NOSAUKUMS. «Vaniļas debesis». ŽANRS. Drāma ar trillera elementiem.
NOSAUKUMS
«Vaniļas debesis»
ŽANRS
Drāma ar trillera elementiem
GADS
2001.
VALSTS
ASV
VEIDOTĀJI
Režisors, (pēc Alehandro Amenabara un Mateo Gila scenārija filmai «Atver acis» veidotā) scenārija autors, producents: Kamerons Krovs. Producenti: Toms Krūzs, Pola Vāgnere. Komponiste: Nensija Vilsone; filmā izmantota «U2», «Sigur Ros», Džoanas Osbornas, «Chemical Brothers», Džefa Baklija, «The Rolling Stones» un citu mākslinieku mūzika. Lomās: Toms Krūzs, Penelope Krūza, Kamerona Diasa, Kurts Rasels, Džeisons Lī, Noa Teilors.
STĀSTS
Deivids, kas mantojumā no tēva saņēmis lielas izdevniecības akciju kontrolpaketi, dzīvo bezrūpīgi. Dzīve mainās, kad kādā ballītē viņš nejauši sastop un neglābjami iemīlas meitenē vārdā Sofija. To nespēj pārdzīvot viņa līdzšinējā draudzene Džūlija: automašīnu, kurā atrodas viņa un Deivids, Džūlija vada pretī nāvei pāri tilta margām. Avārijas vaininiece iet bojā, bet Deivids, virinot neskaitāmu ārstu kabinetu durvis, atskārst, ka papildus fiziskajām ciešanām viņu sāk piemeklēt arvien uzmācīgāki nomoda murgi.
AUDITORIJA
Šis rimeikas gadījums ir īpašs. Atšķirībā, piemēram, no nesen redzētās Stīvena Soderberga versijas par «Oušena bandas» tēmu, šķiet, «Vaniļas debesu» režisora lielākā iecerētā atšķirība no spāņu oriģināla ir… nosaukums. Tas liecina par vēlēšanos, no vienas puses, saglabāt «Atver acis» auditoriju, no otras – piedāvāt vieglāk «sagremojamu» Amenabara lentes kopiju. Patiks tiem, kas jūsmoja par Toma Krūza lomu filmā «Magnolija». Penelopes Krūzas atzinēju pulciņam būs iespēja salīdzināt viņas tēloto Sofiju Amenabara un Krova režijā.
LĪDZŠINĒJAIS VĒRTĒJUMS
Kristofers Nals («Filmcritic.com»): ««Vaniļas debesīs» ir arī lieliski brīži un vienojošs stils, taču, lai arī filma nav parasts popkorna trilleris, to nevar dēvēt arī par psiholoģisku drāmu.» Ouvens Gleibermans («Entertainment Weekly»): «Kas filma būtu bez Toma Krūza? Baidos, ka nekas īpašs.» Denijs Greidons («BBC»): «Ārkārtīgi spilgts darbs, kas noteikti priecēs vērīgu un pacietīgu skatītāju.»
