Pagājušajā nedēļā Jelgavas vakara maiņu vidusskolā notika konference «Vakarskola vakar, šodien un rīt», kurā piedalījās pedagogi, audzēkņi, kā arī vecāki. Tās galvenais mērķis bija izstrādāt attīstības koncepciju turpmākajiem pieciem gadiem.
Pagājušajā nedēļā Jelgavas vakara maiņu vidusskolā notika konference «Vakarskola vakar, šodien un rīt», kurā piedalījās pedagogi, audzēkņi, kā arī vecāki. Tās galvenais mērķis bija izstrādāt attīstības koncepciju turpmākajiem pieciem gadiem.
Skolas direktore Brigita Preisa stāsta, ka jau 1996. gadā izstrādāts plašs skolas attīstības projekts, kas paredzēja vakarskolu veidot kā pieaugušo izglītības centru: «Gribējām iedibināt savā skolā vairākus virzienus, kas dotu audzēkņiem plašākas iespējas. Pirmkārt, protams, vakarskola ir iespēja apgūt pamata un vidējo izglītību, bet vienlaikus tika apspriesta ideja par skolu kā konsultāciju un informācijas centru, kas vidusskolas beidzējiem piedāvā dažādus kursus. Mēs vēlētos arī saviem audzēkņiem piedāvāt iespēju kaut pašos pamatos apgūt kādu profesiju, lai, absolvējot pamatskolu un vidusskolu, viņiem būtu iemaņas kādā arodā. Tomēr šajā konferencē nonācām pie secinājuma, ka tas tomēr ir pārāk plašs spektrs.»
Četrās darba grupās, izvērtējot agrāk izstrādāto plānu, konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka svarīgāk ir saglabāt un pilnveidot vispārējās izglītības iestādes statusu. Tika nolemts, ka konsultāciju sniegšana tomēr atstājama augstskolas ziņā, jo uzturēt 13. klasi, kurā audzēkņiem ir iespēja sagatavoties iestājpārbaudījumiem augstskolās, ir pārāk dārgs prieks. Savukārt aroda apgūšanu loģiskāk atstāt Amatu skolas un Tehniskā liceja ziņā, jo tur sagatavo profesionālus aroda pratējus.
«Analizējām un diskutējām par dažādām tēmām, līdz nonācām pie kopsaucēja,» B.Preisa skaidro, ka pašreizējais modelis izveidojies arī pēc sabiedrības, skolēnu un pedagogu pieprasījuma.
Vakarskola piedāvā apgūt astoņas izglītības programmas – pamata un vidējā izglītība latviešu un mazākumtautības skolēniem klātienē, kā arī vidējā izglītība latviešu un mazākumtautību skolēniem vakara neklātienē un vidējā izglītība ar profesionāli orientētā virziena izglītības programmu.
Nesen skolā veikta aptauja, lai izvērtētu, kad audzēkņiem ir vispiemērotākais laiks skolas apmeklēšanai: «Mums ar to ir jārēķinās – daļa audzēkņu strādā, un mācības jāpakārto darbam, vairākas skolnieces audzina mazuļus un aukles atļauties nevar, savukārt citi jaunieši pie mums pārgājuši no parastās dienas skolas, bet darbā nav iesaistījušies, tāpēc viņiem ir plašākas iespējas skolu apmeklēt. Prasības ir ļoti dažādas, un mums tām ir jāspēj pielāgoties.»
Aptauja liecina, ka vairums audzēkņu atbalsta līdzšinējo mācību grafiku – klātienē trīs līdz četras reizes nedēļā no pulksten 8 līdz 15, bet neklātienē – divas reizes nedēļā no 8 līdz 15 un no 15 līdz 19. Otrajā vietā neklātienes grupā tika ierindota vēlme skolu apmeklēt trīs reizes nedēļā no pulksten 15 līdz 19, bet trešajā vietā – no trim līdz četrām reizēm nedēļā no 17 līdz 20.30. B.Preisa skaidro, ka jau ar nākamo mācību gadu skola centīsies piedāvāt visus trīs variantus, jo tas cilvēkiem dos plašākas iespējas apmeklēt skolu sev pieņemamā laikā.
Ar šo mācību gadu jaunums skolā ir arī analfabētu klase, kurā prasmi rakstīt un lasīt apgūst 20 audzēkņu vecumā no 14 līdz 38 gadiem. «Esam nākuši pie secinājuma, ka šī pagaidām bijusi neaizpildīta, bet pieprasīta niša. Jau tagad ir informācija, ka nākamgad šādu audzēkņu varētu būt vairāk. Neslēpšu, ka ap 80 procentu no šīs klases audzēkņiem ir čigānu tautības. Viņi ir sapratuši, ka dzīvē nepieciešams lasīt un rakstīt, – tas krietni atvieglo viņu ikdienu. Piemēram, līdz šim viņiem ir bijušas grūtības, saņemot kādu pavēsti, kvīti vai vēstuli, to saprast. Nu jau pēc pirmā pusgada šie jaunie cilvēki mums saka lielu paldies.»
Skolas direktore uzskata, ka joprojām aktuāla ir sabiedrības iesūnojušo stereotipu maiņa: «Vārds «vakarskola» daļai cilvēku asociējas ar noteiktas kategorijas skolēniem un ne pozitīvākajā formā. Mēs jau daudz esam darījuši, lai to mainītu, un arī nākotnē centīsimies pielikt visas pūles.»
Pirms mēneša izveidota Latvijas Vakarskolu asociācija, kas par vienu no mērķiem ir izvirzījusi skolas nosaukuma maiņu tuvāko piecu gadu laikā. Jaunais nosaukums varētu būt jauniešu un pieaugušo vidusskola. Vēl figurē arī vārds tautskola, kas ir populārs Eiropā, bet Latvijā pagaidām vēl svešs un nepieņemts: «Es ceru, ka arī mūsu skola pēc pāris gadiem iegūs jaunu vārdu – jauniešu un pieaugušo vidusskola.»
