Laika filosofiskie aspekti jau izsenis nodarbinājuši filosofu un fiziķu prātus. Daži no viņiem atzinuši, ka ar mūžību cīnīties ir bezjēdzīgi, veselīgāk ir izprast ar to saistītās likumsakarības un dzīvot saskaņā ar tām.
Laika filosofiskie aspekti jau izsenis nodarbinājuši filosofu un fiziķu prātus. Daži no viņiem atzinuši, ka ar mūžību cīnīties ir bezjēdzīgi, veselīgāk ir izprast ar to saistītās likumsakarības un dzīvot saskaņā ar tām. Cīņa ar mūžības simboliem nav sveša arī Jelgavai, kuras centru «rotā» bēdīgi slavenais ēku komplekss ar koda nosaukumu «kurjatņiki». Vēlētāju gaišā piemiņā noteikti palikuši deputātu kandidātu solījumi atrisināt pilsētas seju bojājošo graustu problēmu. Piemēram, pēc vēlēšanām pie varas nākusī Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība savā priekšvēlēšanu avīzē vēlētājiem rakstīja: «Mēs vēlamies tikt galā ar pilsētas centra «vistu būrīšiem» – postažu pie pašas domes nama.» (1. lpp.) Savukārt «zemsaviešu» Jelgavas Domes vēlēšanu programmas sadaļā «Pilsētas labiekārtošana» rakstīts: «Pilsētas centrā graustu nebūs. Pašvaldības struktūru darbības rezultātā pilsētas seja iegūs visiem tik gaidīto pievilcību.» Diemžēl jaukie plāni nav īstenoti. Šomēnes kopš aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām un Andra Rāviņa apstiprināšanas par Jelgavas mēru būs pagājis gads, taču minētais ēku komplekss stāv, kur stāvējis. Droši vien, lai stāstītu garāmgājējiem un pilsētas viesiem par starptautiskā terorisma postošajām sekām vai arī sociālo nevienlīdzību lielākajā ASV pilsētā.
Līdz 26. martam turpinās konkurss par tiesībām projektēt un būvēt administratīvi sabiedrisko centru kvartālā starp Driksas, Pasta un Katoļu ielu. Iepazīties ar konkursa nolikumu līdz šim ir izrādījuši vēlmi septiņi potenciālie būvētgribētāji, kuru priekšlikumi tiks izvērtēti apmēram divu nedēļu laikā pēc konkursa termiņa beigām. Pilsētas galvenais arhitekts Arvīds Račinskis lēš, ka optimālajā gadījumā pirmo no trim «kurjatņiku» ēkām sāks nojaukt jau aprīļa beigās, savukārt pirmie jaunā administratīvi teritoriālā centra būvdarbi varētu sākties jūnija vidū.
Šāda apņēmība priecē, taču zināmas bažas rada joprojām nesakārtotais īpašuma jautājums un arī īpašuma problēmu risināšanai nepieciešamā summa, kas, pēc pašvaldības izpilddirektora Gunāra Kurloviča aprēķiniem, sasniedz 180 tūkstošus latu, kas, paredzams, šajā objektā būs jāiegulda potenciālajam investoram. Tik maksā nekustamo īpašumu atpirkšana no pašreizējiem īpašniekiem, to kompensēšana un ēku nojaukšana, tomēr, ņemot vērā maksimāli izdevīgo administratīvi sabiedriskā centra novietojumu teju vai pašā pilsētas sirdī, jādomā, ka šajās telpās neradīsies problēmas nopelnīt naudu, tāpēc vajadzīgie līdzekļi potenciālajam investoram noteikti atradīsies. Cita lieta, vai minētā nekustamo īpašumu problēmu risināšana neieslīgs birokrātijā un neiekavēsies vēl pa vienu vasaru – tas ir atklāts jautājums, jo, kā liecina līdzšinējā pieredze, ātri Jelgavā tiek būvēti tikai tirdzniecības centri, viss pārējais – vairāk vai mazāk mīņājoties uz vietas.
Starp citu, runājot par tirdzniecību, plānošanas un arhitektūras uzdevumā minētā administratīvi sabiedriskā centra projektēšanai kompozīcijas pamatnosacījumos ir teikts, ka maksimālais apbūves blīvums – līdz 70% no būvniecībai paredzamās teritorijas, no tiem 30% pieļaujami tirdzniecības platībām. Šķiet, nav šaubu, ka šie 30% tiks maksimāli izmantoti, jo izdevīgāku vietu tirdzniecībai diez vai Jelgavā var atrast. Taču, izvērtējot konkursa rezultātus, komisijai būtu jāņem vērā arī tas, cik noteikts priekšlikums paver arīdzan visai ierobežotās izklaides iespējas Jelgavā. Jādomā arī par kādu neordinārāku projekta risinājumu, jāpiekrīt savulaik G.Kurloviča sacītajam, ka diez vai pilsētas centrs izskatītos skaisti, ja tajā uzslietu vēl pāris «konteineru». Jācer, ka šis apsvērums konkursa komisijai būs prātā, izvērtējot konkursa piedāvājumus. Un nevajadzētu aizmirst, ka «kurjatņiki» diemžēl nav vienīgie grausti Jelgavas ne pārāk daiļajā sejā.
