Pirmā ES nauda reģionu atšķirību izlīdzināšanai (programma «PHARE 2000»), izrādās, ir dārga skolas nauda ne tikai Latgales un Zemgales reģioniem, bet arī Latvijas valstij.
Pirmā ES nauda reģionu atšķirību izlīdzināšanai (programma «PHARE 2000»), izrādās, ir dārga skolas nauda ne tikai Latgales un Zemgales reģioniem, bet arī Latvijas valstij. Divus gadus nav izdevies uzsākt PHARE kohēzijas projektu programmēšanu, līdz beidzot (14. februārī) Eiropas Komisija atļāvusi izsludināt projektu konkursus.
Pēc 2001. nāk 2000. gads…
Programmas «PHARE 2000» galvenais mērķis ir veicināt ekonomikas izaugsmi Latgales un Zemgales reģionos, nodrošinot finansējumu projektiem, kas ietver biznesa infrastruktūras attīstību, personāla apmācību un uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus.
«Plānotāji strādā ugunsdzēsēju režīmā,» par Zemgales attīstības aģentūras skubu, divās nedēļās izstrādājot reģiona attīstības virzienus «PHARE 2000» līdzekļu saņemšanai, decembrī pirms diviem gadiem rakstīja «Zemgales Ziņas».
«No izbraukuma uz Latgali nesen atgriezās M.Vītols un R.Zīle. Pirmdienas valdības komitejas sēdē viņi bija cerību pilni par Latgales spēju sagatavot un aizstāvēt savus projektus investīciju piesaistīšanā,» pirms pusotra gada «Lauku Avīzei» teica ministrs Vladimirs Makarovs, «Manuprāt, valdībai vairāk jāpacenšas, lai uzņēmēju gatavība naudu «paņemt» nepārdegtu un viņi nesāktu to meklēt citur.»
Diemžēl notika tieši tā, un Latgales uzņēmēju vidū zuda interese par kohēzijas projektiem. «ES atbalsta izmantošanas nosacījumi ir mainījušies būtiski: bija runas par to, ka varētu pieteikties uzņēmēji uz nelieliem projektiem, taču pieprasīti tika lieli pašvaldību projekti,» rezumē Latgales attīstības aģentūras direktore Inga Goldberga.
Pirmais sarūgtinājums bija pieviltās cerības PHARE projektus izvērtēt uz vietas reģionos – attīstības aģentūrās, tagad tos Rēzeknē drīkst tikai sagatavot. Sākumā Trestūrs no Briseles tieši sarakstījās ar I.Goldbergu, bet pēc tam vairs ne, jo Eiropas Komisija mainīja pieeju no pilotreģioniem uz centrālās valdības aparāta stiprināšanu. Otrā vilšanās – uzņēmējiem PHARE līdzekļi nav pieejami tiešajām investīcijām. Uzņēmējdarbības attīstību tagad var veicināt, vai nu ieguldot infrastruktūras attīstībā, vai cilvēkresursos (apmācībā, izglītībā). Trešā vilšanās – daudzo mazo biznesa projektu vietā tagad var iesniegt tikai dažus pašvaldību lielos (minimālā summa 375 tūkstoši eiro). Ceturtā – daudz darba jāiegulda projektu sagatavošanā (ne jau visi tiks pieņemti) angļu valodā. Kaimiņvalstīs tos drīkst iesniegt valsts valodā…
«Vienmēr visu esam veikuši laikā,» apgalvo Zemgales attīstības aģentūras direktors Raitis Vītoliņš, «Tikai vispirms bija vienas prasības, tad nāca citas, tad – nākamās.» I.Goldberga bija cerējusi, ka «PHARE 2000» programma tieši latgaliešiem pirmajiem dos iespēju sagatavoties ES līdzekļu saņemšanai. Tas atpalikušam reģionam ir svarīgi, lai vēlāk varētu konkurēt ar pārējiem sociālās izlīdzināšanas projektu izstrādē, bet nu 11. februārī jau tika pieņemti un izskatīti projekti PHARE 2001. gada piešķīrumam. PHARE līdzekļu apguvē 2000. gads nāks pēc 2001. gada…
Bez valstiskās vīzijas nav mazā projekta
Divu gadu, nevis divu nedēļu, kā to uzsāka Zemgales aģentūra, laikā tapa valdības nacio-nālās attīstības plāns. Vēl šā gada janvārī Eiropas Komisijas PHARE nodaļas vadītājs Simone Pjeri Saeimas ES informācijas centrā (ESIC) kritiski izteicās, ka Latvijas valdība nezina, kādus prioritāros virzienus izvēlēties. «Joprojām tai nav skaidrs, ko vairāk attīstīt, piemēram, tranzītu vai tūrismu. Eiropas Komisija to priekšā neteiks. ES līdzekļi ir attīstībai, bet, kamēr Latvijai nav skaidrs, kādā virzienā valsts attīstīsies, tikmēr piešķirt tos ir nelietderīgi,» savu pozīciju pamatoja S.Pjeri.
Roberts Zīle, īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām, nepiekrīt šādam uzstādījumam:
«Latvija nedrīkst balstīties uz vienu vai divām atsevišķām nozarēm, jo tad valsts kļūst viegli ievainojama pasaules tirgus konjunktūras svārstībās. Nepiekrītu, ka ekonomiku vajag balstīt tikai uz meža apstrādi vai uz tranzītu, tāpēc NAP ļauj attīstīt vairākas ekonomikas nozares ar lielu pievienoto vērtību.»
R.Zīle atzinis, ka 245 lappušu biezais NAP nebūtu uzrakstīts, ja to mums obligāti nepieprasītu Eiropas Savienība. Tajā pašā laikā šis dokuments ir nepieciešams. «Tas ir prioritāšu jautājums: nevis finansēt ceļa posmu, kuru nenoslogo mašīnu plūsmas, bet izvēlēties tos virzienus, kas dod lielāko ekonomisko un sociālo efektu. Tieši tie ir iezīmēti NAP. Būtu muļķīgi uzbūvēt ceļa posmu kā uz Bērziņu robežpunktu, ja pēc tam to neviens nelietotu,» pamato ministrs.
Vēlāk NAP būs jāpārveido par tā saukto Vienoto programmdokumentu, kas arī visās pašreizējās dalībvalstīs nosaka dažādu attīstības projektu finansējumu no Eiropas Savienības kopējiem līdzekļiem.
Ierēdņu vājums – iedomāts vai īsts?
Eiropas Komisija Latvijai, tāpat kā citām kandidātvalstīm, bez prioritāšu definīcijas trūkuma tradicionāli pārmet arī institucionālo vājumu (ministrijās, pašpārvaldēs), nepietiekamu sociālo partneru iesaistīšanu un kapacitātes trūkumu projektu radīšanā un vadībā.
Gada sanāksmē par ISPA programmu Latvija guvusi vislabāko vērtējumu kopš programmas sākuma. Latvija varēja pretendēt uz finansējumu 3,5 – 5,5% apmērā no kandidātvalstīm paredzētās ISPA kopsummas, bet, vērtējot pirmo divu ISPA darbības gadu rezultātus, Latvijai apstiprināto projektu apjoms šo ietvaru pārsniedz un ir 5,8%. «ISPA programmas ietvaros Latvija vienīgā no kandidātvalstīm pēc Eiropas Komisijā apstiprināto projektu apjoma pārsniegusi sev atvēlētā finansējuma ietvaru, kas, protams, liecina par šo projektu izstrādē iesaistīto, tajā skaitā Latvijas administrācijas cilvēku labo darbu,» lepojas Roberts Zīle. «Tas ir labs novērtējums Latvijas administrācijas kapacitātei.»
Rodas jautājums, kāpēc tik dažādi tiek vērtēta Latvijas ierēdniecības spēja programmēt un vadīt projektus? «Atbilde, acīmredzot, meklējama faktā, ka ir dažādi sadarbības partneri Eiropas Komisijas dienestu pusē,» uzskata R.Zīle un pēc tikšanās ar jauno vēstnieku Endrjū Rasbašu izteica cerību uz patiesu sadarbību ar Eiropas Komisijas delegāciju.
Tomēr Eiropas Komisijas vēst-nieks E.Rasbašs noraida veiksmīgo ISPA salīdzinājumu ar neuzsākto «PHARE 2000»:
«Es būšu nedaudz piesardzīgs. Pirmām kārtām tāpēc, ka tie bija ceļu projekti. Ja runa būtu tikai par ceļu projektiem, naudu varētu iztērēt pavisam vienkārši un ātri. Tas, ko cenšamies panākt ar ekonomisko un sociālo kohēziju, ir sagatavot augsni strukturālajiem – Eiropas reģionālās attīstības un sociālajiem – fondiem. Tas jau ir daudz sarežģītāk, jo tie ir pietuvināti nacionālās ekonomikas attīstībai. Es domāju, ka Latvijas gadījumā būs būtiski uzlabojumi, jo Latvijā pastāv spēcīga interese saņemt reģionālās attīstības fonda līdzekļus. Runa ir par ļoti lielu naudu.»
Reģionos ir gatavi strādāt
E.Rasbašs piesaka skaidri un gaiši: «Vai nu projekti jānokontraktē līdz šā gada beigām, vai arī… šī naudu būs jums zudusi. Turklāt valdībai līdz tam jāspēj veikt nepieciešamais nodrošinājums – jāizstrādā valsts līdzfinansējuma shēma, turklāt tas jāveic atklāti un pieejami, jo visai ES naudas apgūšanai jānotiek atklāti, caurspīdīgi.»
Ņemot vērā plānoto laika grafiku un Eiropas Komisijas delegācijas ieteikumus, projektu konkurss ir jāizsludina līdz šā gada 15. februārim, bet tie jāiesniedz līdz maijam.
S.Pjeri gan piesaka, ka nav par visu varu jācenšas «paņemt naudu», bet gan jāizstrādā labi projekti kaut dažu miljonu vērtībā no atvēlētajiem deviņiem: «Dodu priekšroku domāšanas pārkārtošanai.» Tomēr R.Vītoliņš nepieļauj, ka varētu neizmantot piedāvāto palīdzību pilnā apjomā (Zemgalei par 2,75 miljoniem eiro).
Zemgalē pirmais lielākais projekts varētu būt izglītības sistēmas pilnveidošanai un informācijas tehnoloģiju attīstībai, kas pretendē uz 1,44 miljoniem latu. Šis projekts viens pats var paņemt visu paredzēto finansējumu. Otra iecerētā ideja ir tūrisma infrastruktūras uzlabošana par 800 tūkstošiem latu, piemēram, pievedceļu un tualešu izbūve, ūdensapgāde Zemgales 13 tūrisma objektos (paredzēts uzlabot vismaz pa vienam katrā rajonā). Zemgales informācijas tīkla izveidei cer ieguldīt 750 tūkstošus latu, bet varbūt to ātrāk izdosies realizēt par 2001.gada līdzekļiem.
I.Goldberga secina: «Valstij vajadzēja divus gadus vadlīniju izstrādei, bet mums projektu izstrādei paliek tikai trīs mēneši un realizēšanai – gads.» Bet arī viņa ir noskaņota ES palīdzību izmantot pilnā – 6,8 miljonu eiro – apmērā. To pašu apliecina ministrs R.Zīle.
