Domes Estētikas komisijas sēdē, ko vadīja izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks, tika apspriesti vairāki jautājumi, kas saistīti ar pilsētas vides sakopšanu un piemiņas vietu veidošanu.
Domes Estētikas komisijas sēdē, ko vadīja izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks, tika apspriesti vairāki jautājumi, kas saistīti ar pilsētas vides sakopšanu un piemiņas vietu veidošanu.
Sēdē piedalījās pilsētas galvenais arhitekts Arvīds Račinskis, galvenais mākslinieks Georgs Svikulis, arhitekts Aldis Dzērve un ainavu arhitekts Andrejs Lomakins.
Būs piemineklis J.Čakstem
G.Svikulis informēja klātesošos, ka ir «sakustējies ledus» Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa lietā. «Ziņas» jau rakstīja, ka pirmdien, Domes pārstāvjiem apspriežoties ar tēlnieci Artu Dumpi un arhitektu Edvīnu Vecumnieku, ir pieņemta galīgā koncepcija par to, kā šim piemineklim būtu jāizskatās. Vilis Ļevčenoks izteica cerību, ka, veiksmīgi piesaistot līdzekļus, piemineklis varētu tikt atklāts pat šogad.
«Ugunsputna» vietā – plāksne
Tā sauktās antihitleriskās koalīcijas veterāni ierosinājuši jautājumu par pieminekli Otrā pasaules kara upuriem. Kā zināms, savulaik Stacijas parkā atradās tēlnieces Rasas Kalniņas – Grīnbergas veidotais «ugunsputns», kas Mākslas kombināta slikti veiktā izpildījuma dēļ deviņdesmito gadu vidū sabruka. Veterāni pieprasījuši tieši tur izvietot kādu citu piemiņas zīmi. Jau 1998. gadā šajā sakarā izsludināts konkurss, kurā par piemērotāko atzīts G.Svikuļa projekts par apmēram 16 kvadrātmetru lielas, horizontāli, taču mazliet piepacelti novietotas smalkgraudu betona plāksnes uzstādīšanu parkā izveidotā pakalna virsotnē. Šaubas gan radīja veterānu pieņemtais gravējuma teksts: «Karavīriem – cīnītājiem pret fašismu.» Saistībā ar Latvijas likteni Otrajā pasaules karā laika pārbaudi tomēr ir izturējis nevis motīvs par cīnīšanos pret kaut ko, bet gan par kritušo karavīru vai civiliedzīvotāju piemiņu neatkarīgi no piederības kādai karojošajai pusei vai nācijai. Komisija atzina, ka šī piemiņas vieta būtu jāsakārto jau šogad.
Būs piemiņas zīme apbedītajiem
Jelgavas Latviešu biedrība ierosinājusi izveidot agrākajā Jāņa kapsētā, tagadējā Alunāna parkā, piemiņas zīmi tur apbedītajiem izcilajiem novadniekiem. Tādi, piemēram, ir dzejnieces Aspazijas vecāki, baltvācu dzejnieks, Gētes un Šillera tulkotājs Kārlis Fridrihs Hūgenbergers un vēl apmēram piecdesmit cilvēki, par kuriem ir ziņas
Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Šajā lietā jau ir saņemts divu tūkstošu latu finansējums no valsts budžeta. Ar to gan ir par maz, lai projekts, kura izstrādē ir iesaistījusies Jelgavas arhitekte Aija Ziemeļniece, tiktu īstenots. Domes komisija nolēma Latviešu biedrības iniciatīvu atbalstīt. Interesanti, ka ir domāts par liepu alejas stādīšanu, kas vienā galā vestu uz Jāņa baznīcas altāri, bet otrā – noslēgtos pie minētās piemiņas zīmes. Tās izveidē varētu tikt izlietoti kapakmeņi, kas, likvidējot šo kapsētu, ir savesti uz Pils salas un guļ tur arī patlaban.
Piemiņas mūris negūst atbalstu
Komisija skatīja arī kritiskā stāvoklī nonākušo tā saukto Vecpuišu vāzi Mīlestības alejā. Šā pieminekļa atjaunošanai tiek gādāts finansējums no valsts. Ilgākas diskusijas izraisījās saistībā ar Svētbirzi, komunistiskajā režīmā represēto piemiņas vietu. Patlaban diemžēl tūkst naudas, lai tur radītu Mātes tēla skulptūru. Domes komisijas arī neatbalstīja ideju par piemiņas mūri, kurā tiktu ierakstīti visu represēto ģimeņu vārdi. Pašreizējās iespējas atļauj izveidot dzīvžogu un akmeni, kas pie ieejas Svētbirzī uzrunātu par tautai nodarīto pārestību.
Komisijas sēdē tika pievērsta uzmanība arī atsevišķu graustu novākšanai un daudzdzīvokļu māju pagalmu sakārtošanai pilsētā.
