Pēdējos gados Jelgavā notiek nevis plānveida ielu remontdarbi, bet tikai tiek reaģēts uz avārijas bedrēm.
«Pēdējos gados Jelgavā notiek nevis plānveida ielu remontdarbi, bet tikai tiek reaģēts uz avārijas bedrēm. Šī taktika līdz ar nepietiekamo finansējumu un nepastāvīgajiem laika apstākļiem ir radījusi situāciju, kad ielas segumu veido ielāps pie ielāpa, bet bedres kā bijušas, tā paliek, turklāt arvien vairāk un lielākas,» atzīst pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktora vietnieks Andris Strikmanis.
Plānotā ielu rekonstrukcija tomēr būs
1. februārī Jelgavā darbu sākusi jaunizveidotā pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība». Lai arī tā pārņēma Domes līdzšinējās Komunālās pārvaldes uzdevumus, līdz ar reorganizāciju mainījās vairākas amatpersonas – tostarp arī amatpersonas, kas atbild par pilsētas ielām un plāno to remontdarbus. Pilsētsaimniecības aģentūras direktora vietnieks Andris Strikmanis atzīst, ka ielas tiešām ir ļoti sliktā kārtībā un daudzviet tām nepieciešams kapitālais remonts. Pagaidām aģentūra no likvidētās pašvaldības iestādes vēl nav saņēmusi datus, cik pašvaldība patlaban ir parādā par ielu remontēšanu un uzturēšanu pagājušajā gadā, kā arī kādā apmērā plānota līdzekļu ieplūde no Valsts autoceļu fonda. Tādēļ Pilsētsaimniecības aģentūrai nav bijis iespējams precīzi izstrādāt šogad veicamo darbu sarakstu. Paredzēts, ka vajadzīgie aprēķini tiks saņemti šīs nedēļas beigās un tad, pamatojoties uz noteiktiem skaitļiem, varēs izstrādāt šajā gadā veicamo darbu plānu. A.Strikmanis jau patlaban prognozē, ka šie rezultāti nebūs pārāk iepriecinoši, lai varētu runāt par nopietnu ielu tīkla rekonstrukciju, kas Jelgavā tiešām nepieciešama. Zināms tikai, ka saskaņā ar iepriekš plānoto šogad tiks pilnībā rekonstruēta Lielā iela posmā no Akadēmijas ielas līdz Čakstes bulvārim jeb Driksas tiltam, kā arī posmā no Cukura līdz Garozas un tālāk līdz Institūta ielai. Šā posma rekonstrukcija nozīmē gan Lielās ielas pilnīgi jaunu izbūvi un paplašināšanu, gan krustojumu pārveidi atbilstoši satiksmes intensitātei.
Populārākā prakse – asfalts uz drupām
«Jelgava ir spilgts piemērs sociālisma laiku darba stilam, kad, nedomājot, kā izdarītais kalpos pēc trīsdesmit, četrdesmit un vairāk gadiem, piecgades plānus steidzās paveikt divos trijos gados. Daudzviet ielas bez pamatu izbūves tika noklātas ar asfaltu uz drupām. Tādēļ nav jābrīnās, ka asfalta kārta, zem kuras atrodas koki, ķieģeļi un citādas drazas, plaisā un pa kārtai sabrūk. Pārņem šausmas, atceroties, kas tikai netika atrasts, rekonstruējot Pasta ielu! Tehnoloģiski pareizi izbūvētas ielas seguma kārtām vajadzētu būt vismaz pusmetru biezām – virsū divām dažāda asfaltbetona kārtām, zem tām divām šķembu kārtām, zem kurām savukārt atrodas hidroizolācijas slānis ar filtrācijas materiālu. Jelgavā pēc šāda principa izbūvētas ielas var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem,» tā A.Strikmanis. Viņš gan norāda, ka, visticamāk, būvējot pilsētu, varas vīri nebija prognozējuši, ka ielās būs tik liela transportlīdzekļu kustības intensitāte. Arī transportlīdzekļi tolaik bija vieglāki un citādi. Pilsētās gan brauca pa kādai automašīnai, tomēr to bija krietni mazāk un daudziem transportlīdzeklis bija zirgu vilkti rati.
A.Strikmanis min trīs galvenos iemeslus, kuru dēļ patlaban pilsētas ielas ir tik kritiskā stāvoklī, – ļoti sliktā ūdensvada un kanalizācijas sistēma, aizvien pieaugošā satiksmes intensitāte un transporta vienību smagums, kā arī nemitīgais līdzekļu trūkums, kas pašvaldībai pēdējos gados ļāvis tikai reaģēt uz avārijas bedrēm, nevis plānot pamatīgus ielu rekonstrukcijas darbus. Būtisku ieguldījumu ielu «sacaurumošanā» devuši arī pēdējo gadu nelabvēlīgie laika apstākļi, kad sala un atkušņa biežā mija segumu pilnībā sagrauzuši: «Agrāk Latvijā bija ziema kā ziema – uzsniga sniegs, kas turējās vismaz līdz februāra beigām, un bija jāgādā vien par to, lai ielas nav slidenas. Tagad dzīvojam daļēji ziemā, daļēji pavasarī. Temperatūras maiņas, pirmkārt, rada aizvien jaunas bedres, otrkārt, sarežģī ielu remontu.»
Jāizlīdzas ar lāpīšanu un zīmju uzstādīšanu
Katru nedēļu Pilsētsaimniecības aģentūras speciālisti pārbauda ielas, lai fiksētu pirmām kārtām remontējamās avārijas bedres. Tiklīdz rodas kaut cik atbilstoši laika apstākļi, bedres tiek salabotas. Mainīgā laika dēļ aizvien jaunu avārijas bedru pilsētā netrūkstot. Februāra sākumā to lāpīšanai tika izmantots aukstais un karstais asfaltbetons, kā arī aukstā asfaltbetona masa bitumakss. Kā norāda asfaltbetona masas ražotāji, katra no tām paredzēta bedrīšu remontam pavasarī un ir salīdzinoši lēta, tādēļ ļauj pašvaldībai ietaupīt naudu, lai vasarā bojāto ielu segumu salabotu pamatīgāk. Izmantojot pareizu ieklāšanas tehnoloģiju, visām šīm masām paredzēta vairāku mēnešu noturība. Laikam kļūstot nedaudz siltākam, bedres gan remontē vairs tikai ar karsto asfaltbetonu, kas, pēc A.Strikmaņa domām, labāk saķep ar asfaltu bedres malās. Savukārt vietās, kur bedres vēl nav kļuvušas par «riteņu lauzējām», pašvaldība uzstāda ceļa zīmi «Bedrains ceļš». Kopumā pilsētā tādas jau uzstādītas vairāk nekā piecdesmit.
Amatpersonas norāda, ka pašvaldība dara maksimālo, lai palīdzētu iedzīvotājiem. Savukārt autovadītājiem tik vien atliek, kā, pašiem rūpējoties par savām mašīnām, braukt prātīgi un ievērot uzstādītās ceļa zīmes. A.Strikmanis nenoliedz arī to, ka ceļa zīmju ignorētāji bedru dēļ var izraisīt arī satiksmes negadījumus. Autovadītājs uz pēkšņi pamanītu bedri var reaģēt dažādi – strauji griezt mašīnu pa labi vai pa kreisi, pēkšņi bremzēt vai citādi izraisīt avārijas situāciju. Viņaprāt, autovadītājiem tiešām jābūt ļoti uzmanīgiem.
Var līdzēt uzņēmēju atbalsts
Andris Strikmanis norāda, ka ikvienam uzņēmējam un pilsētas iedzīvotājam, apzinoties tās slikto finansiālo stāvokli, ir iespēja palīdzēt ar ielu remontu.
«Ir kāds uzņēmums, uz kuru līdz šim veda tiešām ļoti slikts ceļš. Uzņēmums pašvaldībai nosūtīja oficiālu vēstuli, kurā norādīja, ka ir gatavs samaksāt 2000 latu, lai palīdzētu pašvaldībai šo ceļu salabot. Protams, šāda attieksme ir ievērojams atbalsts ielu uzlabošanā. Ja līdzīgi izturētos arī citi jelgavnieki, jo īpaši uzņēmēji, kas līdz šim vairāk nodarbojas tikai ar tukšām runām, ielas salabot būtu daudz vienkāršāk,» tā amatpersona.
Tomēr A.Sikmanis uzsver, ka Pilsētsaimniecības aģentūra turpmāk darbus plānos rūpīgi un centīsies izkļūt no situācijas, kad remontētas tiek tikai avārijas bedres. Tā kā pašvaldības aģentūra darbu uzsākusi tikai februārī, iedzīvotājiem ir jābūt pacietīgiem un jāļauj tai uzsākt produktīvu darbu.
***
Viktors Vanags, Jelgavas Ceļu policijas priekšnieks:
Cenšoties nezaudēt operativitāti, mēs pa Jelgavas ielām braucam salīdzinoši lēnām un prātīgi. Atzīstu, ka Jelgavas ielas ir sliktas, tomēr policijai, tāpat kā pārējiem jelgavniekiem, jābūt pacietīgiem, un tādi arī esam. Kā nekā pašvaldība avārijas bedres «lāpa», bet vietās, kur līdzekļu trūkuma vai nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ ielu patlaban nav iespējams saremontēt, ir izvietotas brīdinājuma ceļa zīmes.
Ir bijuši arī gadījumi, kad Ceļu policijas darbiniekus izsaucis autovadītājs, kas bedrē nopietni sabojājis braucamo. Tad, līdzīgi kā avārijas gadījumā, tiek sastādīts protokols. Ja negadījums noticis vietā, kur izvietota brīdinājuma ceļa zīme «Bedrains ceļš», negadījumā vainojams pats šoferis, kas zīmi ignorējis un pārvietojies ar apstākļiem nepiemērotu braukšanas ātrumu. Taču, ja uz ielas, kur ir bīstamas bedres, zīmes nav, šoferim ir tiesības pieprasīt kompensāciju. Es gan nemāku teikt, vai Jelgavā ir bijis kāds šāds gadījums. Katrā ziņā šoferiem pašiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem un jāizvēlas nevis maksimālais atļautais, bet ceļa apstākļiem piemērotākais braukšanas ātrums. Jelgavas Ceļu policijā līdz šim nav bijis gadījuma, kad bedrēs būtu nopietni sabojātas dienesta mašīnas – kaut, protams, ilgstoša braukšana pa sliktiem ceļiem transportlīdzeklim neko labu nedod.
Felikss Jasens, Jelgavas Municipālās policijas priekšnieks:
Bedraino ielu dēļ Municipālās policijas automašīnu ritošā daļa jāremontē daudz biežāk, nekā to gribētos darīt. Tomēr mums jābūt pacietīgiem un saprotošiem – nav jēgas uzstādīt prasības vai ultimātus, jo naudas ir tik, cik ir. Protams, ir žēl, ka Jelgavas viesi, iebraucot pilsētā kā no Rīgas, tā arī Dobeles, pirmām kārtām ir spiesti iepazīties ar bedrēm, bet tāda nu patlaban ir situācija. Diemžēl pat satiksmes ministra Anatolija Gorbunova paziņojumi par to, ka ceļiem no degvielas akcīzes nodokļa nepieciešams piešķirt 85 procentus, man nešķiet īpaši reāli. Un policistiem, tāpat kā pārējiem Jelgavas autovadītājiem, atliek vien paļauties pašiem uz savu meistarību un veiklību, lavierējot starp bedrēm. Protams, šādas ielas ietekmē arī Municipālās policijas operativitāti, tomēr vienmēr cenšamies ierasties uz izsaukumu tik ātri, cik vien tas iespējams.
