Pirmdien, 18. februārī, visu ES kandidātvalstu lauksaimniecības ministrus uzklausīja Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā.
Pirmdien, 18. februārī, visu ES kandidātvalstu lauksaimniecības ministrus uzklausīja Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā. Tajā piedalījās vairāk nekā 400 deputātu no visām Eiropas valstīm.
Apspriedē savu viedokli izteica arī mūsu zemkopības ministrs Atis Slakteris. «Runa nav par naudu, bet par līdzvērtīgu attieksmi,» viņš uzsvēra Eiropas Parlamenta deputātiem.
«Parunāsim par mīlestību!»
«Nerunāsim par naudu, parunāsim par mīlestību!» aicināja Slakteris, kad visu lauksaimniecības ministru piecu minūšu uzstāšanās beidzās un sākās debates. Tādējādi viņš pievērsa uzmanību ES dalībvalstu attieksmei pret jaunpienācējiem.
Visu kandidātvalstu ministri prasīja līdzvērtīgu attieksmi pēc paplašināšanās, plašā amplitūdā – no Polijas lauksaimniecības ministra niknā uzbrukuma līdz Lietuvas zemkopības ministra pozitīvajam vērtējumam, no Briseles ziņo Saeimas atašejs Inese Kriškāne. Tomēr visi 11 ministri, izņemot lietuviešu, EK priekšlikumu vērtējuši kā skopu un negodīgu.
«Šis ir gadījums, kad 15 dalībvalstis savu vēsturisko pienākumu – apvienot sadalīto Eiropu – grib paveikt par lētu naudu,» pārmeta polis Jaroslavs Kaļinovskis. Viņš prognozēja, ka ierobežojumi lauksaimnieciskajai ražošanai, apvienoti ar gariem pārejas periodiem tiešajiem maksājumiem, var nozīmēt tikai lielu ASV tipa industriālo saimniecību izdzīvošanu. «Vai ar liellopu trakumsērgu un citām slimībām nepietika?» viņš retoriski vaicāja. «Pārejas periodi radīs ne tikai izkropļojumus konkurencē, bet arī divas lauksaimniecības politikas.»
Čehijas un arī dažu citu valstu pārstāvji citējuši Līgumu par Eiropas Ekonomiskās Kopienas izveidošanu jeb Romas līgumu, kurš izslēdz diskriminējošu attieksmi pret kādu no dalībvalstīm. Eiropas Komisijas paplašināšanās finansēšanas priekšlikums, lūk, esot pretrunā ar ES pamatlīgumu.
Skaitļi nogriež attīstības iespējas
Kad debatēs kāds Atim Slakterim iebilda, ka galvenais ir skaitļi, nevis mīlestība, viņš piekrita: «Ja ar mīlestību nepietiek, runāsim par ekonomiku.» Latvijas zemkopības ministrs, pamatojot savu viedokli, norādīja, ka ražošanas kvotas noteiktas, balstoties tikai uz pašreizējo industriālās pārdošanas vai pēdējo gadu ražošanas līmeni, kas vairākiem produktiem, īpaši gaļas ražošanā, ir ievērojami zem vietējā tirgus pieprasījuma apjoma un izslēdz attīstības iespējas potenciāli rentablām nozarēm, īpaši piensaimniecībai.
Savukārt piedāvātais tiešo maksājumu attīstības modelis, kas sākotnēji paredz maksājumus 25 procentu apjomā no ES pašreizējo dalībvalstu līmeņa, pēc zemkopības ministra domām, nevienlīdzīgos apstākļos nostāda tos Latvijas ražotājus, kas ir vai būs spējīgi saražot ES standartiem atbilstošu produkciju, īpaši gaļas ražošanas sektorā. Turklāt EK piedāvātais pārejas periods tiešajiem maksājumiem saglabātu šādu diskriminējošu situāciju vēl desmit gadus, skaidrojis ministrs.
Lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers atbildēja ministriem, ka tiešie maksājumi pilnā apmērā radīšot krasas atšķirības fermeru ienākumos salīdzinājumā ar citiem laukos strādājošajiem. «Tiešo maksājumu augstais līmenis pirmajos gados sagraus lauku attīstības programmu ieguvumus. Pārmērīga skaidras naudas iepumpēšana radīs būtiskas atšķirības ienākumos un sociālo deformāciju lauku apvidos,» teica Fišlers.
Pozitīvi vērtē jaunos pasākumus
Latvijas zemkopības ministru gandarījis, ka EK ir ievērojusi daudzo kandidātvalstu, arī Latvijas, īpatnību – nepietiekamas kapitāla pieejamības apstākļos daudzas lauku saimniecības ir kļuvušas par pusnaturālajām saimniecībām. Viņš piedāvā iekļaut pašreizējo atbalsta pasākumu sarakstā jaunus, šā jautājuma risināšanai īpaši piemērotos pasākumus.
Latvijas ministrs devis mājienu par iespējami apzinātu kandidātvalstu izstumšanu no ES koptirgus. «Mēs negribētu ticēt tiem viedokļiem, kas uzskata, ka viens no sagatavotā piedāvājuma mērķiem ir saglabāt pašreizējos lauksaimniecības tirgus un ražošanas nosacījumus pašreizējām dalībvalstīm, saglabājot aizņemtās tirgus nišas Austrumeiropā,» piebildis Slakteris.
Slakteris uzsvēris, ka Latvijas lauksaimnieki ir gatavi pārmaiņām un attīstībai, ko apliecinot lielā zemnieku interese saņemt SAPARD finansējumu, norādot, ka visvairāk Latvijas lauksaimnieki vēloties saņemt atbalstu lauksaimniecības modernizācijas un ekonomikas dažādošanas pasākumos.
Runas noslēgumā Slakteris norādījis, ka Latvijas attieksme pret kopējās lauksaimniecības politikas pamatnostādnēm būtiski neatšķiroties no citu kandidātvalstu attieksmes. «Mēs meklēsim un atradīsim kopīgu valodu ar Eiropas Savienības pašreizējām dalībvalstīm. Katram mākonim ir sudraba maliņa,» cerīgi runu beidzis Atis Slakteris.
