Pedagoģijas speciālistiem nav noslēpums, ka ilgstoša televizora skatīšanās var būt kaitīga ne tikai skatītāja redzei, bet – kas daudz ļaunāk – tā var atstāt iespaidu arī uz prāta darbību.
Pedagoģijas speciālistiem nav noslēpums, ka ilgstoša televizora skatīšanās var būt kaitīga ne tikai skatītāja redzei, bet – kas daudz ļaunāk – tā var atstāt iespaidu arī uz prāta darbību. Bet no televizora atrauties grūti, jo tur rāda interesantas lietas, cilvēkus un viņu emocijas. Par vienu no aizraujošākajām laika pavadīšanas iespējām izvērtusies seriālu skatīšanās. Psihologi kā galveno parādības iemeslu min skatītāja personīgās dzīves nerealizāciju salīdzinājumā ar to realitāti, kas redzama uz ekrāna. Sevišķi interesanta ir tā auditorijas daļa, kas skatās spiegu seriālus. Kurš puika gan bērnībā nav sapņojis kļūt par Džeimsu Bondu vai par kādu no «Slepeno failu» varoņiem? Izskatās, ka šādām filmām piekritēji atrastos arī Jelgavas Domē, kur vienam otram ļoti iepaticies iejusties spiega ādā un neparko neizpaust pilsētas iedzīvotājiem slepeno informāciju. Proti, runa ir par ceturtdienas vakarā Domes saņemto potenciālā maksātnespējīgā investora franču kompānijas «Dalkia» piedāvājumu dalībai STU sanācijā. Oficiālas informācijas par šīs vēstules saturu nebija līdz otrdienas vakaram. Domes administrācija otrdienas pievakarē vēl tikai gatavojās apspriest franču kompānijas piedāvājumu, lai pēc tam paziņotu sabiedrībai savu lēmumu. Tikai žēl, ka atbildīgās amatpersonas nesaprot, ka pilsētas siltumpatērētājus vairāk interesē «Dalkia» vēstulē minētie skaitļi, nevis atsevišķu Domes amatpersonu viedoklis. Jautājums ir bezgala vienkāršs – vai «Dalkia» ir gatava maksāt atbilstošu cenu par 51% STU akciju vai ne? Ja nē, tad, uz redzēšanos, rīkojam jaunu konkursu vai akciju kontrolpaketes izsoli, kurā, ja vēlas, var piedalīties arī «Dalkia». Nav saprotams, uz kāda pamata tieši šai kompānijai patlaban radītas priekšrocības dalībai sanācijā, ja tā nav gatava maksāt pagājušajā vasarā solītos vairāk nekā 7 miljonus latu. Vai «Dalkia» būs kaut kā spējusi ietekmēt atbildīgās Domes amatpersonas, lai pēdējās dotu priekšroku tieši šai kompānijai, nevis citām, lai arī nekādas reālas darbības STU sanācijas virzienā no «Dalkia» puses nav bijušas?
Ir pilnīgi skaidrs, ka «Dalkia» piedāvājums ir neapmierinošs, pretējā gadījumā piektdien būtu izsludināti Visjelgavas svētki, slēgta satiksme pilsētas centrā un ielās pludotu šampanietis. Diemžēl «Ziņu» rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina par kaut ko citu – «Dalkia» ieinteresēta piedāvāt tikai apmēram 4 miljonus latu, kas, saprotams, neatbilst 51% STU akciju cenai. Tai vajadzētu būt vairāk par 5 miljoniem latu. Par cik vairāk – tas jau ir sarunu vedēju prasmju jautājums. Ja šī informācija atbilst patiesībai, tad ir tikai viens jautājums, vai Domes vadībai pietiks drosmes un apņēmības atteikt franču piedāvājumam, kas būtu vairāk izdevīgs pašiem piedāvātājiem. Viņiem šajā gadījumā vairs nebūtu nepieciešami nekādi 10 gadi ieguldīto līdzekļu atgūšanai.
Paslēpju spēlēšana ar Jelgavas siltumpatērētājiem un nodokļu maksātājiem tik būtisko informāciju, protams, nedara godu Domei. Sameklēt likumos attiecīgo pantu un piekārt birku «konfidenciāls» jau nav nekāda lielā māka, daudz grūtāk ir skaidri pavēstīt sabiedrībai par šo ne pārāk patīkamo situāciju. Jo laiks tomēr nav neierobežots. Jelgavas Domes sarunas ar «Dalkia» gan Ulda Ivana, gan nu arī Andra Rāviņa laikā ir sākušas līdzināties anekdotiskam stāstiņam, kuram Dome ir baidījusies pielikt punktu. Būtu laiks arī saprast, ka informācija nav Domes administrācijas amatpersonu privātīpašums un tās sniegšana iedzīvotājiem ir viena no pašvaldības funkcijām. Vai Domes administrācija ir padomājusi, kā jūtas nodokļu maksātāji, kurus Dome ir piecas dienas nezināmu iemeslu dēļ turējusi neziņā par Jelgavas nākotnei tik būtisku informāciju. Protams, reizēm ir patīkami justies pārākam par sabiedrību, kas nezina informāciju, kura ir pieejama jums, taču šādas spēles var beigties ar fiasko – brīdī, kad savu vārdu teiks vēlētāji.
