Vakar Jelgavas Domē notika Māras Zālītes vadītās Valsts valodas komisijas izbraukuma sēde, kuras darbā piedalīties bija aicināti Izglītības pārvaldes darbinieki, skolu direktori un nacionālo biedrību pārstāvji.
Vakar Jelgavas Domē notika Māras Zālītes vadītās Valsts valodas komisijas izbraukuma sēde, kuras darbā piedalīties bija aicināti Izglītības pārvaldes darbinieki, skolu direktori un nacionālo biedrību pārstāvji.
Māra Zālīte informēja klātesošos par Valsts valodas komisijas darba plāniem, tās struktūru.
Ukraiņu skolas direktore un Izglītības apakškomisijas vadītāja Lidija Kravčenko dalījās pieredzē par savas skolas darbu bilingvālajā apmācībā, uzsvērdama, ka pašlaik uz skolu nāk mācīties motivēti bērni, kas apjauš, ka, dzīvojot Latvijā, ir jārunā valsts valodā. Savukārt valodniece Ina Druviete uzsvēra, ka uzmanība jāveltī arī latviešu valodai latviešu skolās – pievēršot pastiprinātu vērību cittautiešu apmācībai, ir aizmirsts par kvalitatīviem metodiskajiem materiāliem valodas mācībai latviešu skolās.
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza informēja par situāciju latviešu valodas apmācībā pilsētas skolās un pirmsskolas iestādēs. Daudzi krievu bērnu vecāki izvēlas bērniem izglītību latviešu skolās, taču līdzās pozitīvajam aspektam tas radījis jaunu problēmu – izolāciju ģimenē, kur vecāki latviski nerunā.
Diskusiju izraisīja 2004. gadā paredzētā pāreja uz latviešu mācību valodu vidusskolās. Jelgavas 6. vidusskolas direktors Alfrēds Holsts atzīmēja, ka tad, iespējams, krievu bērni izglītībā nebūs konkurētspējīgi ar latviešu bērniem. Viņš arī minēja piemērus, kad krievu bērni, kas aizgājuši uz latviešu vidusskolu, ir atgriezušies, jo problēmas sagādājuši humanitārie priekšmeti.
M.Zālīte informēja, ka lielākā daļa mazākumtautību skolu ir jau izstrādājušas programmas pārejai uz izglītību valsts valodā, kurā vidusskolās paredzēts pasniegt 70 procentu mācību priekšmetu.
Jelgavnieki izvirzīja konkrētus priekšlikumus komisijas darbam. Viens no tiem – skolu un pilsētas bibliotēku bagātināšana, lai bērnos izkoptu valodas kultūru. Otrkārt, nepieciešams izdot mūsdienīgākus mācību līdzekļus. Līdz 2004. gadam būtu arī jāizstrādā terminoloģijas vārdnīcas kā palīgmateriāls cittautu skolām eksakto priekšmetu apguvei latviešu valodā.
