai, ko Vācijas rūpnīca decembrī bija izsūtījusi citām firmām. Vācijā tika konfiscētas 274 tonnas lopbarības.
«Katrs, kurš domā, ka tā nav izbarota, ir optimists. Esmu pārliecināts, ka noteikts daudzums ir izēdināts,» apliecināja Lejassaksijas Lauksaimniecības ministrija. Iesaistītās ES valstis centušās izsekot aizdomīgajai lopbarībai, bet firmu saraksts, kas varētu būt to tirgojušas, arvien vairāk sazarojies. Tikmēr alternatīvas lopbarības, piemēram, sojas, cenas biržā strauji palielinājās.
Eiropā beidz uztraukties, Latvijā – nesāk
Kuras ir citas valstis? Cik var uzzināt no ziņu aģentūrām, no Vācijas lopbarība tālāk gājusi uz Austriju, Dāniju, Poliju, Čehiju un Rumāniju. Kā Saeimas ESIC apliecināja Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības daļas vadītājs Ernests Zavadskis, oficiāla informācija nedz no ES institūcijām, nedz arī no kādām citām valstīm par iespējamu kaitīgās lopbarības vai gaļas eksportu uz Latviju nav saņemta. Un Sanitārās robežinspekcijas pārbaudes šādu antibiotiku klātbūtni nav atklājušas.
Šīs bažas radīja pamatotu trauksmi, tomēr, izrādās, šī saindētā partija patērētāju veselību neapdraud. Vācija pārbaudījusi vienpadsmit aizdomīgā sūtījuma partiju, un ticis paziņots, ka visi analīžu rezultāti ir negatīvi. Tas nozīmē, ka antibiotiku daudzums kopējā lopbarības masā ir tik niecīgs, ka to vairs neuzrāda.
E.Zavadskis lietpratīgi spriež: «Aizliegto antibiotiku pēdas nenozīmē, ka pārsniegta pieļaujamā maksimālā koncentrācija. Es nezinu, cik kilogramu gaļas būtu jāapēd, lai antibiotikas spētu kaitīgi iedarboties uz cilvēka zarnu trakta mikrofloru – 50 kilogramu, vai!?»
Hloramfenikolu lieto ierobežoti – tikai dzīvību apdraudošu slimību, tādas kā Sibīrijas mēris un vēdertīfs, ārstēšanai, bet tas var izsaukt arī anēmiju, kas aizkavē sarkano asinsķermenīšu veidošanos asinīs. Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) pārstāvis Romā apliecināja «Reuters» korespondentam, ka hloramfenikols pārtikas produktos ir pilnībā aizliegts.
Kā antibiotikas nokļuva garnelēs?
Kad Ķīnai pērn kāda 200 tonnu krava no Eiropas tika atdota atpakaļ, tā taisnojās, ka ES pacēlusi pieļaujamo antibiotiku daudzumu barjeru, par to neinformējot eksportētājvalstis. Tomēr amatpersonas solījās pieskaņoties jaunajiem starptautiskajiem standartiem. Ķīnieši skaidro, ka ar antibiotikām apstrādājot nažus garneļu izlobīšanai, bet akvakultūras speciālisti norāda, ka, visticamāk, hloramfenikols izsmidzināts zvejas vietās, lai cīnītos pret vēžveidīgo infekcijām.
Garneles intensīvi tiek audzētas fermās – kontrolētā, no jūras norobežotā vidē vai pat speciālos konteineros, kur jūras vēzīšus piebaro ar taukiem, šķiedrvielām un proteīniem, ieskaitot zivju barību, soju, vitamīnus un minerālvielas.
Taizemes, kas ir lielākā saldēto garneļu eksportētāja, valdība paziņojumā pauda šoku par ziņām un solījās ieviest stingrākus likumus, kas ne tikai aizliegtu hloramfenikolu lietot garneļu fermās, bet arī aizliegtu importēt šīs spēcīgās antibiotikas.
ES institūciju uzdevumu – panākt, lai antibiotikas, kas sākotnēji tika lietotas garneļu slimību apkarošanai, nenonāktu veikalu plauktos – šoreiz, šķiet, ir novērsuši pašu dalībvalstu ražotāji un kontroles dienesti.
Pirmais darbs Eiropas Pārtikas drošības aģentūrai
Kaut gan šajā gadījumā varam atviegloti nopūsties, problēma pastāv. Kā atzina E.Zavadskis, kandidātvalstis nav iekļautas ES ALERT sistēmā, kas paziņo dalībvalstīm par katru aizdomīgu kravu. Sanitārajai robežinspekcijai ar pārbaudēm jātiek galā saviem spēkiem.
Šis pārtikas skandāls pārbaudīja ES institūciju gatavību pēc pērn pārdzīvotās govju trakumsērgas un mutes un nagu sērgas, un atklāja veco vainu – neinformētību un vilcināšanos. ES pārtikas drošības komisārs Deivids Birns taisnojās, ka reakcija uz antibiotikas saturošās lopbarības parādīšanos aizkavējās, jo nebija iespējas ātri iegūt informāciju. Diez vai šāda locīšanās ir pieņemama, jo Vācija par to brīdināja jau decembrī un ziņu aģentūras cēla trauksmi janvāra sākumā.
«Bija trūkumi… tas notika pietiekami ātri. Lai gan sabiedrībai briesmas neradās, tā bija pietiekami laba mācību stunda, ka mums vienmēr jābūt modriem,» pēc tikšanās ar ES lauksaimniecības ministriem atzina komisārs. Viņš apliecināja, ka ES Lauksaimniecības padome spriedusi par ES ātrās apziņošanas sistēmu par katru iespējamo risku pārtikas ķēdē. Tās iedzīvināšana būs janvārī Briselē darbu sākušās Eiropas Pārtikas drošības aģentūras uzdevums.
