Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācija uz diskusiju aicināja Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas filiāles vadītāju Juri Volostņikovu, viņa vietnieci Elvīru Brūveri un Pārtikas veterinārā dienesta Jelgavas pārvaldes vadītāju Arvīdu Žilvinski.
Tā kā šogad jau divos pilsētas un rajona ēdināšanas uzņēmumos izraisījusies toksikoinfekcija, Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācija uz diskusiju aicināja Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas filiāles vadītāju Juri Volostņikovu, viņa vietnieci Elvīru Brūveri un Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) Jelgavas pārvaldes vadītāju Arvīdu Žilvinski. Diskusijas dalībnieki vienojās, ka ar pārtikas biznesā iesaistītajiem uzņēmumiem nepieciešama plašāka saruna.
Funkcijas
J.Volostņikovs: No šā gada ir mainījies iestādes nosaukums, jo vairāk nodarbosimies tieši ar sabiedrības veselību. Pagājušajā gadā valdība apstiprināja arī sabiedrības veselības stratēģiju. Mūsu kompetencē ir infekcijas slimību epidemioloģiskā uzraudzība un riska faktoru novērtēšana, infekcijas slimību reģistrācija, epidemioloģiskā izmeklēšana, pretepidēmijas pasākumi, operatīvā reaģēšana ārkārtas situācijās, higiēniskā apmācība un virkne citu pasākumu. Jaunu objektu nodošanā vērtējam to atbilstību higiēnas prasībām. Epidemioloģiskās drošības likuma realizācijā aģentūrai atvēlēta prioritāra loma. Saslimšanu gadījumos strādājam kopā ar PVD, slēdzienu par objekta atbilstību vai neatbilstību prasībām dod PVD, bet galīgo atzinumu par notikušo sniedz aģentūra.
A.Žilvinskis: Līdz ar izmaiņām likumā par veterinārmedicīnu un pārtikas aprites uzraudzības likumā dienestam ir vairāk funkciju. No Valsts sanitārās inspekcijas esam pārņēmuši pārtikas mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu kontroli. Faktiski uzraugām visu pārtiku, izņemot nefasētu ūdeni. Kontroli veicam visos posmos, izņemot augu valsts pārtikas ieguves posmu – audzēšanu. Bet dzīvnieku izcelsmes pārtiku uzraugām no ganāmpulka, sākot ar dzīvnieka piedzimšanu, līdz produkcijas apritei mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Tas saistīts ar valsts likumdošanas harmonizēšanu atbilstoši Eiropas direktīvām. Proti, pārtikas apritei jābūt tādai, lai jebkurā posmā līdz pat nonākšanai uz patērētāja galda varētu noteikt pārtikas produkta izcelsmi. Tādējādi problēmu gadījumos, kā tas bija Staļģenē un depo ēdnīcā, tiek nodrošināts, ka pārtikas produktu izcelsmi bez grūtībām var dokumentāli noteikt un pierādīt atpakaļejošā secībā. Diemžēl šeit arī sākas problēmas.
Dienestam ir jāseko pārtikas aprites procesu atbilstībai normatīvajiem aktiem, kā arī visos posmos jāveic riska faktoru izpēte – veicot gan plānveida, gan pēkšņu kontroli. Dienesta darbība ir vērsta uz to, lai patērētājam nodrošinātu kvalitatīvu pārtiku.
Pirmais mēnesis
Pirmajā mēnesī esam apmeklējuši 26 dažāda veida uzņēmumus. Divus no tiem sakarā ar toksikoinfekcijas uzliesmojumu, trīs – pēc patērētāju sūdzībām. Pārbaudes veicām, ņemot vērā Sanitārās inspekcijas izpētes rezultātus, un tās norādītajos riska uzņēmumos veiksim atkārtotas pārbaudes. Kontrolēto vidū ir desmit bērnudārzu un izglītības iestāžu ēdināšanas bloki.
Gandrīz visur ir vienas un tās pašas problēmas: gan personāla, gan vides higiēna. Darbiniekiem vajadzētu apzināties, bet vadītājam kontrolēt, lai sanitārās grāmatiņas atrastos iestādē uz vietas. Telpas it kā tiek tīrītas un dezinficētas, bet dokumentāli to nevar pierādīt. Piemēram, Staļģenē nebija norādīts, kas atbildīgs par dezinfekcijas līdzekļa sagatavošanu, kad tas lietots. Tur tikai pēc trim dezinfekcijas reizēm laboratoriskie izmeklējumi atbilda normām. Higiēnas prasību nodrošināšanai nav nepieciešams liels finansējums.
Abos toksikoinfekcijas uzliesmojuma gadījumos uzņēmumos piekrīt, ka ir pārkāpuši prasības, bet nevar pamatot, kāpēc.
Kāpēc?
J.V.: Ir daudz faktoru, kāpēc tā notiek. Viens no būtiskākajiem – cilvēkam, kas, nosacīti runājot, vakar bijis kurpnieks, bet šodien ir konditors, nav zināšanu. Agrāk simtprocentīgi visiem darbiniekiem reizi divos gados vajadzēja iziet higiēnisko apmācību. Tagad šī prasība ir tikai divās pozīcijās – frizētavām un pārtikas uzņēmumu saimniekiem, kuriem atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības noteikumiem par apmācību jāatbild pašiem. Bijuši paradoksāli gadījumi, kad saimnieks zvana un prasa, lai nolasām viņam lekciju, lai viņš pēc tam to atstāstītu darbiniekiem. Pēc sabojātā telefona principa, protams, nerīkojamies.
Otrkārt, telpu, inventāra uzkopšana. Agrāk veikalos un ēdināšanas uzņēmumos reizi mēnesī bija jāveic ģenerāltīrīšana, kas notika tā saucamajā sanitārajā dienā. Tagad tas netiek prasīts un līdz ar to nevar piespiest to darīt. Varam tikai pateikt, ka tas ir slikti.
Ko darīt?
E.Brūvere: Katru pirmdienu pustrijos pēcpusdienā Sabiedrības veselības aģentūras filiālē notiek nodarbības pārtikas tirdzniecības uzņēmumu darbiniekiem. Savukārt katra mēneša pirmajā un trešajā trešdienā izglītojam sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu darbiniekus, jo apmācība ir atšķirīga. Šo sistēmu nedaudz mainīsim. Kad sākām mācības, auditorija bija pilna, bet, tiklīdz jaunajos noteikumos tas vairs nebija obligāti, labi ja trīs četri tirdzniecības darbinieki atnāk, no ēdināšanas uzņēmumiem – vēl mazāk. Ar tik mazu interesentu skaitu nav lietderīgi vismaz divas stundas nodarboties. Turpmāk mēģināsim organizēt grupas, ko diferencēsim, jo viena informācija ir jāzina apkopējām un trauku mazgātājām, bet daudz plašāka – vadītājiem.
A.Ž.: Šogad esam organizējuši divas sanāksmes skolu un bērnudārzu ēdināšanas organizētājiem, jo jau paredzējām, ka tā ir riska grupa. Klātesošos šie jautājumi interesēja, un, domāju, liela daļa turpinās apgūt ar higiēnas prasībām saistītos jautājumus.
Otrkārt, izsekot pārtikas produkcijas apritei nav iespējams bez paškontroles sistēmas. Dažos uzņēmumos to ir sākuši ieviest, citos sāk domāt, vēl citos vispār nezina, ko tā nozīmē. Pagaidām neesam redzējuši nevienu uzņēmumu, kur tas notiktu vismaz vidējā līmenī. Tā kā uzņēmumu atzīšana nav iespējama bez minētās sistēmas, ar laiku šis jautājumus nokārtosies, jo paškontroles sistēmas obligāta prasība ir arī darbinieku apmācība.
Sodi
A.Ž.: Sešiem no desmit izglītības iestāžu ēdināšanas organizētājiem piemērojām sankcijas, jo brīdinājumi tiem bija izteikti jau iepriekš. No trim pārbaudītajām kafejnīcām sodīta viena, no astoņiem jaukta tipa veikaliem – seši. Sankcijas piemērotas pārbaudītajai vairumtirdzniecības bāzei. Brīdinājumi, kā atzīst arī paši uzņēmumi, nav tik efektīvi, bet sodu saprot uzreiz. Uz vietas uzņēmumā varam uzlikt 20 latu sodu, saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu fiziskās personas varam sodīt līdz 250 latiem, juridiskām personām noteikt sodu līdz 1000 latiem, bet galvenais PVD inspektors – līdz 3000 latiem. Protams, skatāmies, lai sods atbilstu nodarījuma pakāpei, nevis akli sekojam likuma pantiem.
Vienmēr uzsveru, lai mūsu inspektorus neuztvertu kā ambiciozus kontrolētājus, jo dienestam ir jāiekļaujas normatīvo aktu, rīkojumu un Administratīvo pārkāpumu kodeksa rāmjos. Uzņēmumu vadītājus pirms sodīšanas aicinām uz pārvaldi un veltām viņiem laiku, cik vien nepieciešams. Saistošo normatīvo dokumentu uzskaitījums visām kontrolē esošo uzņēmumu grupām pārsniedz astoņus desmitus un aizņem sešas lappuses. Tāpēc nepieciešamības gadījumā uzņēmumiem varam izsniegt vienīgi normatīvo aktu uzskaitījumu, bet akti viņiem jāiegādājas pašiem.
Likumsakarība
E.B.: Gandrīz nav dienas, kad no aģentūras nesaņemtu ziņas par saslimšanām ar akūtām zarnu infekcijām. Šogad perēkļi konstatēti kādos desmit rajonos. Tātad tā nav nejaušība vai apstākļu sakritība, bet likumsakarība. Tas saistāms arī ar līdzšinējām reformām, kad labi gribēti aizsākumi nav realizēti ar piemērotākajām metodēm. Savulaik Sanitāri epidemioloģiskā stacija veica gan kontroli (to tagad veic Valsts sanitārā inspekcija un Pārtikas veterinārais dienests), gan ekspertīzi. Pirms pieciem gadiem Vides veselības centram kontroles funkcijas noņēma un nodeva Sanitārajai inspekcijai.
Otrkārt, normatīvie dokumenti, maigi sakot, ir nepilnīgi. Tie nav slikti, bet pietrūkst detalizētāk izstrādātu instrukciju. Piemēram, pirmsskolas iestādēm domāti nosacījumi iekļaujas vienā lappusē un tajos ir tikai vispārēji momenti. Vai arī teikums «izstrādāt un īstenot vietējas nozīmes programmas». Tas neko neizsaka, ir jābūt dokumentam, kas to aprakstītu sīkāk. Uzņēmumos šādus dokumentus izlasa, bet īsti nesaprot, ko darīt. Jau minētie noteikumi par higiēnas apmācību. Tie, kas zināja, vērsās pie mums, bet tie, kas uzskatīja sevi par gudriem, darbinieku izglītošanā aprobežojās ar norādījumiem par roku mazgāšanu…
Uzskatu, ka pietrūka objektīvo datu. Sabiedriskajā ēdināšanā nepietiek ar dokumentu kontroli, ir svarīga objektīvā situācija. Pat ja vizuāli izskatās, ka uzņēmumā valda tīrība, faktiski var izrādīties, ka ar netīru lupatu ir tīri nomazgāts. Ir nepieciešami laboratoriskie izmeklējumi. Diemžēl kontrole vairāk tiek veikta tikai vizuāli un dokumentāli.
Pēdējos gados ir ievērojami audzis kontrolējamo objektu īpatsvars. Nav pieļaujams, ka kontrolētājiem ir jāaptver neaptveramais, ir jāpanāk, lai kontrole tiktu nodrošināta visiem.
(Diskusijas dalībnieki lēš, ka PVD Jelgavas pārvaldei kopumā kontrole jāveic gandrīz 1000 uzņēmumos. Sešiem inspektoriem ir ko rauties. – A.A.)
J.V.: Varu uzteikt pēdējos Zemkopības ministrijas izstrādātos dokumentus. Pozitīvi, ka pārtikas kontroles dienestā ir iekļāvušies mūsu struktūras bijušie darbinieki. Esam vienā laivā, un mums jāairē vienā, nevis katram savā virzienā.
A.Ž.: Kontrolējošā institūcija it kā ir līdzatbildīga, bet tā nevienam blakus nevar izstāvēt. Arī uzņēmuma vadība to nevar. Katram darbiniekam ir jāzina savas funkcijas un jābūt profesionālim savā vietā.
J.V.: Kamēr domāšana, attieksme pret higiēnas un sanitārijas jautājumiem nemainīsies, tikmēr no uzliesmojumiem nebūsim pasargāti.
E.B.: Pie riska grupas var piederēt jebkurš ēdināšanas uzņēmums. Domāju, kontroles dienestam vajadzētu būt neatkarīgam, nevis atrasties Zemkopības ministrijas pārraudzībā, jo arī pārtikas ražotāji ir šīs ministrijas pakļautībā. Negribu apvainot, bet tas tomēr var kaut kādā veidā ietekmēt. Kad pērn Jelgavā armijas bataljonā bija šigelozes uzliesmojums un Tukuma piena pārstrādes uzņēmuma vaina bija simtprocentīgi pierādīta, zemkopības ministrs cēlās un krita par uzņēmumu, mums pat ar prokuratūru draudēja. Nezinu, kā viss attīstītos, ja šogad vainīgs izrādītos kāds pārstrādes uzņēmums.
A.Ž.: Profesionāli ne ar vienu nekonsultējamies un ne no viena neietekmējamies.
***
Ne visas diskusijas gaitā skartās aktualitātes ir satilpušas avīzes slejās. Tas tikai apliecina nepieciešamību tikties plašākā lokā ar pārtikas pārstrādes, tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu pārstāvjiem, lai tādējādi, apmainoties ar informāciju un izglītojot, sekmētu galveno: nodrošinātu patērētājus ar kvalitatīvu un veselībai nekaitīgu pārtiku.
Attiecībā uz ēdināšanu izglītības iestādēs, pēc klātesošo domām, neapmierinātības gadījumā situāciju varētu atrisināt ar jauna konkursa izsludināšanu. Savukārt, noslēdzot līgumu, nepieciešams paredzēt nosacījumus par ēdināšanas bloka sakārtošanu un normatīvo prasību nodrošināšanu, kā arī līguma laušanas iespējas pārkāpumu gadījumā.
