Alises Skrupskas, 3. pamatskolas ģeogrāfijas un bioloģijas skolotājas, stundās špiko nepārtraukti, un skolotāja to zina.
Alises Skrupskas, 3. pamatskolas ģeogrāfijas un bioloģijas skolotājas, stundās špiko nepārtraukti, un skolotāja to zina. Līdz šim pat nav bijis tādas kontroldarbu dienas, kurā nebūtu špikots. Daži skolēni to dara arī tad, kad ir paši vieglākie jautājumi.
Kad pajautāju, vai skolotāja, kad mācījās skolā, pati arī špikojusi, viņa skaļi iesmējās un atbildēja, ka špikojusi gan!
Arī 3. pamatskolas mājturības skolotāja Dzintra Kubliņa atzinās, ka pati skolā špikot jau špikojusi, bet tikai atsevišķās stundās. Skolotāji ir arī pāris reizītes pieķēruši, un izjūtas neesot bijušas no tām patīkamākajām… Abas kolēģes špikojušas tikai grūtākajās stundās, piemēram, algebrā, fizikā, ķīmijā.
Špikerus taisījušas uz nelielām lapiņām, kuras pēc tam slēpušas zem svārkiem, grāmatās, aiz jostas un citās grūti ieraugāmās vietās, kuras nevēlējās atklāt, jo visi skolēni izlasīs avīzē un arī izdomās pamēģināt…
Gunta Micāne ir Bērnu un jauniešu centra «Junda» latviešu valodas skolotāja. Špikošana viņai asociējas ar zagšanu. Ja pieķer kādu špikojot, dusmojas kā cilvēks, nevis kā skolotāja. Viņa jūtas pievilta. Skolotājai šķiet, ka ar šo cilvēku viņa vairs nespēs normāli strādāt.
Viņas skolniece Inta Šveicere, arī skolotāja, stāsta, ka nekad nav špikojusi trīs iemeslu dēļ: nedrīkstēja, bija slinkums rakstīt, nebija pārliecības par to, ka kaimiņam ir pareizi.
Kaut arī skolotāja neatļāva to darīt, tomēr atradās daži špikotāji. Vienu īpaši interesantu gadījumu G.Micāne tomēr pastāstīja. Tas noticis Alojas viduskolas 10. klasē. Bija jāzina Leona Paegles dzeja. Skolotāja saprata, ka puisis Valdis to neprot, bet kontroldarbu uzrakstīja labi. Kontroldarba laikā skolotāja nevienu špikošanā nepieķēra. Apsolot nemainīt atzīmi, viņa palūdza puisi izstāstīt, kā tas izdevies. Izrādās, špikeris bija pielikts pie klases ziņojuma dēļa.
Irēna Jančuka, Jelgavas Amatu skolas darbmācības skolotāja, tagad pensijā:
«Manās stundās nešpikoja,» stāsta Irēna, «bet, ja es kā skolotāja kādu pieķertu, ierakstītu piezīmi!» Viņa uzskata, ka skolotājs nedrīkst dusmoties: «Es domāju, ir pat labi, ka skolnieks špiko! Ja viņš gatavo špikeri rūpīgi, tad apgūst mācību vielu. Tas ir saprātīgs mācību vielas nostiprināšanas līdzeklis.»
Daiga Vugule, Elejas vidusskolā pasniegusi latviešu valodu un literatūru: «Špikeris arī kaut kur jānoslēpj. Visbiežāk jau špikerus pamanījās noslēpt saujās, grāmatās, zem galda klēpī, zem lineāla, penālī u.c. Visbiežāk bērni špikoja ķīmijā un matemātikā. Bet, ja špikoja manās stundās, es samazināju atzīmi, ja viens no otra – tad izsēdināju.»
