Mūsu sabiedrībā nostiprinājušies uzskati, ka audzējs, vai tas būtu labdabīgs vai ļaunāks, nozīmē cilvēkam zināmu nolemtību, lielu psiholoģisku traumu. Tikai tad, kad esi pats saskāries ar šo slimību, sākas cīņa ar to.
Mūsu sabiedrībā nostiprinājušies uzskati, ka audzējs, vai tas būtu labdabīgs vai ļaunāks, nozīmē cilvēkam zināmu nolemtību, lielu psiholoģisku traumu. Tikai tad, kad esi pats saskāries ar šo slimību, sākas cīņa ar to. Svarīgi, lai profilakses pasākumi tiktu īstenoti laikus, uzsver ārste ginekoloģe Aija Udrovska. Šoreiz sarunas tēma – krūts vēzis.
Kas ir krūts dziedzera ļaundabīgs audzējs
Latvijā aizvien pastiprinās saslimstība ar vēzi – ļaundabīgu audzēju. Daudziem šis vārds šķiet biedējošs. Kas tad ir ļaundabīgs audzējs? Cilvēkam novecojot, noveco arī šūnas, sākot strauji un nepareizi augt, dalīties. Ja nepareizā dalīšanās izplatās, audzējam ir ļaundabīgs raksturs. Atšķirībā no vēža, labdabīgais audzējs ir lokāls, neradot draudus dzīvībai.
No ļaundabīgajiem audzējiem krūts vēzis ir sievietēm visbiežāk sastopamā slimība, aiz kuras statistikas ziņā ir olnīcu, kuņģa, plaušu audzēji. Savukārt vīriešiem raksturīgāki ir kuņģa, ādas, plaušu, balss saišu ļaundabīgie audzēji.
Statistika liecina, ka Āzijas sievietes ar ļaundabīgo audzēju nesirgst, taču Eiropas civilizētās valstīs saslimstības līmenis aizvien paaugstinās. «1995. gada onkologu konferencē izskanēja viedoklis, ka saslimšanā lielā mērā vainojams cilvēka dzīvesveids – stress, civilizācija. Āzijā sievietes dzīvo tā kā senos laikos – dzemdē un audzina bērnus, baro tos ar krūti, nepiedalās biznesā, sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, līdz ar to viņas ir emocionāli stabilākas. Ja salīdzina dzīvesveidu, tad lauku sievietes slimo retāk nekā pilsētnieces,» stāsta ārste.
A.Udrovska uzsver, ka vēzis ir arī ģenētiski pārmantojama slimība, tādēļ uzmanīgākām jābūt sievietēm, kurām kādā no paaudzēm ir bijuši šādas saslimšanas gadījumi, viņām būtu regulāri jāuztur kontakts ar savu ginekologu vai onkologu.
Reproduktīvā vecuma sievietēm (no 20 līdz 50 gadiem) parasti raksturīgi tā sauktie hormonatkarīgie audzēji – nepareizi izstrādāti hormoni estrogēni ir vēža rašanās cēloņi. Sievietēm šajā vecumā, īpaši pēc 35 gadiem, ļaundabīgs audzējs sastopams biežāk, taču, kā norāda ginekologi, arī pēcklimakteriālajā vecumā ir svarīgi sekot savai veselībai: «Nereti audzēji ir sastopami vecumā, kad ir beigušās mēnešreizes. Diemžēl šajā vecumā sievietes reti apmeklē ārstu, kas ir bīstami, jo tādējādi rodas audzēja ielaistās formas, kas ārstēšanai vairs nepadodas,» norāda ārste.
Labākā profilakse – pozitīvas emocijas
Kā pirmo vēža profilakses pasākumu A.Udrovska akcentē pozitīvās emocijas, mazāk stresa. Tas gan mūsdienu sieviešu dzīvesveidā ir diezgan grūti panākams, jo viņām ir ļoti daudz rūpju – mājas, bērni, darbs, sabiedriskā un politiskā darbība.
Runājot par aktīvu dzimumdzīvi kā krūts vēža profilaksi, ārste uzskata, ka tam ir nozīme tikai tādā gadījumā, ja sieviete gūst apmierinājumu: «Ja viņai sekss vispār vai attiecīgais partneris nepatīk, tad tam nav nekāda sakara ne ar krūtīm, ne ar kādām citām lietām. Arī mehāniska masāža krūtīm nav vajadzīga. Mīlēšanās pozitīvai ietekmei ir saistība tikai ar pozitīvām emocijām.»
Kā vēl vienu ļoti svarīgu nosacījumu krūts vēža profilaksē ārste atzīmē sauļošanās negatīvo ietekmi gan uz ādu, gan uz krūts dziedzeriem: «Uz ultrasonogrāfiju nāk meitenes ar solārijā nosauļotām krūtīm, taču viņām būtu jāzina, ka jebkura sauļošanās ir fizioprocedūra ar noteiktu ietekmi.»
Attiecībā uz bērna barošanu ar krūti kā audzēja profilaktisko pasākumu ārstu viedokļi ir atšķirīgi. Viss ir atkarīgs no sievietes vecuma. Sievietei krūts dziedzeraudi veidojas līdz divdesmit piecu gadu vecumam. No divdesmit pieciem līdz trīsdesmit gadiem krūts paliek it kā nemainīga, bet tad sāk pārveidoties – notiek tā saucamā involūcija, dziedzeraudu vietā veidojas tauki. Ja sieviete dzemdē laikus, tas ir, no divdesmit līdz trīsdesmit gadu vecumam un bērnu baro ar krūti šajā vecuma periodā, tas ir labi un normāli. Taču dzemdēšana un barošana ar krūti pēc trīsdesmit gadiem rada onkorisku. A.Udrovska ir šā viedokļa piekritēja, taču ir ārsti, kas uzskata, ka barošana ar krūti nekādā veidā neietekmē šo slimību.
Svarīgi slimību atklāt laikus
Joprojām spēkā ir atzinums, ka profilakses nolūkā katrai sievietei ginekologs būtu jāapmeklē divas reizes gadā, bet vēl labāk – ja viņai ir savs pastāvīgs ārsts. Ja ginekologs, apskatot un iztaustot krūtis, atklāj ko aizdomīgu, sieviete tiek nosūtīta uz izmeklēšanu – mammogrāfiju, ultrasonogrāfiju vai arī pie onkologa. Jāpiebilst, ka ultrasonogrāfisku pārbaudi iespējams veikt arī bez ārsta nosūtījuma.
A.Udrovska atgādina, ka bieži vien sievietes ielaiž šo slimību. Ja sieviete regulāri, vismaz reizi mēnesī, sevi, iztaustot krūtis, izmeklē, tad patoloģisko veidojumu var atklāt pati, uzsver ārste. A.Udrovska atzīst, ka nereti sievietes izvairās to darīt, baidoties kaut ko atrast. «Izmeklēšana jāveic pēc mēnešreizēm, vienkārši «izbraucot» pa krūtīm ar rokām. Un noteikti ir jāiztausta paduses – vieta, kur atrodas limfmezgli. Ja tie ir palielināti, ir pamats satraukumam. Arī tad, ja krūtīs var just mazu, mīkstu, nesāpīgu bumbulīti, virs kura ir ādas izmaiņas, tā saucamā citronu miziņa, vai ja krūšu gali ir ievilkti, jāsāk domāt, vai ar manām krūtīm viss ir kārtībā, un noteikti jāvēršas vai nu pie ģimenes ārsta, vai ginekologa,» skaidro A.Udrovska, vienlaikus uzsvērdama, ka savlaicīga šis slimības konstatēšana, vizīte pie ārsta dod iespēju izārstēties. Bet izveseļoties kļūst problemātiski, ja to atklāj ielaistu.
Mastopātija – labdabīgs process
Bieži ginekologs nosaka diagnozi – mastopātija. Tā ir krūts labdabīga izmaiņa, kas nav dzīvībai bīstama, – piena dziedzeris paliek blīvāks. Mastopātijas ārstēšanai ir zāles, savukārt, ja to neārstē, krūtis paliek sāpīgas, blīvas un «grumbuļainas», līdz ar to grūti izmeklējamas. Gadās arī, ka tieši mastopātijas dēļ ārsts nevar laikus konstatēt ļaundabīgu audzēju.
Mastopātijas gadījumā pirmo mammogrāfiju vajadzētu veikt 35 – 40 gadu vecumā, vēlāk tā būtu jādara reizi divos gados, pēc 50 gadiem – reizi gadā. Jāpiebilst, ka Latvijas Onkoloģijas centrā sievietēm pēc četrdesmit gadiem mammogrāfija ir bezmaksas. Ultrasonogrāfija ar ģimenes ārsta nosūtījumu Jelgavas pilsētas slimnīcā izmaksā 1,50 latu, bez nosūtījuma – divreiz dārgāk. Pierakstīties uz sonogrāfiju var pa tālruni 3027223.
Meitenēm, jaunām sievietēm ultrasonogrāfijas procedūrā dažkārt tiek atklāti labdabīgi veidojumi – cistas, fibrodenomas. Ja cistas nav lielas, tās tiek ārstētas konservatīvā ceļā – bez ķirurģiskas iejaukšanās. Fibrodenomas ir blīvāki, labdabīgi veidojumi, kas tomēr parasti ir jāizoperē.
Operācija – pareiza izvēle
Ja sievietei konstatē ļaundabīgu audzēju, tas ir jāoperē: «Uz ultrasonogrāfiju nāk sievietes, kuras ir operētas pirms desmit un vairāk gadiem. Viņas laikus konstatēja veidojumu krūtīs, devās pie ārsta, darīja visu, kas nepieciešams, piekrita operācijai un tagad ir sveikas un veselas,» secina ārste un brīdina, ka ielaistie audzēji bieži vien gadās, arī mēģinot ārstēties pie ekstrasensiem.
Ja ļaundabīgs audzējs krūtī konstatēts sākuma stadijā, tagad ir iespējams veikt tā saucamās saudzējošās operācijas – sektorālās rezekcijas. «Krūtis sastāv no «daiviņām» – sektoriem. Operācijas laikā tiek izņemti tikai bojātie audi – krūts netiek amputēta,» skaidro ārste. Ja audzējs ir nonācis limfmezglos, tad to ir daudz grūtāk ārstēt. Jebkura ļaundabīga procesa laikā, ja netiek laikus operēts, veidojas metastāzes – audzēja šūnas ar limfu nonāk citos orgānos.
Pirms operācijas ārstiem ir grūti paredzēt, cik apjomīga šī procedūra būs, to var noteikt tikai operācijas laikā, tāpēc sieviete iepriekš tiek brīdināta par iespējamo amputāciju. Operācijas laikā audi tiek sūtīti uz laboratoriju pārbaudei, un pēc tās ārsti nosaka operācijas tālāko gaitu. Tad vairs par kosmētiku netiek domāts, jo runa ir par pacienta dzīvību. Pirms operācijas sieviete ir izvēles priekšā – viņa kategoriski var atteikties no krūts amputēšanas, taču šajā gadījumā jāņem vērā, ka ārsta ieteiktais variants var nozīmēt arī vienīgo iespēju dzīvot. A.Udrovska uzsver, ka sievietei, kas dodas uz onkoloģisku operāciju, ir svarīgi just savu tuvinieku atbalstu, jo neapšaubāmi šāda izvēle psiholoģiski ir ļoti smaga.
Visbeidzot ārste drošina, ka no ārstiem baidīties nevajag. Īpaši no onkologiem. Bail doties pie ārsta ir pirmo reizi, taču sievietes, kas pastāvīgi izmeklējas pie onkologa, jūtas daudz mierīgāk un stabilāk.
***
Latvijas Onkoloģijas centra dati
2001. gadā konstatēti 887 slimības gadījumi ar ļaundabīgu audzēju.
Katrai piektajai vēža slimniecei ir krūts vēzis.
Ar krūts ļaundabīgu audzēju uzskaitē ir 9125 sievietes:
1. stadija – 19,2 procenti;
2. stadija – 44,5 procenti;
3. stadija – 20,4 procenti;
4. stadija – 14,4 procenti;
ārstējoties izdzīvošana – 75,5 procenti;
pirms desmit gadiem – 59 procenti.
