Pagājušajā nedēļā Elejā nosala kāds vīrietis. Var teikt skarbāk – dzērājs iekrita grāvī, pēc tam apmēram diennakti gulēja ārā, vēlāk slimnīcā nomira.
Pagājušajā nedēļā Elejā nosala kāds vīrietis. Var teikt skarbāk – dzērājs iekrita grāvī, pēc tam apmēram diennakti gulēja ārā, vēlāk slimnīcā nomira. Par notikušo «Ziņām» ir divas versijas – ātrās medicīniskās palīdzības brigādes feldšera paskaidrojums un aculiecinieces teiktais.
Sava darbinieka rīcību Jelgavas Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) stacijas direktors Roberts Beitāns atspoguļo šādi.
2002. gada 19. februārī pulksten 20.19 Elejas NMP stacijā ienācis skolas vecuma zēns un stāstījis, ka grāvī pie Elejas pirts guļot piedzēries cilvēks.
Pulksten 20.20 Elejas NMP brigāde izbrauc uz norādīto adresi. Pulksten 20.24 tā ierodas notikuma vietā un konstatē: grāvī dubļos guļ piedzēries, samiegojies Ž.L., pie samaņas. Nosauca savu uzvārdu, vārdu, mājas adresi un lūdza viņu nogādāt mājās.
Pulksten 20.45 cilvēks tiek nogādāts uz Elejas pagasta mājām. Vārti ir slēgti. NMP feldšeris, apejot no otras puses, iekļūst mājā. Saimniecei izstāsta, ka atveduši piedzērušos cilvēku un iededz pagalmā apgaismojumu. Ž.L. atsakās no palīdzības ievest viņu mājā, jo apgalvo, ka aiziešot pats.
20. februārī pulksten 9.07 pieņemts izsaukums uz Elejas pagasta mājām pie Ž.L., 63 g.v. Izsaukuma iemesls – jūtoties slikti. Izsauc kaimiņi.
Pulksten 9.07 ierodas NMP brigāde. Pacients sūdzējies par sāpēm visā ķermenī. Esot ilgi gulējis ārā aukstumā.
Nesaskatu kļūdu NMP feldšera darbā, jo viņš ir rīkojies cilvēcīgi, nogādājot piedzērušos cilvēku līdz mājām.
Notikums tas pats, bet tagad – aculiecinieces stāstīts.
20. februārī, dodoties uz darbu, viņa pamanījusi pie mājas lielajiem vārtiem zemē guļošu pazīstamu cilvēku. Ž.S. bijis pie pilnas apziņas, stipri vaidējis un sacījis, ka nejūt savas kājas. Noskaidrojusi, ka iepriekšējās dienas vakarā Ž.S. tur atstājusi Elejas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde.
Ž.S. dzīvoja kopā ar savu 86 gadus veco māti. Feldšeris viņai patiešām teicis, ka atvedis dēlu un teicis, lai nāk tam pakaļ. Kamēr vecā sieviete apģērbusies un izgājusi ārā, ātrās palīdzības mašīna aizbraukusi.
Sirmgalve nevarēja dēlu ievilkt iekšā. Lai viņš nenosaltu, segusi segas, likusi klāt pudeles ar karstu ūdeni, devusi karstu tēju. Ž.S. pats mēģinājis uz viena sāna šļūkt uz mājām. Nav izdevies. Vecā māmiņa mēģinājusi dēlam novilkt zābakus, bet viņš kliedzis, ka ļoti sāpot. Ap pusnakti atzinies, ka savas kājas vairs nejūt.
20. februārī ap pulksten 7.40 aculieciniece zvanījusi ātrās palīdzības feldšerim, ka Ž.L. steidzami ir vajadzīga palīdzība, ka cietušajam kājas nejūtīgas. Feldšeris atbildējis, ka viņam ir jāformē dokumenti un lai gaida nākamo maiņu. Tad kundze sameklējusi trīs vīrus un viņi Ž.L. ienesuši mājās.
Deviņos no rīta pēc cietušā ieradusies otra Elejas NMP brigāde un nogādāja viņu Jelgavas pilsētas slimnīcā. Pēcpusdienā Ž.L. nomiris.
Vēlāk, apspriežot notikušo, sirmgalvei vaicāts, vai viņa nevarēja meklēt palīdzību vēl 19. februāra naktī. Vecā sieviete atbildējusi, ka viņa jau gaišā dienā ar grūtībām pārvietojas, kur nu vēl tumsā. «Labāk manas acis to visu nebūtu redzējušas. Kā lai pārdzīvoju to, ka nevarēju savam dēlam palīdzēt,» tā sirmgalve.
Tādas ir šā notikuma divas versijas. Cilvēks ir miris, un, ciniski sakot, «visi gali ūdenī» pareizāk – zem zemes. Tikai šķiet, ka mūsu sabiedrībā valda atšķirīgi uzskati par to, kas ir humāni.
P.S. Redakcijai ir zināmi visi notikuma dalībnieku vārdi un adreses.
