Ik pa laikam jelgavnieku vidū uzvirmo kaislības par dzīvokļu izsolēm.
Ik pa laikam jelgavnieku vidū uzvirmo kaislības par dzīvokļu izsolēm.
Kāda Lielās ielas iedzīvotāja pagājušā gada pēdējā ceturksnī pieteikusies izsolei uz divistabu dzīvokli Vīgriežu ielā, taču pie izsolīšanas neesot tikusi – viņai paskaidrots, ka dzīvoklis nopirkts par kompensācijas sertifikātiem. Tā kā pircēja bijusi kāda uzņēmuma direktora meita, iedzīvotāja šaubās, vai tas bijis likumīgi, un jautā, vai arī vienkāršs mirstīgais var izsolē iegādāties dzīvokli par privatizācijas sertifikātiem.
Jelgavas Domes Sabiedrisko attiecību sektors informē, ka Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas rīkotās dzīvokļu izsoles notiek saskaņā ar likumu par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju un Ministru kabineta noteikumiem par šo privatizācijas objektu izsoles organizēšanu. Atbilstoši tiem izsoles notiek trīs kārtās. Pirmajā piedalās sešas pretendentu kategorijas no fizisko personu vidus. Personas, kas
– īrē dzīvošanai nepiemērotas telpas;
– īrē telpas denacionalizētās mājās;
– mitinās komunālajā dzīvoklī;
– vairāk nekā 40 gadu īrē nelabiekārtotu dzīvokli;
– ar tiesas lēmumu izliekamas no īrētajām telpām un kam ierādāma cita dzīvojamā telpa;
– kā arī ģimenes, kurās ir trīs un vairāk bērnu un kuras atrodas dzīvokļu uzskaitē pašvaldībā.
Otrajā kārtā izsolē piedalās kompensācijas sertifikātu īpašnieki, ja nav pieteikušās iepriekšminētās personas. Savukārt pēc tam nāk kārta pārējo sertifikātu īpašniekiem.
Izsoles kārtas tiek norādītas izsoles sludinājumos. Ja dzīvokli izsola pirmo reizi, reģistrējoties izsoles pretendents tiek brīdināts, ka uz izsoli var pieteikties pretendenti ar priekšrocībām. Ja ir pieteikušies pirmās vai otrās kārtas pretendenti, pārējie interesenti izsolē netiek pielaisti. Ja dzīvoklis tiek izsolīts atkārtoti (pirmajā izsolē par to nav izrādīta interese), nākamajā priekšrocības nepastāv.
Tā kā izsolē piedāvātajiem dzīvokļiem ir īres un komunālo maksājumu parādi, tie pilnībā vai daļēji tiek piedāvāti par naudu. Naudas un sertifikātu maksājumu attiecību, ņemot vērā parāda apmēru un tirgus konjunktūru, nosaka dzīvojamo māju privatizācijas komisija. Ja kāds no piedalīšanās izsolē grib atteikties, viņam jāiesniedz rakstisks atteikums. Praksē biežāki ir gadījumi, kad pretendents atsakās telefoniski un uz izsoli neierodas.
Attiecībā uz dzīvokli Vīgriežu ielas 28. mājā Sabiedrisko attiecību sektors norāda, ka pērn dzīvoklis izsolīts pirmo reizi. Pirmais pretendents, privatizācijas sertifikātu īpašnieks, uz izsoli reģistrējies 5. oktobrī. 14. novembrī reģistrējies otrs pretendents, kompensācijas sertifikātu īpašnieks. Saskaņā ar likuma prasībām 16. novembra izsolē pirmais pretendents nav pielaists.
Lielās ielas iedzīvotāja arī paudusi, ka presē par izsoli rakstīts, ka uz to bijuši divi pretendenti, bet viens atteicies. «Kā var zināt, vai tas, kas atteicies, neesmu es?» – jautā jelgavniece. Pašvaldība norāda, ka Ministru kabineta noteikumi par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas objektu izsoles organizēšanu teikts, ka «privatizācijas komisijai (izsoles organizētājam) nav tiesību iepazīstināt fiziskās un juridiskās personas ar ziņām par izsoles dalībniekiem».
Kopš dzīvojamo māju privatizācijas komisijas sākuma Jelgavā izsolēs pārdoti 385 dzīvokļi.
