Grūti pateikt, vai vairāk vainīgi objektīvie apstākļi (augstais bezdarbs un sabiedrības nabadzība, kas rada labvēlīgu vidi negodprātīgai darba devēju rosībai), vai savu lomu te spēlē arī subjektīvais aspekts.
Grūti pateikt, vai vairāk vainīgi objektīvie apstākļi (augstais bezdarbs un sabiedrības nabadzība, kas rada labvēlīgu vidi negodprātīgai darba devēju rosībai), vai savu lomu te spēlē arī subjektīvais aspekts (dažādu valdīšanu gados latvietī iesakņojies verdziskuma sindroms).
Aplis ir bezgalīgs
Nule spēkā stājies gan jaunais Darba likums, gan Darbinieku aizsardzības likums darba devēja maksātnespējas gadījumā.
Tomēr likums jau pats par sevi nav nekas, ja līdzi tam nespējam mainīties arī paši. ES prasību jomā viena no iepriecinošākajām un godprātīgākajām ir darba drošības un arodveselības vadības sistēmas standartu ieviešana Latvijas darba vidē. Šis standarts pieprasa līdztiesīgu attieksmi pret jaunpienācējiem, prasot uzņēmumu vadītājiem rūpēties par savu darbinieku veselību, drošību, par viņu aizsargātību. Patlaban Latvijā ienāk standarts OHSAS 18000, ko Lielbritānijas standartizācijas institūciju pārstāvji izstrādāja kopā ar citu valstu speciālistiem. Tas ir radīts tā, lai to varētu izmantot visu tipu uzņēmumi, un ir savietojams ar jau zināmajiem standartiem ISO 14000 un ISO 9000.
Darba drošības un arodveselības sistēmas pamatā ir nepārtrauktās pilnveidošanas tā dēvētais Deminga aplis (skat. attēlā) – Domā, Dari, Vērtē, Rīkojies.
Šie četri uzdevumi caurauž gan darba drošības un arodveselības politikas izstrādi, gan tās plānošanu, ieviešanu un rīcību, gan vēlāku kontroli, izvērtēšanu un nepieciešamo korekciju, gan vadības pārskatu par sasniegto. Ja uzņēmumā, kurā jūs strādājat, būs sertificēts šis standarts, varat būt droši, ka tajā pārzina un kontrolē visus būtiskos riska faktorus, kas rodas uzņēmuma ikdienas operācijās un krīzes situācijās. Turklāt, nesamierinoties ar sasniegto, arvien pilnveido darba aizsardzības sistēmu, jo aplim taču beigu nevar būt.
«Melno» gadu vērtējot
Dati par 2001. gadu Valsts darba inspekcijā (VDI) vēl tiek apkopoti, taču tā vadītājs Jānis Bērziņš jau tagad atzina, ka aizvadītais gads bijis «melnāks» par iepriekšējo (lai atceramies vien ugunsgrēku «Komētā», kas sev līdzi aiznesa uzreiz deviņas dzīvības; palielinājies arī transporta negadījumos cietušo skaits). Taču arī 2000. gada statistika tik gaiša neliekas, jo nelaimes gadījumos darba vietā gāja bojā 49 cilvēki, 447 guva smagas vai vidējas traumas, bet 816 darbinieki guva vieglus miesas bojājumus. Pie paaugstinātas bīstamības nozarēm Latvijā joprojām pieder kokapstrāde, celtniecība, transports, arī pārtikas rūpniecība. Un cik vēl nav slēptu, statistikai nezināmu nelaimes gadījumu, kurus darba devējiem izdevies noklusēt?
VDI iejaukšanās gan laiku pa laikam liek apturēt kāda dzīvībai un veselībai bīstama ražošanas iecirkņa, iekārtas vai mašīnas darbību, taču skaidrs, ka pēdējā desmitgadē, mainoties valsts politiskajai, ekonomiskajai un tiesiskajai sistēmai, darba aizsardzības problēmas diemžēl arvien tikušas pakārtotas izdzīvošanas jautājumam.
Taču drošība un arodveselība ir tikai viena puse darba ņēmēja situācijas sakārtošanā. Ne mazāk būtiska (kaut arī dzīvību reāli neapdraudoša) ir darba aizsardzības sistēma. Šis jautājums skar darba devēja un darba ņēmēja savstarpējās attiecības – sapratni un prasmi sadarboties.
Diemžēl daudzos vadītājos vēl dziļi iesakņojies aizspriedums, ka darbinieks tāds vienkāršs resurss vien ir, tāpēc jācenšas to iespējami lētāk uzturēt, efektīvāk izmantot un tad no viņa atbrīvoties. Asociācijas ar verdzības iekārtu un slaveno Teilora sviedrēšanas sistēmu diemžēl reizēm ir visai pamatotas. Pat ārvalstnieki, kas savā zemē ko tādu neatļautos, reizēm naski izmanto mūsu valsts nesakārtotību,un ignorē drošības pasākumus.
Jaunais Darba aizsardzības likums prasa, lai darba devējs uzklausa darba ņēmēju kā līdzvērtīgu sarunu biedru, lai uzņēmumā veidotos darba kultūra. Iepriecinošs šķiet VDI priekšnieka J.Bērziņa teiktais, ka ledus esot sakustējsies. Liela loma te arī pašvaldībām, kuras tagad cītīgi organizē seminārus, aicinot tajos piedalīties VDI speciālistus. Protams, pagaidām darba vides sakārtošanai trūkst pieredzes un arī līdzekļu.
Eiropas nauda drošās rokās
To apzinoties, priecē fakts, ka nule Latvijā aizsācies jauns PHARE finansēts projekts «Darba vides uzlabošana privātajos un privatizējamos uzņēmumos». Iniciatīva pieder Labklājības ministrijas Darba departamentam, kas šo sāpīgo problēmu vēlējās sakārtot jau sen, bet ar pašu līdzekļiem diemžēl nav iespēju algot atzītus citzemju padomdevējus. Konkursā par šā projekta īstenošanu uzvarēja konsorcijs, kurā ietilpst SIA «Zygon Baltic Consulting» (Latvija) un firmas «BBJ BET»(Vācija), «Hulla
