Laiks, kas atlicis līdz vēsturiskajam 1. martam, kad saskaņā ar Jelgavas Domes un franču kompānijas «Dalkia» vienošanos pēdējai ir jāsniedz atbilde par savu piedalīšanos vai nepiedalīšanos STU sanācijā, nu ir mērāms stundās.
Laiks, kas atlicis līdz vēsturiskajam 1. martam, kad saskaņā ar Jelgavas Domes un franču kompānijas «Dalkia» vienošanos pēdējai ir jāsniedz atbilde par savu piedalīšanos vai nepiedalīšanos STU sanācijā, nu ir mērāms stundās. Nodzīvoti vēl divi cerībpilni mēneši, taču ar pozitīvu rezultātu Dome pagaidām lepoties nevar. Salīdzinoši nelielā franču kompānijas rosība un interese par STU šo divu mēnešu laikā vedina domāt, ka atbilde drīzāk būs negatīva. Vai arī «Dalkia» kavēsies ar atbildi – šādu iespēju «Ziņām» neizslēdza arī Jelgavas pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs.
Tālāka atbildes termiņa pagarināšana nebūtu nedz Domes, nedz siltumpatērētāju interesēs, tāpēc jau tuvākajā laikā deputātiem būtu jāpieņem lēmums par jauna publiska konkursa izsludināšanu, anulējot «Dalkia» privilēģijas, taču, neliedzot arī šai kompānijai konkursā izteikt piedāvājumu.
Jo laiks ir nežēlīgs, un pastāv vairs tikai teorētiska iespēja, ka STU maksātspēja tiks atjaunota līdz nākamajai apkures sezonai, gluži otrādi – daudz lielāka ir iespēja, ka Jelgavas siltumapgādē arī nākamās apkures sezonas sākumā viss paliks pa vecam – tāpat kā Andra Rāviņa komandai pārņemot pilsētsaimniecības vadību pēc aizvadītajā gada martā notikušajām pašvaldību vēlēšanām. Savukārt īsi pirms nākamās apkures sezonas iestāšanās ir kārtējās Saeimas vēlēšanas, un, iespējams, šīs abas lietas ir zināmā mērā saistītas. Jo, raugi, ne visiem šajā pilsētā būtu tīkama politiski neatkarīga STU stratēģiskā investora ienākšana līdz Saeimas vēlēšanām. Gadīties var visādi – ņems vēl un negribēs, piemēram, Pārlielupē iepirkt siltumenerģiju no Jelgavas Cukurfabrikas vai arī atjaunos prasību par 1,28 miljoniem latu, bet šāda lietu kārtība noteikti traucētu Jelgavas Cukurfabrikas vadībai priekšvēlēšanu kampaņā atbalstīt Centrisko partiju Latvijas Zemnieku savienība, kurai Jelgava savā ziņā ir pēdējais bastions. Tāpēc ar investora piesaisti nav jāsteidzas, bet siltumpatērētājiem var norādīt, ka solījums formāli ir izpildīts, samazinot siltumenerģijas tarifu par 10%, īpaši neiedziļinoties, vai iedzīvotāju maksājumi līdz ar to samazinās vai arī paliek pa vecam.
Ja domnieki vienosies piešķirt kārtējo pagarinājumu «Dalkia», kas jau vairāk nekā pusotru gadu veiksmīgi vazā aiz deguna otru Jelgavas Domes deputātu sastāvu, jāšaubās, vai vēlētāji būs priecīgi par šādu naivumu un mīkstčaulību un vai neatliks nekas cits kā tikai domāt, ka politiski neatkarīga investora piesaistīšana pašlaik nav politiski izdevīga Domes pozīcijai. Otrkārt, solījumi sabiedrībai tomēr Domes administrācijai varētu būt saistoši. Ja ap jauno gadu varēja dzirdēt atziņas par gatavību jaunu konkursu izsludināt kaut vai 1. martā, tad jācer, ka tas nebija paātri «izsprucis» aprīļa joks. Vēlētāji gaida no Domes rīcību, nevis kārtējos solījumus, ka kaut kad maijā viss būs kārtībā.
Jācer arī, ka šāda Domes pozīcijas politika nav vērsta uz STU bankrotu. Līdz ar to bankrotētu arī cerības par pilsētas ekonomisko attīstību, ar ko pagaidām nav iemesla lepoties. Lielākā pašvaldības uzņēmuma bankrots nav labākā vizītkarte investīciju piesaitē.
