«Pēdējos gados muzeji visā pasaulē cenšas kļūt arvien atvērtāki sabiedrībai, uzturēt kontaktus ar to; nevis tikai krāt, domājot par «labākiem laikiem», un iespēju robežās pētīt, bet sakrāto piedāvāt citiem.
«Pēdējos gados muzeji visā pasaulē cenšas kļūt arvien atvērtāki sabiedrībai, uzturēt kontaktus ar to; nevis tikai krāt, domājot par «labākiem laikiem», un iespēju robežās pētīt, bet sakrāto piedāvāt citiem. Vērtīgais nav jāglabā pūra lādē nākamajiem gadsimtiem, tam jābūt apritē jau šodien. Tāpēc cenšamies organizēt arvien vairāk izstāžu, sarīkojumu, iesaistīt publiku muzeja aktivitātēs,» vēstures liecību krātuves stāvokli un uzdevumus mūsdienās vērtē Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase.
Par pārmaiņām muzejā liecina ne tikai sociālās integrācijas projekta «Panāksim pretī!» ietvaros janvārī aizsāktie ēkas pārbūves darbi. Nesen atklātā lekciju zāle piedāvā ne vien iespēju apmeklēt muzeja darbinieku sagatavotus lasījumus par vairāk nekā četrdesmit variējamām tēmām, bet paliek atvērta arī citu organizatoriskiem priekšlikumiem. Iestāde piedzīvojusi strukturālus jauninājumus, kuru nolūks tāpat bijis uzsvērt sabiedrisko attiecību nozīmīgumu muzeja darbā. Pagājušogad dibinātā Marijas Kauperes vadītā Izglītības un sabiedriskās saskarsmes nodaļa pārtapusi Izglītības un marketinga nodaļā, kuras vadītāja uzņēmusies arī jaunizveidotā direktores vietnieces darbā ar sabiedrību amata pienākumus.
Jaunumu netrūkst arī šogad iecerēto izstāžu ziņā. Jau marta nogalē muzejā viesosies igauņu jauno mākslinieku darinātās rotas. Mākslas dienās varēs apskatīt Jelgavā pazīstamu autoru jaunāko veikumu. Būs Mārča Stumbra celtais «Tilts» – kara un pēckara laikā dzimušo autoru darbi. Jau rakstīts par lietuviešu tautiskās atmodas liriķa Mairoņa dzimšanas dienai un lietuviešu dzejai veltītās izstādes un sarīkojuma organizēšanu maijā, rīkotājus rosinājušas liecības par 1932. gadā Jelgavā atzīmēto dzejnieka 70. dzimšanas dienu, kas esot patikusi arī jubilāram. Georga Svikuļa izstādē varēs meklēt gan Kurzemes, gan Zemgales keramikas tradīcijas. Bet Ģederta Eliasa 115. jubilejas izstāde septembrī būs īpaša arī ar to, ka tajā tiks atvērts muzeja ekspozīcijā izstādīto Ģ.Eliasa gleznu katalogs.
Kā atceramies, iespēja īstenot projektu «Panāksim pretī!» muzejam radās pagājušā gada 13. decembrī, kad ar tolaik nesen darboties sākušo Sabiedrības integrācijas fondu tika parakstīts līgums par 30 000 latu piešķiršanu fonda rīkotajā projektu konkursā atbalstītajai ēkas pārbūves un tehniskā aprīkojuma iegādes iecerei, kas padarītu ekspozīcijas pieejamas cilvēkiem ar ierobežotu pārvietošanās spēju.
Pagājušomēnes turpinājās janvārī sāktie durvju un telpu pārbūves darbi. Pilnā sparā rit ārdurvju un jaunveidojamās videozāles durvju izgatavošana. Par zāles iekārtošanai atvēlēto līdzekļu izmantojuma lietderību darbiniekiem bija iespēja pārliecināties mēneša sākumā, kad piegādātājfirma SIA «Balta» muzeja telpās demonstrēja iestādes izvēlēto videoprojektoru.
Apsverot filmējamo un elektroniski piedāvājamo tēmu izvēli, papildus pamatnolūkam (sniegt invalīdiem iespēju aplūkot ekspozīcijas, kas izvietotas zālēs otrajā stāvā) radušās jaunas video un datoraprīkojuma izmantošanas ieceres. Jau tagad zināma vismaz viena videoformatā iekļaujama izstāde, kas vietas trūkuma dēļ muzeja ekspozīcijās līdz šim bijusi tikai daļēji pārstāvēta, bet, no apmeklētājiem nepieejamiem fondiem pilnībā gaismā celta, varētu būt interesanta daudziem: Jelgavas māksliniekiem veltītas videolekcijas (darbu attēli, papildināti ar tekstu par katru autoru) veidošana, pēc direktores vārdiem, iezīmē tehnikas radītu jaunu iespēju videoizstādēs iepazīstināt apmeklētājus ar muzeja plašajiem krājumiem, kuru izrādīšanas iespējas citādi aprobežotos ar izstāžu zāļu ietilpību. «Tas pārsniedz projekta ietvarus. Jau sākumā sapratām, ka, ja neradīsim papildus iespējas arī pārējiem interesentiem, nebūsim pilnībā izmantojuši visu, ko no projekta varam gūt. Vēlamies, lai tehniskie jauninājumi, cik iespējams plaši varētu kalpot visai Jelgavas sabiedrībai,» sacīja G.Grase.
