Visas Latvijas pensionāru parakstu vākšanas akcija par sociālo apstākļu uzlabošanu iegājusi noslēguma stadijā.
Visas Latvijas pensionāru parakstu vākšanas akcija par sociālo apstākļu uzlabošanu iegājusi noslēguma stadijā. Pamatdokuments ar pensionāru prasībām, ko apliecināja vairāk par 93 tūkstošiem parakstu, iesniegts Valsts prezidentei, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam un Labklājības ministram. Jelgavā pensionāru atsaucība bija liela – ir savākts 4090 parakstu. Kāpēc mēs to darījām? Tāpēc, ka valsts nenodrošina iedzīvotāju sociālo aizsardzību un nepilda ANO vispārējos cilvēktiesību deklarācijas Ģenerālās asamblejas 1948. gadā pieņemtos noteikumus, kuros ietverts, ka: «Ikvienam ir tiesības uz viņa un viņa ģimenes veselības uzturēšanai un labklājībai atbilstošu dzīves līmeni.» Mēs prasām valdībai pildīt šos noteikumus un pirmām kārtām lai pensija nebūtu mazāka par iztikas minimumu.
Pagājušā gada decembrī vidējais pensijas apmērs valstī bija Ls 60,50. Mazāku par iztikas minimumu saņēma 588,4 tūkst. pensionāri, kas veido 93,8 % no kopējā skaita (627,7 tūkst.). Par Jelgavu VSAA pagaidām minēto datu nav, tādēļ Pensionāru apvienībai nav iespējams novērtēt pensionāru materiālās nodrošinātības līmeni mūsu pilsētā salīdzinājumā ar vidējo valstī. Apvienības valde izdara secinājumu, ka izmaksājamo pensiju faktiskā izlietošana neatbilst iztikas minimumā paredzētajām normām gan natūrā, gan tās vērtībā. Ar 1991. gada 8. aprīļa lēmumu Nr.95 LR Ministru padome apstiprināja pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturu vienam iedzīvotājam, kurā iekļautās patēriņa normas ir spēkā vēl pašlaik. Pagājušo desmit gadu laikā izdarītas nenozīmīgas izmaiņas tikai pārtikas patēriņa vērtībās sakarā ar cenu kritumu vai palielināšanos. Pilna patēriņa iztikas minimums vienam iedzīvotājam 2001. gada 1. janvārī noteikts Ls 84,68 apmērā mēnesī un ir spēkā pašlaik.
Iztikas minimuma sadalījums atbilstoši apstiprinātajām normām vienam iedzīvotājam ir šāds (dati publicēti «Lauku Avīzē» 2001. gada 18. janvārī):
nepārtikas precēm gadā – Ls 410,79, mēnesī – Ls 34,23;
pārtikas precēm gadā – Ls 307,86, mēnesī – 25,65;
pakalpojumiem, t.sk. centrālapkurei, gadā – Ls 36,29;
pavisam gadā – Ls 1016,15, mēnesī – Ls 84,68.
Tālāk paskatīsimies, cik reāls ir šis iztikas minimums, ko tik augstu vērtē Labklājības ministrija un atzīst par pietiekamu, lai pensionārs skaitītos materiāli nodrošināts. Pieminēšu vairākus piemērus par preču lietošanas ilgumu. Iztikas minimumā apstiprinātās normas (lietošanas laiks gados):
– vīriešu trikotāžas vilnas džemperis (Ls 11,46) – 9 gadi;
– bērnam kokvilnas rāpulīši (Ls 1,90) – 2,4 gadi;
– ādas pavasara kurpes (Ls 7,79) – 10 gadu;
– sievietei vasaras kokvilnas kleita (Ls 14,22) – 7 gadi;
– sauļošanās trikotāžas kostīms (Ls 9,27) – 16,5 gadi.
Vai patērētājs var iekļaut faktisko samaksu par centrālapkuri gadā atļautajā summā? Kādu summu faktiski iedzīvotājs Jelgavā tērē samaksai par siltumu – Pensionāru apvienībai nav zināms, jo STU vilcinās sniegt atbildi par pieprasītajiem datiem. Varam tikai secināt, ka mūsu pilsētā pensionāru izdzīvošana ir vistiešāk atkarīga no ļoti augstās maksas par siltumu. Šīs problēmas labvēlīga atrisināšana tuvākajā laikā būs Domes deputātu atbildības par iedzīvotāju materiālās labklājības paaugstināšanu mūsu pilsētā vienīgais apliecinājums.
Par pilnā iztikas minimuma neatbilstību faktiskajam patēriņam jūs neizpratnē varat teikt – kuriozi. Var atgādināt, ka patēriņa normas apstiprinātas Godmaņa laikā. Šo normu izmainīšanai līdz šim laikam ekspremjers iniciatīvu nav izrādījis, bet Labklājības ministrs A.Požarnovs ir ļoti apmierināts, ka Latvijas Pensionāru federācija ir samierinājusies ar Ls 85 un neprasa iztikas minimuma nekavējošu pārrēķināšanu. Ja valdība nereālo iztikas minimumu pieņems par mērauklu pensiju palielināšanai un pensionāru prasības uzskatīs par apmierinātām, tad tiks stabilizēta nabadzība un ilgus gadus netiks atrisināta iedzīvotāju izdzīvošanas problēma.
Parakstu vākšanas periodā Apvienības valde stiprināja saiknes ar katru pensionāru un paplašināja aptaujājamo pensionāru skaitu. Daudzi pensionāri iesniedz ierosinājumus par prasību apstiprināšanu valdībai. Ierosinājumi tika valdes sēdē apspriesti un kopējās pamatnostādnēs iesniegti LPF. Vairumā iesniegto vēstuļu ir uzsvērts, ka valdības izdarītie grozījumi Pensiju likumā ir maz efektīvi, gandrīz nemaz nav attiecināmi uz pensio-nāriem, kas pensionējās līdz 1996. gadam, bet tieši šo pensionāru daļa kopējā skaitā ir vislielākā.
Apvienības valde atzīmē, ka, mūsuprāt, LPF pārāk daudz uzmanības veltī Finansu un Labklājības ministriju problēmām par finansu resursu meklēšanu un regulēšanu sociālo jautājumu risināšanai. Līdz ar to prasības par pensionāru materiālā stāvokļa uzlabošanu tiek pakļautas atkarībai no finansu resursiem valstī. Mūsuprāt, prasības valdībai jāvirza neatkarīgi no seguma finansu resursiem – iedzīvotāju sociālā nodrošināšana ir valdības funkcija, un LPF nav vēlams iejaukties tās dublēšanā.
Pensionāri interesējas, vai pilsētā ir Domes apstiprināts iedzīvotāju nabadzības novēršanas plāns un kā tas tiek pildīts, kāda ir mazturīgo iedzīvotāju daļa no visiem iedzīvotājiem. Šajā jautājumā Apvienības valde lūdz Domes preses dienestu sniegt informāciju. Apvienības valde pateicas visiem pensionāriem, kas ar savu parakstu un vēstulēm atbalstīja organizēto parakstu vākšanas akciju par pensionāru sociālā stāvokļa uzlabošanu. Parakstu vākšana ar 2002. gada 26. februāri Jelgavā tiek pārtraukta.
