Šovakar pulksten 18 Mūzikas vidusskolas zālē jubilejas koncertu sērijā uzstāsies pūtēji un sitamo instrumentu mūziķi – gan absolventi, gan tagadējie audzēkņi.
Šovakar pulksten 18 Mūzikas vidusskolas zālē jubilejas koncertu sērijā uzstāsies pūtēji un sitamo instrumentu mūziķi – gan absolventi, gan tagadējie audzēkņi.
Par šo instrumentu nodaļas vadītāju Raiti Ašmani var teikt, ka viņš allaž ir smaidīgs, šķiet, vienmēr kustībā. Ar viņu tad koncerta priekšvakarā tapa šī saruna.
Kas vēl mainījies pēdējos desmit gados?
Latvijā ir ienākusi saksofona mūzika, pateicoties Artim Sīmanim, kas Rīgā Jāzepa Mediņa Mūzikas koledžā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā nodibināja pirmās saksofona klases. Tagad mums ir «saksofona bums». Jelgavā saksofona klase ir plaši pārstāvēta – Mūzikas skolā mācās kādi desmit jaunie saksofonisti, vidusskolā – divi. Otro gadu mūsu skolā strādā saksofonists un komponists Niks Gothams. Bet… ir izzudušas klarnetes (Mūzikas skolā mācās seši septiņi klarnetisti, vidusskolas ceturtajā kursā ir tikai viens). Savulaik Latvijā saksofonu varēja apgūt tikai tad, ja pirms tam mūziķis prata spēlēt klarneti (abi ir radniecīgi instrumenti – S.B.).
Kā jūs raksturotu pedagogu sastāvu?
Nemainīgi fagotistus māca Arnis Eizenbergs (kopš 1976. gada). Ar šo instrumentu ir tā, ka nav svarīga kvantitāte, bet gan kvalitāte. Laiku pa laikam kāds audzēknis beidz fagota klasi un to izdara ļoti labi. Piemēram, 1999. gada absolvente Linda Eizenberga turpina studijas Mūzikas akadēmijā un ir pieprasīta mūziķe, tāpēc ka labu fagotistu ir maz.
Piecus gadus skolā strādā arī kādreizējais absolvents profesors Georgs Sniķeris. Pēdējos gados daudz piedaloties dažādos semināros Eiropā, G.Sniķeris guvis atziņu, ka tā spēles skola, ko mācām mēs, ir pareiza. Viņš veiksmīgi risina arī kadru jautājumus, aizstāvot uzskatu, ka nevar viens trombonists mācīt trompeti, flautu vai klarneti, kā tas dažkārt bija vērojams mūsu reģiona skolās, bet sen jau kā izskausts Jelgavas Mūzikas skolā un vidusskolā. Plaša klase ir arī sitamo instrumentu spēles skolotājam Vitālijam Čakšam. Kopš 70. gadu beigām nodaļā strādā flautists Mārtiņš Jauģietis, kuru pazīstam kā brāļu Jurjānu fonda dibinātāju un priekšsēdētāju, arī Jelgavā dzimušā flautista Kārļa Štrāla starptautiskā konkursa aizsācēju.
Audzēkņu radošais gars un enerģija jau neizpaužas tikai mācību procesā vien.
Jā, pēdējos trīs gados vienu dienu nedēļā veltām bigbenda apmācībai, jo, spēlējot koncertos, jūtam, ka ar klasiku vien nevaram tikt cauri – vajag ko tādu, to prasa jaunieši, gan spēlētāji, gan arī klausītāji. Es to nenosauktu par vieglo mūziku (estrāde vai pops), mēs vairāk orientējamies uz džeza klasiku – Djuka Elingtona, Kounta Beizija, Luisa Ārmstronga kompozīcijām.
Mūsu sarunas sākumā iezīmējām būtiskas pārmaiņas pēdējā desmitgadē, bet pūšamo instrumentu nodaļas vēsture ir senāka.
Protams. Jelgavā ir ļoti bagātas pūtēju tradīcijas. Te ir bijis ilggadējais nodaļas vadītājs Jūlijs Grūtups, kas mācīja visus koka pūšamo instrumentu spēlētājus. Viņa audzēknis Ģirts Pāže joprojām spēlē Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī. Latvijas pūtēju korifejs Gunārs Ordelovskis savulaik Mūzikas vidusskolā bija mācījies trombonu un spēlējis Jelgavas teātrī. Sešdesmitajos gados darbojās pūtēju orķestris, ko vadīja Alberts Mucenieks. Arī E.Dārziņa Mūzikas skolas direktors Juris Kaufelds gan studijas, gan darbu ilgstoši saistīja ar Jelgavu. Ar mūsu skolu saistās arī Jāņa Klišāna vārds.
