Mūsu vidū ir cilvēki ar ļoti dažādiem un savdabīgiem vaļaspriekiem. Daudziem šī ārpusdarba aizraušanās ir pārvērtusies par īstenu atkarību, kurai tiek pakārtota visa dzīve, un tā aizņem lielu daļu domu.
Mūsu vidū ir cilvēki ar ļoti dažādiem un savdabīgiem vaļaspriekiem. Daudziem šī ārpusdarba aizraušanās ir pārvērtusies par īstenu atkarību, kurai tiek pakārtota visa dzīve, un tā aizņem lielu daļu domu. Tieši tā raksturojams arī Latvijā patlaban salīdzinoši neliels, toties azartisks radioamatieru «pulciņš». Tikai viņiem vien «sajūtamo» radioviļņu tīklā iesaistījušies ļaudis pamatoti lepojas ar to, ka, pateicoties viņu aizrautībai un eksperimentiem ultraīsviļņos, ir radusies pašreizējā iespēja šajā diapazonā klausīties daudzās komerciālās radiostacijas.
Arī vistraģiskākajās katastrofās, kad no ierindas iziet pat lielākie un bagātākie sakaru nodrošinātāji, pateicoties amatieriem, ir iespēja ātri nodrošināt sazināšanos.
Viļņu klejotāji panākumiem gatavi
Patlaban Latvijā radioamatierisms ir visai mazattīstīts, un arī Latvijas Radioamatieru līga nevar lepoties ar plašu biedru skaitu. Valstī ir ap 250 radioamatieru, kas uz kaimiņu igauņu 900 vai lietuviešu 1200 fona ir visai maza saujiņa. Salīdzinoši liels ir arī Latvijas radioamatieru vidējais vecums, ko viņi paši skaidro ar nepietiekamo informāciju par radioamatierismu. Turklāt pamazām izmiruši arī jauno radiotehniķu pulciņi, kas kādreiz piesaistīja ne vienu vien amatieri. Iespējams, jauno paaudzi biedē arī eksāmeni, kas nepieciešami, lai kļūtu par radioamatieri. Varbūt jaunatnei ātrāk un vienkāršāk šķiet sazināties un jaunus sakarus dibināt internetā.
Pasaulē radioamatierisms ir populārs, un to atbalsta dažādas institūcijas – galvenokārt bruņotie spēki un Sarkanais Krusts. Latvijas Radioamatieru līgas valdes priekšsēdētājs Jānis Vanags stāsta, ka daudzviet pasaulē amatieri, kas ar jaunu sazināšanās iespēju meklējumiem nodarbojas prieka pēc, tiek ļoti augstu vērtēti. Tieši viņi, sadarbojoties ar ASV militārajām struktūrām, radījuši interneta pirmsākumus un vēl daudzas jaunas sazināšanās iespējas. Turklāt radioamatieri ir ļoti mobila un neatkarīga kustība, kas spēj ātri reaģēt uz dažādām katastrofām un sniegt vērtīgu palīdzību. Pēdējais traģiskākais piemērs ir 11. septembra notikumi Amerikas Savienotajās Valstīs, kad radioamatieri spēja pusstundas laikā nodrošināt sakarus starp visām glābšanas darbos iesaistītajām vienībām. Līdzīgi piemēri minami arī no dažādām smagām zemestrīcēm un citām postošām dabas stihijām, kas paralizējušas ierastos sakaru nodrošinātājus.
Sakaru meklējumi viļņos
Kā stāsta Latvijas Radioamatieru līgas valdes priekšsēdētājs J.Vanags, viņa vietnieks Atis Ceplis, kā arī aktīvākie Jelgavas radioamatieri Sergejs Gohbergs, Kārlis Šleckaitis un Andris Blūms, radioamatieri tradicionāli darbojas un meklē jaunas sakaru iespējas radioviļņos.
Radioamatieru kustības pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, kad pasaulē sāka pētīt īso viļņu izplatīšanos. 1923. gadā starp ASV un Angliju uz 40 m viļņa tika nodibināti pirmie starpkontinentālie sakari, šajā laikā arī Latvijā parādījās pirmie īsviļņu entuziasti. 1926. gadā tika nodibināta Latvijas Radio biedrība, kurā darbību sāka arī Īsviļņu (ĪV) sekcija ar 15 biedriem. Tās biedri sāka konstruēt pirmo ĪV lampu uztvērējus un sāka novērotāju darbību.
Divdesmito gadu beigās īsie viļņi tika atzīti par valsts sakariem nederīgiem, tādēļ tie tika atdoti amatieriem eksperimentēšanai. Savukārt tieši viņiem ar saviem centieniem izdevās pierādīt šo viļņu derīgumu. Pēc tam gan amatierus kā «valsts sakariem traucējošu elementu» varas pārstāvji vēlējās no šīs vides «izraidīt». Tomēr Amerikas radioorganizācijām izdevās panākt, ka amatieriem tiek atstātas nelielas joslas īsajos viļņos viņu darbības tālākai turpināšanai.
Lai arī daudzviet Eiropā radioamatieri darbojās ar licencēm, Latvijas varas iestādes noraidīja jebkurus mēģinājumus legalizēt amatieru darbu ēterā. Tas tika darīts ar aizbildinājumu, ka viņi varot noraidīt slepenas ziņas, kaitējot valsts drošībai. Vēlāk gan izrādījās, ka arī bruņotie spēki ir ļoti ieinteresēti amatierismā, jo armijā apmācītie telegrāfisti pēc demobilizācijas ātri aizmirsa visu apgūto. Ja kaut daļa no viņiem pievienotos amatierismam, telegrafēšanas iemaņas tiktu saglabātas.
Pēc K.Ulmaņa apvērsuma sākās pastiprināta Latvijas popularizēšanas kampaņa visās dzīves jomās, arī radioamatierismā. Īpaši patīkama diena līdz tam laikam vēl nelicencētajiem amatieriem bija 1936. gada 17. marts, kad tika publicēts likums par radioamatierismu. Jaunajā likumā amatieri tika sadalīti trijās šķirās. Trešā bija iesācēju šķira, kurā ieskaitīja jaunos amatierus – novērotājus bez raidīšanas tiesībām. Tikai pēc sešu mēnešu aktīvas darbošanās viņi drīkstēja pāriet otrajā šķirā, kurā joprojām skaitījās iesācēji, tomēr nu jau ar raidītāja būves atļauju. Bet pēc sešu mēnešu darbošanās viņi varēja pretendēt uz pāreju pirmajā šķirā. Tajā ietilpstošie bija pilntiesīgi amatieri telegrāfisti, kas pēc viena gada drīkstēja strādāt arī telefonā. Licences varēja iegūt tikai Latvijas Radio biedrības biedri, kas nolika eksāmenus elektroteorijā un radioteorijā, telegrafēšanā ar ātrumu 60 zīmju minūtē, politiskajā ģeogrāfijā un radiosatiksmes noteikumos. Licencētie amatieri bija augsti izglītoti cilvēki.
Savukārt 31. decembris Latvijas radioamatieriem uzskatāms par sēru dienu, jo 1940. gada pēdējā dienā datēts lakoniski īss protokols: «Sakarā ar Tautas komisāru padomes 21. decembra lēmumu Latvijas Radio biedrība ir likvidējama.» Tolaik biedrība un tās paspārnē esošā radioamatierisma kustība bija ļoti plaša – biedrībai bija Jelgavas, Liepājas, Daugavpils, Tukuma, Talsu, Ventspils, Jaunjelgavas, Balvu, Alūksnes un Jersikas nodaļas.
Tomēr arī pēckara Latvijā darbojās dažādas kustības, kam bija saistība ar radioamatierismu. Īpaša vērība tika pievērsta jaunatnes iesaistīšanai, dibinot pulciņus un veidojot kolektīvas radiostacijas mācību iestādēs un uzņēmumos. Tajās varēja apgūt zināšanas par radiotehniku un iemaņas darbā ēterā. Radioamatieru kustība, tāpat kā daudzas citas jomas, atradās stingrā attiecīgo valsts iestāžu kontrolē, taču pašreizējie radioamatieri nenoliedz tālaika kolektīvu vadītāju augsto profesionālismu.
1991. gadu, kad tika nodibināta Latvijas Radioamatieru līga, J.Vanags atzīst par pirmskara Radiobiedrības atdzimšanas gadu, taču priekšnoteikums kustības iešanai plašumā varētu būt lielāka jaunatnes aktivitāte.
Jaunas valstis vēl atrodas
Radioamatierisms, lai arī sarežģīta un ne katram saprotama nodarbe, tomēr ir arī viens no aizraujošākajiem hobijiem. Ir neskaitāmi «svešām acīm» noslēpumaini sasniegumi, ko izdevies gūt radioamatieriem. Pirmām kārtām viņi nodarbojas ar dažādu jaunu sakaru iespēju meklējumiem radioviļņos. Amatieriem izdevies nodibināt sakarus, izmantojot Mēnesi kā radioviļņu spoguli, kā arī sakarus caur Zemes mākslīgajiem pavadoņiem. Var teikt, ka radiosakari, radiotehnika lielā mērā progresējusi ar amatieru spēkiem. Tas ir arī sabiedrībai ļoti lietderīgs hobijs. Visā pasaulē un nu arī Latvijā radioamatierisms ir cieši saistīts ar Sarkano Krustu un ir gatavs operatīvi reaģēt uz ikvienu katastrofu.
Ilggadējos radioamatierus var uzskatīt arī par sava veida kolumbiem, kas cenšas atklāt jaunas «radiovalstis». Ikviena zeme, no kuras saņemts radiosignāls, tiek rūpīgi atzīmēta, un amatieri atzīst, ka jaunas valstis atklāt kļūst aizvien grūtāk, tomēr ne neiespējami. Amatieru atklātās radiovalstis tikai nosacīti ir saistītas ar pasaules kartē iezīmētajām. To atrašanās vietu un teritoriju nosaka saņemtais radiosignāls. Patlaban atklātas 335 valstis, mazākā teritorija ir tikai nieka 20 reiz 40 metru.
Radioamatierisms ir arī tehniskais sports, kurā Latvija guvusi vērā ņemamus sasniegumus. Pasaules radioamatieru sacensību uzvarētājs ir arī jelgavnieks Sergejs Gohbergs. Viņš apskaužamus rezultātus guvis, startējot sacensībās gan tepat Latvijā, gan braucot uz ekvatora joslu, kur esot pasaulē labākie īsviļņu izplatīšanās apstākļi. Tā kā sacensībās katram dalībniekam noteiktā laika periodā – parasti divdesmit četru stundu laikā – jāspēj nodibināt pēc iespējas vairāk sakaru, sacensību dalībnieki cenšas nokļūt kādā zemē pēc iespējas tuvāk ekvatoram, kur sakarus var nodibināt vieglāk un ar mazākiem traucējumiem. Taču augstas vietas pasaules mēroga sacensībās mūsu radioamatieriem izdevies izcīnīt, arī atrodoties tepat Latvijā. Pērn, startējot Pasaules Amatieru radioorganizācijas sacensībās tikai trešo reizi, Latvijas Radioamatieru līgas komandai 25 cilvēku sastāvā izdevās izcīnīt augsto trešo vietu. Šajā komandā ietilpa arī divi Jelgavas radioamatieri – Kārlis Šleckaitis un Andris Blūms.
Pastāv arī gan zemāka ranga, gan pasaules sacensības Morzes telegrāfa raidīšanā un uztveršanā. Agrāk Latvijā šajā sporta veidā bija iedibinātas labas tradīcijas, diemžēl patlaban nav neviena, kas tā īsti varētu ar to nodarboties. Taču ātrums sacensībās patiešām ir apbrīnas vērts – minūtē tiek noraidītas aptuveni 240 zīmes.
Izplatītas ir tā saucamās «lapsu medības» un vēl daudzas citas radioamatieru sporta veida disciplīnas. Sacensībās īsviļņos un ultraīsviļņos var piedalīties katru nedēļas nogali, arī neizejot ārā no mājas. Turklāt vienlaikus iespējams piedalīties vairākās sacensībās uzreiz, tādēļ nav nekāds brīnums, ka radioamatierisms saistīts ar tik lielu azartu.
***
Kā kļūst par radioamatieriem
– Radioamatiera apliecību izdod fiziskai personai, kas nokārtojusi attiecīgas kategorijas apliecības saņemšanai atbilstošus pārbaudījumus.
– Pirmo reizi kārtojot eksāmenu, ir jāuzrāda pase (personām līdz 16 gadiem – dzimšanas apliecība) un jāiesniedz rakstveidā izteikta vēlēšanās kārtot eksāmenu.
– Jebkurš, kam ir radioamatiera apliecība, ir tiesīgs lietot attiecīgas kategorijas amatieru staciju ar derīgu atļauju.
Ir četru kategoriju radioamatieru apliecības.
Pirmās kategorijas radioamatiera apliecības saņemšanai jāiztur:
a) pārbaude Morzes koda uztveršanā pēc dzirdes un raidīšanā ar roku ar ātrumu 90 zīmju minūtē;
b) rakstisks pārbaudījums par amatieru radiosakaru noteikumiem, amatieru trafiku, elektrotehniku un radiotehniku (atbilstoši pirmās kategorijas prasībām) un par elektroiekārtu un radioiekārtu drošības tehnikas noteikumu daļu, kas attiecas uz amatieru stacijām.
Eksāmenā pirmās kategorijas radioamatiera apliecības saņemšanai atļauts piedalīties personām, kurām ir otrās kategorijas radioamatiera apliecība ne mazāk kā vienu gadu un kuras, strādājot ar otrās kategorijas staciju, ir nodibinājušas ne mazāk kā 3000 radiosakaru.
Otrās kategorijas radioamatiera apliecības saņemšanai jāiztur:
a) pārbaudījums Morzes koda uztveršanā pēc dzirdes un raidīšanā ar roku ar ātrumu 70 zīmju minūtē;
b) rakstisks pārbaudījums par amatieru radiosakaru noteikumiem, amatieru trafiku, elektrotehniku un radiotehniku (atbilstoši otrās kategorijas prasībām) un par elektroiekārtu un radioiekārtu drošības tehnikas noteikumu daļu, kas attiecas uz amatieru stacijām.
Eksāmenā otrās kategorijas radioamatiera apliecības saņemšanai atļauts piedalīties personām, kuras, strādājot ar trešās kategorijas staciju, ir nodibinājušas ne mazāk kā 1000 radiosakaru.
Trešās kategorijas radioamatiera apliecības saņemšanai jāiztur:
a) pārbaudījums Morzes koda uztveršanā pēc dzirdes un raidīšanā ar roku ar ātrumu 40 zīmju minūtē;
b) rakstisks pārbaudījums par amatieru radiosakaru noteikumiem, amatieru trafiku, elektrotehnikas un radiotehnikas pamatiem (atbilstoši trešās kategorijas prasībām) un par to elektroiekārtu un radioiekārtu drošības tehnikas noteikumu daļu, kas attiecas uz amatieru stacijām.
Ceturtās kategorijas radioamatiera apliecības saņemšanai jāiztur rakstisks eksāmens par amatieru radiosakaru noteikumiem, amatieru trafiku, elektrotehnikas un radiotehnikas pamatiem (atbilstoši trešās kategorijas prasībām) un par to elektroiekārtu un radioiekārtu drošības tehnikas noteikumu daļu, kas attiecas uz amatieru stacijām.
***
Zināšanai
Radioamatieru trafiks ir domāts uztveršanai visiem, tas nav slepens.
Amatieru radiosakarus drīkst uzturēt tikai personas, kurām ir radioamatiera apliecība vai amatieru stacijas atļauja.
Amatieru stacijai atļauts uzturēt sakarus tikai ar citām amatieru stacijām.
Tikai izņēmuma gadījumos amatieru stacija drīkst stāties sakaros ar cita radiosakaru dienesta staciju, proti, kad cilvēka dzīvībai draud tiešas briesmas vai jānovērš draudošas briesmas, kā arī gadījumos, kad sakari notiek varas iestāžu vadītās glābšanas operācijās.
Amatieru staciju nedrīkst lietot ziņojumu noraidīšanai vai uztveršanai par samaksu vai citu kompensāciju.
Aizliegts raidīt nepatiesus vai maldinošus briesmu signālus, briesmu izsaukumus, ziņojumus vai signālus, kurus var viegli interpretēt par briesmu signāliem.
Radioamatierim nav atļauts savu raidītāju izmantot raidījumiem, kurus var interpretēt kā vispārējus radioraidījumus plašai auditorijai (radiofonija, televīzija).
***
Ziedotājiem jābūt vērīgiem
Lai cik labs būtu kolektīvs, tajā iespējams atrast arī kādu negodīgu cilvēku. Līdzīga situācija atklājusies Latvijas Radioamatieru līgā. Līgas valdes priekšsēdētājs Jānis Vanags stāsta, ka jau ilgāku laiku kāds jelgavnieks, vārdā Laimonis, uzdodoties par līgas amatpersonu un dažādu starptautisku sacensību uzvarētāju, kā arī uzrādot spēkā neesošus dokumentus, no uzņēmumiem izlūdzas ziedojumus. Viņš vienmēr uzņēmējus aicina līdzekļus ziedot skaidrā naudā, nevis ar pārskaitījumu, tādēļ nauda nekad neaiziet līdz sabiedriskās organizācijas kontiem. Latvijas Radioamatieru līga šo personu nav pilnvarojusi vākt jelkādus ziedojumus vai meklēt sponsoru atbalstu, tādēļ uzņēmējus un uzņēmumu vadītājus aicina būt vērīgiem. Aizdomu gadījumā iespējams sazināties ar Latvijas Radioamatieru līgu pa telefonu 7971123.
