Latvijā nu jau vairākus gadus tiek spriests par bīstamo atkritumu izgāztuves izveidošanu.
Latvijā nu jau vairākus gadus tiek spriests par bīstamo atkritumu izgāztuves izveidošanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) meklē piemērotu vietu, bet ar izpēti vietas atbilstībai vien nepietiek, jo noteicoša loma ir arī pašvaldībai un iedzīvotājiem. Izrādās, ka savienot visas šīs prasības ir ļoti grūti. Ja vieta šķiet piemērota, tad iedzīvotāji protestē, savukārt, ja viņi izrāda atbalstu, tad vieta ir tikai puslīdz pieņemama šādas izgāztuves veidošanai.
Visticamāk, šādu situāciju veido cilvēku neinformētība par attiecīgajiem procesiem – ikvienam ir bail, ka bīstamo atkritumu izgāztuve pašvaldības teritorijā ietekmēs iedzīvotāju veselību. Vienlaikus netiek pietiekami novērtēts fakts, ka līdz pat šim brīdim bīstamie atkritumi Latvijā netiek uzglabāti atbilstoši nosacījumiem un rada vides piesārņojumu.
Patlaban ir palikušas vēl divas izpētes vietas – Dobeles rajona Zebrenes pagasts un Rīgas rajona Olaines pagasts. Tur tiek noskaidrota vietas atbilstība, kā arī iedzīvotāju un pašvaldības viedoklis. Pēc pusgada būs jāpieņem izšķirošais lēmums.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir bīstamās atkritumu izgāztuves izveides pasūtītājs. Kopš 2000. gada firma «Geokonsultants» ir veikusi izpētes darbus trijās vietās – Zebrenē, Olainē un Rudbāžos, kur agrāk atradās Skrundas lokators. Rudbāžu pašvaldība jau ir paudusi savu nostāju – tā absolūti nepiekrīt bīstamo atkritumu novietnes izveidei sava pagasta teritorijā. Tāpēc nu palikušas tikai divas pašvaldības, bet arī tajās domas dalās. Pagājušajā nedēļā Olainē tika rīkota preses konference, lai skaidrotu izveidojušos situāciju un runātu arī par projekta tālāko gaitu.
Pašvaldībā domas dalās
Olaines pašvaldības vadītājs Aivars Pozņaks uzskata, ka šis jautājums pagastam ir aktuāls jau vairākus gadu desmitus: «Mums ir jāsaprot, ka tā nevar turpināties – Olaine ir «ķīmijas pagasts», un šeit tiek saražots ievērojams daudzums bīstamo atkritumu, kas būtu arī atbilstoši jānoglabā. Pagaidām «Olainfarm» ir sava atkritumu izgāztuve, taču tā neatbilst normām un rada vides piesārņojumu.»
Priekšsēdētājs gan bija izvairīgs un atklāti nepauda savu nostāju, taču pēc sacītā varēja noprast, ka viņš atbalsta atkritumu izgāztuves izveidi sava pagasta teritorijā. Taču pašvaldībā ir izveidojusies arī opozīcija – vairāki deputāti ir kategoriski pret šīm darbībām. Deputāte Diāna Krastiņa uzskata, ka pirmais pašvaldības pārkāpums šajā jomā bijis jau 2000. gada 16. augustā, kad priekšsēdētājam akciju sabiedrība «Olainfarm» iesniegusi vēstuli, kurā lūdz atbalstīt bīstamo atkritumu izgāztuves izveidi pagastā. Tajā pašā dienā notikusi arī Padomes sēde, kurā priekšsēdētājs lūdzis par šo priekšlikumu balsot. Priekšlikums pieņemts. D.Krastiņa atzīst, ka līdz ar to pārkāpts pašvaldību likums: «Ar jebkuru sēdei sagatavoto lēmumu deputātiem ir jābūt iespējai iepazīties vismaz trīs dienas pirms tās. Diemžēl tas tika liegts.»
Opozīcija kā savus argumentus min šo notikumu, kā arī to, ka nevar uzskatīt par objektīvu uz projekta publisko apspriešanu atnākušo dažu iedzīvotāju viedokli – vajadzīga nopietnāka aptauja.
Vāc protesta parakstus
Olainē runā, ka iedzīvotāji jau savākuši vairākus tūkstošus parakstu, protestējot pret atkritumu novietnes izveidi pagastā, tomēr pagaidām to neviens nav varējis apstiprināt. Pašvaldībā šādu protestu neviens nav iesniedzis, un arī ministrijā tas nav redzēts. Tiek pieļauts, ka ar to varētu būt saistīti opozīcijas deputāti, taču arī viņi preses konferencē nespēja sniegt konkrētu informāciju, vien paziņoja, ka kāds, iespējams, parakstus vāc, taču tas notiek pašplūsmā un nevienam nav īstas skaidrības par to. Deputāti pieļāva, ka parakstu vākšana sākusies pēc publiskās apspriešanas, kad uz to ieradušies deviņi cilvēki – viņuprāt, tik mazs iedzīvotāju skaits nevar atspoguļot visa pagasta nostāju.
Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja direktors Jānis Avotiņš informēja, ka VARAM jau ir ierosinājusi veikt profesionālu iedzīvotāju anketēšanu pagastā: «Tiks izvēlēts pietiekami liels respondentu skaits, un profesionāli anketētāji veiks šo darbu. Pēc tā arī mēs varēsim objektīvi spriest par nostāju.»
Ar atkritumiem galā netiek
Visieinteresētākā bīstamo atkritumu novietnes izveidē neapšaubāmi ir akciju sabiedrība «Olainfarm», kas saražo ievērojami daudz bīstamo atkritumu, kas arī būtu atbilstoši jāuzglabā. «Olainfarm» Tehniskā departamenta direktora vietnieks Georgs Kumerovs atzīst, ka ir normāli, ka šāda ražotne rada bīstamos atkritumus: «Citādi mēs nemaz nevaram pastāvēt. Es gan nedomāju, ka tas ir savtīgs nolūks, ja atbalstām būvniecību mūsu pagastā. Ieguvums būs visai Latvijai. Piemēram, ja šāda novietne atrastos Daugavpilī, tad pāri visai valstij būtu jātransportē šie atkritumi, kas tikai palielinātu risku. Olainei vistuvāk ir arī Rīga, kur pārsvarā koncentrēti Latvijas bīstamie atkritumi. Olainē ir arī pieredzējis ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kas jau izgājis apmācību, kā rīkoties, ja šādā izgāztuvē rodas neparedzēta situācija. Mūsu pašreizējā izgāztuve neatbilst Eiropas Savienības (ES) prasībām, un tas būtu vēl viens solis, kas ļautu sakārtot šo vidi.»
Kādi ir bīstamie atkritumi
Par bīstamiem atkritumiem tiek uzskatīti tādi, kas radušies cilvēka darbības rezultātā un negatīvi ietekmē vidi, kā arī cilvēka veselību. VARAM Bīstamo atkritumu projekta ieviešanas vienības vadītājs Māris Bremšs skaidro, ka līdz šim Latvijā katram uzņēmumam, kas saražo bīstamos atkritumus, pašam par tiem arī būtu jārūpējas, jo vienotas sistēmas nav: «Tad nu arī katrs pēc savām iespējām un ieskatiem mēģina tikt ar to galā, taču tā turpināties nedrīkst.»
Bīstamos un īpaši bīstamos atkritumus, kurus nav iespējams pārstrādāt, sadedzināt vai atgriezt atpakaļ ražošanas ciklā, ir droši jāapglabā. Ja tas netiek darīts, tad šādi atkritumi piesārņo ūdeņus, gaisu, izraisa ugunsgrēkus – rada nopietnu risku videi un līdz ar to arī cilvēka veselībai.
Kā būvēs novietni
SIA «Geokonsultants» direktors Jānis Prolis stāsta, ka poligons Olainē varētu aizņemt divarpus hektāru platību novietnei un ap diviem hektāriem infrastruktūras izveidošanai. Tā darbība plānota 20 gadiem, un tur varētu apglabāt apmēram deviņus tūkstošus tonnu bīstamo atkritumu, bet reāli šis skaitlis varētu būt arī mazāks – 165 tūkstoši kubikmetru. Novietne tiks veidota atbilstoši Latvijas un ES prasībām. Tehniskajā risinājumā šis būs pirmais gadījums, kad tiks izmantota plēves ieklāšana, kas ļaus izvairīties no noplūdes, notiks arī infiltrāta savākšana un notekūdeņu attīrīšana.
J.Prolis atzīst, ka priekšizpētē nav atrasts neviens arguments, kāpēc poligons nevarētu atrasties tieši Olainē. Vide atbilst prasībām, tur nav arī kulturvēsturisku objektu, cits jautājums ir iedzīvotāju un pašvaldības piekrišana.
Lai arī Zebrenē pašvaldības un iedzīvotāju nostāja ir pozitīvāka, jo viņi izprot to, ka šāda novietne radīs jaunas darba vietas pagastā, sakārtos infrastruktūru, kā arī pašvaldībai dos 60 procentu peļņu no dabas resursa nodokļa, Olaine šķiet izdevīgāka ar savu ģeogrāfisko stāvokli, jo atrodas tuvāk Rīgai, tāpēc bīstamie atkritumi nebūs tik tālu jātransportē.
Patlaban tiek gatavots gala ziņojums par abu vietu piemērotību, tad jāiegūst pašvaldības akcepts un iedzīvotāju atbalsts, un tikai pēc tam ministrija nolems, kurā vietā poligonu bīstamiem atkritumiem būvēt. Tas varētu tapt skaidrs tikai pēc vairākiem mēnešiem.
