Nākamā gada pirmajā pusē inflācija Latvijā sāks mazināties

Inflācija Latvijā joprojām pārsniedz 20 %, tomēr kopš jūlija inflācija ir stabilizējusies, un nākamā gada pirmajā pusē inflācija Latvijā sāks mazināties. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada novembrī patēriņa cenas Latvijā bija par 21,8 % lielākas nekā pērn.

Inflācijas stabilizēšanās gan nenozīmē, ka cenas Latvijā vairs neaug. un novembrī salīdzinājumā ar oktobri patēriņa cenas Latvijā pieauga par 1,1 %. Tas joprojām ir pietiekami liels cenu pieaugums, tomēr ļoti straujais cenu lēciens, ko redzējām pirmajos mēnešos pēc kara sākuma Ukrainā, šķiet ir beidzies. Energoresursu cenas Eiropā un Latvijā ir augstas, bet tās ir stabilizējušās un ievērojami zemākas nekā tās bija vasaras beigās, pat neskatoties uz aukstāka laika iestāšanos. Igaunijā inflācija jau ir sarukusi no 25 % uz 21 %, un arī Latvijā nākamā gada pirmajā pusē inflācija sāks mazināties. Pēc manām prognozēm, nākamā gada vasaras otrajā pusē inflācija Latvijā varētu noslīdēt zem 10 %.

Energoresursu cenu stabilizēšanās nav vienīgais signāls, kas liek domāt, ka inflācija tuvākajos mēnešos sāks mazināties. Cenu spiediens ir mazinājies arī citās jomās. Piemēram, jūras konteineru pārvadājuma izmaksas starp Eiropu un Ķīnu kopš šī gada janvāra ir sarukušas par vairāk nekā 80 %, un ir atgriezušās iepriekšējā līmenī. Tāpat ir uzlabojusies preču pieejamība, preču krājumu līmenis ir ievērojami pieaudzis, savukārt patēriņš kļūst vājāks dēļ inflācijas. Tas nozīmē, ka preču pusē inflācijas spiediens ir ļoti būtiski samazinājies un vietām ir iespējami pat cenu kritumi. Papildus tam arī pārtikas cenas pasaulē kopš marta ir sarukušas par 15 %, lai arī pagaidām tas vēl neatspoguļojas mūsu veikalos un novembrī pārtikas cenas Latvijā pieauga 1,7 % salīdzinājumā ar oktobri.

Transporta izmaksu un pasaules pārtikas cenu kritums ir pozitīvs signāls, tomēr inflācijas attīstību Latvijā joprojām ir ļoti grūti prognozēt. Tuvākā gada laikā inflācijas dinamiku Latvijā ļoti lielā mērā turpinās noteikt energoresursu cenas. Labā ziņa ir tā, ka energoresursu nepietiekamības riski ir mazinājušies un dabasgāzes krājumi gan mūsu reģionā, gan Eiropā ir lielāki nekā gaidīts. Strauja dabasgāzes cenu normalizēšanās un atgriešanās tuvāk iepriekšējam līmenim varētu radīt pat nelielu deflāciju. Tomēr enerģijas krīze nav beigusies un riski ir gan šajā, gan nākamajā ziemā, kad būs pilnībā jāiztiek bez Krievijas gāzes. Un šobrīd ir sākusies ziema, tādēļ energoresursu cenas atkal kāpj.

Vienlaikus inflācijas procesi ekonomikā šobrīd vairs nav saistīti tikai ar energoresursu cenu kāpumu. Novembrī salīdzinājumā ar oktobri patēriņa cenas Latvijā pieauga par 1,1 % un iekšējo pakalpojumu cenu inflācija Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas pārsniedz 10 %. Novembrim tik straujš cenu kāpums nav raksturīgs. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, atpūtas un kultūras pasākumu cenas novembrī pieauga par 8,8 %, savukārt ēdināšanas un izmitināšanas pasākumu cenas par gandrīz 20 %.

Bezdarbs Latvijā ir zems un spiediens celt algas ir ļoti liels, lai arī 3. ceturksnī algas Latvija pieauga vien par 6,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Par algu inflācijas spirāli pagaidām runāt vēl nevaram, taču inflācija arī nākamgad būs liels izaicinājums Latvijas ekonomikā. Pēc manām prognozēm, inflācija Latvijā nākamgad varētu būt 8-10 % robežās.

Mārtiņš Āboliņš, AS “Citadele banka” ekonomists