2002. gada 10. janvāra Domes sēdē tika skatīts jautājums par ēdināšanas un atpūtas kompleksa būvniecību Katoļu ielā 2a.
2002. gada 10. janvāra Domes sēdē tika skatīts jautājums par ēdināšanas un atpūtas kompleksa būvniecību Katoļu ielā 2a. Kaut arī pilsētas iedzīvotāji ir izteikuši savu sašutumu un par tāda objekta celtniecību, Domes sēdē šo jautājumu tomēr akceptēja ar astoņām balsīm par, vienu pret un trim atturoties. Un kā gan ne, citāds rezultāts nemaz nevarēja būt, jo Rihards Blūmanis dāsni sponsorēja «zemsaviešu» priekšvēlēšanu kampaņu, un neba jau velti tāds dāsnums no uzņēmēja puses, acīmredzot tika noslēgta vienošanās par atbalstu uzņēmējdarbības paplašināšanai, un tagad ir pienācis tas brīdis, kad dotais atdodams devējam. Tikai jājautā – kāpēc mēs vienus balstām un bīdām, bet citos pat neieklausāmies? Un, ja jau patiešām gribējām uzņēmējam palīdzēt un izdarīt kaut ko labu pilsētas un tās iedzīvotāju labā, tad varējām atļaut Blūmanim nojaukt vienu «kurjatņiku», kas stāv kā tāds šausmu rēgs pašā pilsētas centrā, un tai vietā realizēt uzņēmēja ideju, vēl jo vairāk, ka zeme, ko Blūmaņa kungs uzskata par sev piederošu, īstenībā viņam pieder tikai daļēji. Nostiprinājums Zemesgrāmatā vēsta, ka Blūmanim pieder tikai 490 m2, bet 400 m2 ir pašvaldības zeme, kas uzņēmējam 05.09.2001. ar finansu komitejas lēmumu nr.19 iznomāta uz pieciem gadiem. Nevienam nav jābūt īpaši gudram, lai saprastu, ja atļaujam būvēt tādu kompleksu uz nomātās zemes, tad pēc kāda laika uzņēmējs lūgs to zemes gabalu atpirkt un tālākā jautājuma risināšanas gaita jau noritēs pēc sen izplānota scenārija. Jautājums ir tikai viens – vai mēs, nākot kādu laiku pie varas, drīkstam izpārdot pašvaldības īpašumu, turklāt pašā centrā, galu galā pašiem kļūstot par atkarīgiem no pilsētas uzņēmējiem? Vai arī domājam tikai par šodienu? Kas būs pēc tam, par to lai domā nākamie, kas būs pie varas, mēs savu darbu būsim paveikuši godam.
Šim uzņēmējam derētu sakārtot līdz galam jau esošo objektu, ko viņš nespēj jau vairāku gadu garumā, un tikai tad ķerties pie jaunu celtniecības. Tā, piemēram, pie viņa objekta «Silva» sētas puse tā arī nav sakārtota, nav izveidota automašīnu stāvvieta, par ko daudz sūdzējušies apkārtējo māju iedzīvotāji, kā arī par šo jautājumu vairākkārt runājis deputāts J.Bērziņš, bet pieņemtos lēmumus uzņēmējs līdz šim nepilda un, kā izskatās, netaisās pildīt. Arī uz viņa zemes ierīkotais tirdziņš, kura statuss līdz galam Domē nav noformēts, neatbilst solītajām spārnotajām idejām, un Domei bija visas tiesības uzlikt sakārtot nesakārtotās lietas, nevis steigties ar atļaujas izsniegšanu jaunu objektu celtniecībai.
Bet varam jau visu saprast, deputēšanas laiks nav nemaz tik garš – tas nepielūdzami skrien uz priekšu, tāpēc tajā laika posmā, kad ir tāds «labvēlības statuss», jāpaspēj vēl tik daudz «izsist» sev, jo, kas zina, varbūt nākamie, kas būs pie varas, uz tādām afērām neparakstīsies.
