Pagājušajā nedēļā akciju sabiedrībā «Latvijas zoovetapgāde» bija pulcējušies cūkkopji no visas valsts, lai uzklausītu gan ārzemju, gan pašmāju veterinārārstu stāstīto par antibiotiku un profilaktisko vakcīnu lietošanu.
Pagājušajā nedēļā akciju sabiedrībā «Latvijas zoovetapgāde» bija pulcējušies cūkkopji no visas valsts, lai uzklausītu gan ārzemju, gan pašmāju veterinārārstu stāstīto par antibiotiku un profilaktisko vakcīnu lietošanu.
Semināra tēma bija «Aktīvas imunizācijas faktori intensīvajā cūkkopībā». Firmas «Pfizer» Skandināvijas un Baltijas valstu reģionālais menedžeris Andrass Bolcskei «Ziņām» norādīja, ka semināra rīkošanai par pamatu kalpojis tas, ka daudzi cūkkopji, lai ārstētu savus lopiņus, lieto antibiotikas, taču tām ir dažādas negatīvas blakusparādības.
Ir veikti pētījumi, kas liecina, ka vakcīnas aizsargā pret slimībām, nevis ārstē, tādējādi cūku pasargājot no dažādām elpošanas, reproduktīvajām, gremošanas sistēmas un citām kaitēm. «Salīdzinot cūku novietnes Austrumos un Rietumos, redzams, ka Latvijā 60 procentos gadījumu lieto antibiotikas un tikai 15 procentos – profilaktiskas vakcīnas. Savukārt labi situētās dāņu fermās lielu izdevumu daļu (60 līdz 70 procentu) veido tieši profilaktisko vakcīnu iegāde, lai pasargātu cūkas un arī citus mājlopus no dažādām bakterioloģiskām slimībām,» skaidroja A.Bolcskei. Viņš atzīmēja arī, ka Latvijas tirgū tiek ieviestas divas jaunas vakcīnas.
Vairāk par vakcīnu lietderību, lietošanu aizsardzībai pret dažādām slimībām Latvijas cūkkopjiem stāstīja zinātņu doktors veterinārārsts Ištvans Szabo.
Seminārā ar referātu «Kolibakteriozes, klostridiozes, leptospirozes situācija Latvijā» uzstājās arī Pārtikas un veterinārā dienesta Jelgavas pārvaldes vecākā inspektore Dzidra Zasa. Viņa uzsvēra, ka atsevišķos mūsu valsts rajonos (Saldus, Jēkabpils) ir izveidoti ļoti lieli cūku audzēšanas kompleksi. Dažos esot vairāk cūku nekā mūsu rajonā kopā, tādēļ «mēs ar īpašiem panākumiem šajā nozarē nevaram lepoties». Dz.Zasa apstiprināja, ka vakcīnu ieviešana ir pozitīva un daudz labāka metode par antibiotiku došanu sasirgušajiem dzīvniekiem.
