George Harrison «All Things Must Pass», EMI, 2001. Aizvadītais gads melomāniem izrādījies vairāk nekā skumjš.
George Harrison «All Things Must Pass», EMI, 2001
Aizvadītais gads melomāniem izrādījies vairāk nekā skumjš. Privātajās fonotēkās, nonākot līdz burtam «h», iznāk secināt, ka visu laiku labākais blūzmenis Džons Lī Hūkers un savdabīgākais, savrupākais «Liverpūles četrinieka» dalībnieks Džordžs Harisons vairs jaunus diskus neiespēlēs un neiedziedās. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka pērn abi aizgājuši viņsaulē. Par laimi, mūziķi slavas virsotnes spējuši sasniegt savas dzīves laikā, lai gan, protams, «bītlam» Harisonam tas ir izdevies ātrāk nekā 1917. gadā dzimušajam Džonam Lī.
Kad nu jau pirms vairāk nekā 30 gadiem pirmoreiz klajā nāca, šķiet, visu laiku leģendārākais Dž.Harisona albums «All Things Must Pass», pasaules melomāniem izzuda jebkādas šaubas par Harisona ģēniju, kas «The Beatles» pastāvēšanas laikā it kā bijis 20. gadsimta komerciāli veiksmīgāko kompozīciju sacerētāju autorpāra – Džona Lenona un Pola Makartnija – aizēnots.
Šodien vairs nav nekādu šaubu par to, ka pēdējos piecos «Bītlu» pastāvēšanas gados tieši Dž.Harisons ir bijis slavas, publikas un viena otra eiforiju izraisoša līdzekļa nogurdinātās grupas iedvesmotājs, tieši viņa ietekmē «The Beatles» devās uz Indiju, kuru par savu otro dzimteni gan atzina vienīgi Džordžs – viņa pelni pēc nāves tika izkaisīti Gangas (hinduistu svētākās upes) ūdeņos.
«All Things Must Pass» ir jāklausās ne tikai tādēļ, ka tajā apkopotas teju vai visu laiku labākās Dž.Harisona dziesmas: superhits «My Sweet Lord», «Isn’t It A Pity?», «I Dig Love», «Art Of Dying» un citas, bet arī tā iemesla dēļ, ka šajā pēc 30 gadiem atkārtoti izdotajā dubultalbumā ar virkni papildu dziesmu piedalās Dž.Harisonam līdzīgi mūzikas ģēniji: Ēriks Kleptons, Ringo Stārs, Bilijs Prestons, Gerijs Brūkers un citi. Nedaudz oponējot diska nosaukumam, jāatzīst, ka Dž.Harisona mūzika, par laimi, nekad nepāries.
