Pirmās Latvijas brīvvalsts gados politiskajā, sabiedriskajā, saimnieciskajā un pat militārajā apritē līdzās pamatnācijas – latviešu – aktīvistiem darbojās ne viens vien mazākumtautības pārstāvis.
Pirmās Latvijas brīvvalsts gados politiskajā, sabiedriskajā, saimnieciskajā un pat militārajā apritē līdzās pamatnācijas – latviešu – aktīvistiem darbojās ne viens vien mazākumtautības pārstāvis. Krietns to pulks nāca no gandrīz 70000 lielās vācu kopienas un bija īsteni savas valsts patrioti, teicami aroda pratēji.
Viņu vidū atradās pat pazīstamu augstdzimušu baronu dzimtu pārstāvji, lai gan lielais vairums vācu muižniecības Latvijas neatkarību uzņēma ar pretestību un pēc Pirmā pasaules kara un atbrīvošanās cīņām Latviju atstāja.
Ieskatam kādas pazīstamas dzimtas vīru ceļi Latvijā.
Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētājs
Otto Osten-Sakens dzimis Jelgavā 1876. gada 16. janvārī, Kurzemes guberņas kancelejas direktora Juliusa un viņa dzīvesbiedres Helēnas ģimenē. Tā cēlusies no pazīstamas Baltijas vāciešu aristokrātijas dzimtas, kuras saknes nāk no Austrijas un Pomerānijas. Gadsimtu gaitā viņu senči ieguvuši Kurzemes, Krievijas un Vācijas baronu un grāfu titulus.
Otto beidzis Mītavas ģimnāziju, juridisko izglītību guvis Pēterburgas universitātē, ko beidzis 1899. gadā. Dienējis Krievijas armijā Aizkaukāzā, kur 1907. gadā sācis jurista darbu kā miertiesnesis Tbilisi. Vēlāk šajā amatā strādājis arī Tērbatā, Valkā, bet 1908. gadā jau Jelgavā. No 1911. gada bijis Novgorodas apgabaltiesas loceklis.
Latvijas valsts dienestā stājies 1918. gada 10. decembrī kā Jelgavas apgabaltiesas loceklis, bet 1919. gada 10. decembrī toreizējā Tautas padome Otto Osten-Sakenu apstiprinājusi par Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētāju, vienlaikus uzticot viņam civilnodaļas vadību.
Par ieguldījumu tiesību jomā 1926. gadā Otto Osten-Sakens apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru.
30. gadu sākumā Otto Osten-Sakens valsts dienestu atstājis, bet 1939.gada rudenī kopā ar citiem vāciešiem repatriējies. Miris 50. gadu sākumā Vācijā.
Filozofijas doktors – jelgavnieks
Latvijas kultūrvēsturē bijis pazīstams arī Otto brālis Pauls Osten-Sakens (24.08.1880. 25.07.1934.) filozofijas doktors, zinības guvis Tērbatas, Pēterburgas un Berlīnes universitātē. Pazīstams arhīvu darbinieks un vēsturnieks.
Vācu notārs
Brīvvalsts gados Latvijas juristu saimē darbojies vēl viens šai dzimtai piederošais Evalds Osten-Sakens, kas izglītojies Pēterburgas augstākajā juridiskajā skolā. 1919. gadā viņš strādājis Liepājas apgabaltiesā, vēlāk Tiesu palātas krimināldepartamentā, bijis notārs vairākos apriņķos.
Medicīnas vēsturnieks
Latviešu lasītājiem labi zināms 19. gadsimta beigās bija medicīnas zinātņu vīrs Hristians Osten-Sakens. Viņš ir vairāku populārzinātnisku rakstu autors par lepru un tās izplatību Kurzemē. Viņš lasītajiem sniedzis interesantas ziņas par mēri Latvijā un citur pasaulē. Publicējies no 1894. līdz 1898. gadam «Latviešu Avīzēs», «Tēvijā», «Baltijas Vēstnesī».
