Norises dienas, svētku zīme, vispārīgas norādes par Mežaparka Lielajā estrādē paredzētajiem koncertiem, deju iestudējuma veidotāji – tas patlaban ir viss, kas zināms par 23. latviešu vispārējiem dziesmu un deju svētkiem.
Norises dienas, svētku zīme, vispārīgas norādes par Mežaparka Lielajā estrādē paredzētajiem koncertiem, deju iestudējuma veidotāji – tas patlaban ir viss, kas zināms par 23. latviešu vispārējiem dziesmu un deju svētkiem. Neziņas gaisotnē 30. janvārī Rīgā noritēja dziesmu svētkiem veltītais seminārs, kurā referātu lasījumos klausījās, par organizatoriskiem un citiem ar svētkiem saistītiem jautājumiem sprieda koru vadītāji no visas Latvijas. Trīs kordiriģenti – Jelgavas pilsētas un rajona kolektīvu vadītāji Gunta Paškovska, Sarma Rudzutaka un Guntis Pavilons – pēc atgriešanās pulcējās uz sarunu «Ziņu» redakcijā, lai pastāstītu par seminārā dzirdēto un izteiktu viedokli par izveidojušos situāciju.
Parasti kopkoncertu programmu kori sāk apgūt divas sezonas iepriekš. Pašlaik līdz 2003. gada 1. jūlijam atlicis pusotrs gads, un no repertuāra vēl joprojām nav ne vēsts: nav zināms, kas uzņemsies svētku tapšanas pārraudzību, un līdz šim nav atbalstīts neviens iesniegtais koncertu mākslinieciskās koncepcijas priekšlikums (saskaņā ar to tiek gatavota dziesmu programma).
Sarunā piedalījās Jelgavas rajona valsts kultūras inspektore Dzintra Zimaiša. Nedēļu pirms visas Latvijas diriģentu pulcēšanās par koru gatavošanās kārtību tika lemts Jelgavas rajona Padomē. Tika noteikts rajona koru skates datums (27. aprīlis) un apgūstamā programma.
Dz.Zimaiša izteica cerību, ka pēc Jelgavas kultūras organizētājinstitūciju pārstrukturēšanas, uzlabojoties pašvaldību sadarbībai, tiks atrisināta sasāpējusī problēma: pilsētai un rajonam virsdiriģents būs visu gadu, nevis kā līdz šim – tikai dažus mēnešus pirms dziesmu svētkiem. Pēc G.Paškovskas un G.Pavilona teiktā, līdzšinējais virsdiriģents Jānis Zirnis viņiem atzinis, ka turpmāk šos pienākumus uzņemsies tikai tādā gadījumā, ja līgums ar viņu tiks slēgts uz visu gadu, dodot iespēju labāk iepazīt gan katru kolektīvu atsevišķi, gan situāciju Jelgavā un rajonā kopumā. Pastāvīga virsdiriģenta nepieciešamību vienlīdz uzsvēra visi sarunas dalībnieki.
G.Paškovska pievērsa uzmanību arī neefektīvajai Jelgavas koru vērtēšanas sistēmai: centīgāko un panākumiem bagātāko kolektīvu uzstāšanās pēc maksimālā punktu skaita sakrāšanas vairs nekādi neietekmē gada kopvērtējumu.
Visi klātesošie tomēr uzsvēra – kaut arī situācija ir sarežģīta, viņi ir apņēmības pilni gatavoties nākamajiem dziesmu svētkiem un piedalīties tajos, lai vai cik īsā laikā repertuārs būtu jāapgūst.
Sarunas tiešo iemeslu varētu formulēt jautājumā: kas bija zināms pirms semināra, kas tajā tika uzzināts un kas vēl joprojām palicis nezināms?
G.Pavilons: Šķiet, īsti zināms nebija nekas. Es pat teiktu – kaut kas bija zināms, bet izrādījās, ka tas nav īstais, kas bija jāzina. Janvāra sākumā taču it kā tika likts priekšā kaut kāds repertuārs, kas nu izrādījās «nepareizs».
Dz.Zimaiša: Tur ir klasika. Varbūt dziesmu svētkos būs viena vai divas no šīm dziesmām, bet galvenā doma ir tāda: koros notiek paaudžu maiņa, un šīs dziesmas ir jāzina visiem. Bet, runājot par dziesmu svētkiem, – atbilstoši sagatavotie lielie pilsētu kori, rudenī saņēmuši repertuāru, pa vienu ziemu to iemācīsies. Es uztraucos par lauku koriem, jo arī viņi grib dziedāt Rīgā un dziedāt labi. Viņiem ir liegta iespēja mācīties.
G.Pavilons: Ir vēl viena lieta. Janvārī saņemam repertuāru. Ejam Platones kora «Sidrabe» priekšā un rādām – redzat, cik daudz dziesmu jāapgūst. Darba daudz – strādājam! Lauku cilvēki saprot – lai būtu rezultāts, jāstrādā. Pastrādājam pāris nedēļu un tikai tad uzzinām, ka tas nemaz nav dziesmu svētku repertuārs, bet domāts, lai atsvaidzinātu kora programmu un neļautu nīkt bezdarbībā. Mazliet tāda kā muļķošana…
G.Paškovska: Tikko bija «Rīgai – 800». Manuprāt, visi, kas organizē dziesmu svētku dzīvi, nav spējuši uzreiz pilnībā pievērsties nākamajiem. Tāpēc viss aizkavējies. Nav noskaidrots, kurš būs atbildīgs par šiem dziesmu svētkiem. Cik saprotu, vairs nebūs kā agrāk, kad priekšlikumus nākamo svētku repertuāram izteica iepriekšējo «dziesmu karu» finālistu diriģenti. Pati divreiz esmu bijusi viņu vidū un zinu, ka tobrīd katrs domāja tikai par to, kā «iebīdīt» savu dziesmu, nevis par to, lai dziesmu svētki kopumā būtu skaisti, klausāmi un skatāmi. No šīs kļūdas mācās. Visu atbildību par «Rīgai – 800» koncertu bija uzņēmies Sigvards Kļava, bet vēl nav zināms cilvēks (vai cilvēki), kas veidos nākamo dziesmu svētku programmu. Cik zinu, tiek domāts arī par koncerta būtisku pārveidošanu.
Dz.Zimaiša: «Rīgai – 800» sacēla bumu labā nozīmē. Man arī koncerts ļoti patika. Taču tāds var būt vienreiz piecdesmit vai simt gados. Nākamajios dziesmu svētkos to nevajag kopēt.
G.Paškovska: Arī seminārā visi bija par to, ka dziesmu svētki pamatā nedrīkst mainīties – ka būs «a capella» dziedājums un viss pārējais. Tikai nav, nu nav paša galvgaļa, kas to visu liek kopā. Bet tomēr – vai neesam «sašūmējušies» mazliet par daudz? Tiem pašiem Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmu svētkiem samācās vienā sezonā – nedomāju, ka repertuārs būtu vienkāršs.
Dz.Zimaiša: Jā, bet cik koru turp brauc?
G.Pavilons: Tikai tie, kas var apgūt un kam ir nauda.
Dz.Zimaiša: Ja tāda programma būs dziesmu svētkiem, estrāde būs tukša…
G.Paškovska: Es gan neesmu tik pesimistiski noskaņota. Domāju, varbūt kori būs sadalīti grupās, būs vienkāršākas dziesmas, ko dziedās visi, grūtākas, ko dziedās daži…
Dz.Zimaiša: Bet kā tu sadalīsi tos tūkstošus? Nu labi, tā ir organizatoru problēma, bet korus tomēr diez vai var tik strikti sadalīt kā dejotājus, kas katrs savā grupā iemācās divas trīs dejas…
G.Paškovska: Varbūt simfoniskās mūzikas koncertu gatavos vieni, citiem būs savas programmas… Būs trīs dažādi koncerti.
G.Pavilons: Garīgās, simfoniskās mūzikas un noslēguma koncerts. Protams, būs arī gājiens.
G.Paškovska: Un «dziesmu kari».
G.Pavilons: Vēl uzzinājām, ka arī simbols – vainags – jau izgudrots.
Dz.Zimaiša: Jumts uzcelts bez pamatiem.
G.Paškovska: Nav dziesmiņu…
Dz.Zimaiša: Uz kā turēsies tas vainadziņš…
G.Paškovska: Noslēguma koncerta koncepciju konkursa pirmā kārta beigusies ar čiku. Iesniegt projektus otrajai kārtai varēja līdz 1. februārim.
G.Pavilons: Pirmā kārta bija publiska, tagad – slēgts konkurss.
G.Paškovska: Saskaņā ar izvēlēto koncepciju tiks piemeklēts repertuārs – laika gaitā pārbaudītas dziesmas –, arī pasūtinātas jaunas – noteiktiem komponistiem par noteiktu tēmu.
G.Pavilons: Manuprāt, mūs tomēr mazliet muļķo. Esmu pieradis darbu un dzīvi plānot lieliem gabaliem uz priekšu. Varbūt kāds Rīgā iedomājas, ka kori, īpaši laukos, to vien dara, kā dzīvo no dziesmu svētkiem līdz dziesmu svētkiem. Tik un tā mums būs jāgatavo Ziemassvētku programma, jādzied valstssvētkos un citur. Lai to savlaicīgi varētu saplānot, jāzina, kas un kad būs, kādas dziesmas un tā tālāk. Nebūs tā, ka gatavosimies tikai dziesmu svētkiem.
Dz.Zimaiša: Katrā ziņā būs ļoti, ļoti saspringts darbs.
S.Rudzutaka: Taču ir viens «bet», par ko tika runāts arī Rīgā. Spriedze prasa nervus, zūd dziesmu gars, tā atkal ir cīņa, un tas nav pareizi.
G.Pavilons: Sen taču bija zināms, ka 2003. gadā būs dziesmu svētki.
S.Rudzutaka: Ir nokavēts – to atzina visi zālē sēdošie.
Dz.Zimaiša: Jā, bija zināms, bet neviens nezināja, kādi būs dziesmu svētki «Rīgai – 800». Tie visiem galvas arī sagrozīja. Tagad ir tā: atpakaļ griezties – rīkot dziesmu svētkus kā agrāk – nevar, bet nevar arī tādus kā «Rīgai – 800». Vajag citādākus…
G.Paškovska: …un nav skaidrs, kādus.
