«Ziņas» jau rakstīja, ka Jelgavas Dome šogad turpinās pašvaldības struktūras reformu. Šajā numurā turpinām uzklausīt Domes izpilddirektoru Gunāru Kurloviču par pašvaldības iecerēm un pašvaldības uzņēmumos gaidāmajām pārmaiņām.
«Ziņas» jau rakstīja, ka Jelgavas Dome šogad turpinās pašvaldības struktūras reformu. Šajā numurā turpinām uzklausīt Domes izpilddirektoru Gunāru Kurloviču par pašvaldības iecerēm un pašvaldības uzņēmumos gaidāmajām pārmaiņām.
Siltumapgādes uzņēmums jau reģistrēts atbilstoši Komerclikuma prasībām kā akciju sabiedrība ar pašvaldības kapitāla daļu, un juridisku problēmu vairs tā kā nebūtu. Situācija uzņēmumā nav noslēpums nevienam – uz karstām pēdām nav izdevies atrast investoru un atrisināt maksātnespējas jautājumu. Taču uztvert to pārlieku dramatiski nav īsti vietā. Pēc pašvaldības pasūtījuma siltumapgādes speciālisti un uzņēmuma administrators izstrādājuši divus sanācijas plāna variantus, ko piedāvāt izskatīšanai kreditoru komitejai. Agrāk pieļautās kļūdas un uzņēmuma situācija uzskatāmi parādījusi, kādas ir politiskās ietekmes sekas uz uzņēmuma darbību. Bet tas ir neizbēgami, jo pašvaldība kā publiskās varas institūcija lēmumus pieņem gan pēc ekonomiskiem, gan pēc politiskiem apsvērumiem. Pašreiz Domes pozīcija vairāk balstās uz ekonomiskiem apsvērumiem un tāpēc pašvaldībai nav jēgas saglabāt uzņēmuma kontrolpaketi. Ir jāpiesaista investors, lai uzņēmums varētu turpināt risināt ekonomiskās attīstības problēmas, pārskatīt siltumapgādes koncepciju, piemērot elastīgu tarifu politiku.
Savukārt iedzīvotājiem svarīgākā ir pakalpojuma pieejamība un tā cena. Atbilstoši solītajam apkures tarifā patērētājiem šosezon vairs nav iekļauts Pasaules Bankas kredīta maksājums, un tarifs ir par desmit procentiem mazāks. Tiesa, praksē mazāks tarifs ne vienmēr nozīmē, ka arī jāmaksā ir mazāk. Salīdzinot ar iepriekšējās sezonas maksājumiem, patērētājiem jāņem vērā, ka pērn līdz ar pāreju uz divpakāpju un vienpakāpju tarifu rēķinos tika atskaitīti procenti no iepriekš samaksātās summas. Maksājumu līmenis atkarīgs arī no katras mājas tehniskā un siltumizolācijas stāvokļa, no tā, cik kompetents ir energoregulators. Kur šie jautājumi ir puslīdz atrisināti, patērētāji pretenzijas neizvirza.
Vienlaidu privatizācija radījusi problēmas
Šis jautājums ir saistīts ar māju apsaimniekošanu, kur pēdējos gados notikušas būtiskas pārmaiņas. Proti, vairāk nekā 80 procentu dzīvokļu pašvaldības mājās ir privatizēti, līdz ar to gandrīz visās ēkās pašvaldība formāli vairs nav to īpašnieks. Īpašnieki ir dzīvokļu privatizētāji, un atbilstoši valstiskajai iecerei, realizējot dzīvokļu privatizāciju, arī viņiem ir ne tikai jānoslēdz apsaimniekošanas līgums, bet jāmācās pašiem apsaimniekot un jāuzņemas atbildība. Līdz ar to arī Nekustamā īpašuma pārvaldes kā īpašnieka pārstāvja darbošanās attiecināma uz nedzīvojamām telpām un neprivatizētajiem dzīvokļiem. Bet citādi tās darbība līdzinās apsaimniekošanas firmu funkcijām, kas slēdz līgumus ar dzīvokļu īpašniekiem.
Realizējot vienlaidu privatizāciju, nav domāts par sociālajām problēmām, par to, ka daļa iedzīvotāju ekonomiskās situācijas dēļ nonāks parādos un paliks bez dzīvojamās platības. Likumdevēji, kārtējām Saeimas vēlēšanām gatavojoties, situāciju mēģina populistiski labot, izdarot likumos grozījumus un palielinot pašvaldību atbildību. Taču privatizācijas rezultātā pašvaldības ir palikušas bez dzīvojamā fonda un iespējām operatīvi izveidot pašvaldības īres namus, kur ierīkot mazus, ekonomiski izdevīgus, labiekārtotus dzīvokļus, ko bez privatizācijas tiesībām piešķirt trūcīgajiem iedzīvotājiem. Izdevīgākā situācijā ir pašvaldības, piemēram, Ventspilī, kur vienlaidu privatizācija nav risināta tik konsekventi un daļa dzīvojamā fonda saglabāta kā sociālās īres nami. No tiesiskā viedokļa tas, protams, nav labi, bet tas būtiski atvieglo pašvaldības situāciju un iespējas palīdzēt iedzīvotājiem.
Jelgavā pašvaldība īres nama izveidei iegādājusies māju Pasta ielā, bet kopumā, lai palīdzētu trūcīgajiem iedzīvotājiem, nepieciešamas vismaz trīs ēkas. Dome nobriedusi konsekventi realizēt sociālo programmu un katru gadu plāno izveidot pa īres namam. Tiesa, nebūs viegli atrast mājas, ko relatīvi lēti atpirkt un sakārtot.
Nav izstrādāts aizsardzības mehānisms
Arī māju apsaimniekošanas sakarā likumdevēji nav izdarījuši visu nepieciešamo un nav izstrādājuši iedzīvotāju aizsardzības mehānismu pret neveiksmīgu apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki var izveidot savu apsaimniekošanas sabiedrību vai izvēlēties kādu apsaimniekošanas firmu. Taču nav nekādas garantijas, ka apsaimniekošana būs veiksmīga. Jelgavā jau piedzīvots precedents ar firmu «Laikmets SG», kas palikusi parādā citiem komunālo pakalpojumu uzņēmumiem.
«Dome nav pret apsaimniekošanas sabiedrībām un firmām, bet ir par to, ka šim uzņēmējdarbības veidam jābūt ar garantijām – Ministru kabineta noteikumos ir jāparedz, ka tā ir licencēta uzņēmējdarbība, kam nepieciešama attiecīga kvalifikācija, kā arī pilnīga ekonomiska un juridiska atbildība. Pašvaldība var garantēt tikai sava uzņēmuma, ne privāto apsaimniekotāju darbību. Bet pašlaik, ja firma piedzīvo fiasko, iedzīvotāju pārmetumus un sūdzības automātiski saņem pašvaldība. Lai gan paši iedzīvotāji ir izvēlējušies savu apsaimniekotāju, tradicionālās izpratnes dēļ grēkāža lomā arvien nonāk pašvaldība. Arī NĪP ir problēmas, un negribu teikt, ka tā darbojas pietiekami efektīvi. Toties aiz tās stāv pašvaldība, un tāpēc nevar rasties situācija, ka kāda māja šī apsaimniekotāja dēļ nonāk bezizejā.»
Domā, kā piesaistīt privātkapitālu
Minētās problēmas pašvaldībai ņemamas vērā, pārveidojot Nekustamā īpašuma pārvaldi. Tā kā iedzīvotāju sastāvs ir pārāk raibs un ne jau visi ir spējīgi risināt apsaimniekošanas jautājumus (turklāt pastāv nopietnas vienošanās problēmas), lielākā daļa māju tomēr turēsies pie apsaimniekošanas uzņēmuma. Tam vajadzēs apsaimniekot arī mājas, kuru uzturēšana sabiedrību ietvaros nav rentabla. o varēs atļauties.
Atbilstoši Komerclikumam NĪP perspektīvā varētu būt uzņēmējsabiedrība ar pašvaldības kapitāla daļu (visticamāk, sabiedrība ar ierobežotu atbildību). Jaunajā uzņēmējsabiedrībā pašvaldībai varētu nepiederēt kontrolpakete, bet situācija tomēr ir jākontrolē. Pašlaik tiek diskutēts par iespējamiem variantiem. Ņemot vērā dzīvojamā fonda stāvokli, diezin vai apsaimniekošanas uzņēmumam izdotos piesaistīt investoru. Bet nepieciešams domāt par nosacījumiem, kā piesaistīt privāto kapitālu, jo tas ir vairāk ieinteresēts saglabāt klientus un strādāt rentabli. Tiek apsvērtas arī iespējas, kā iedzīvotāji varētu ienākt uzņēmumā ar savu daļu.
Autobusu parkam piesaistīs investoru
Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmums «Jelgavas ūdens» jau pārveidots par SIA ar 100 procentu pašvaldības kapitāla daļu. Tuvākajos gados darba kārtībā būs rehabilitācijas projekts, juridiskas izmaiņas vairs nav paredzētas.
Runājot par Autobusu parku, līdzšinējā pret uzņēmumu piekoptā pašvaldības taktika izrādījusies pareiza, un Jelgavā atšķirībā no citām pilsētām nav pasažieru pārvadājumu problēmu. Pašlaik uzņēmums funkcijas pilda labi, bet pilsētā samērā zemos pārvadājumu tarifus izdodas saglabāt, pateicoties rentablajiem Rīgas reisiem. Taču tas gan nenozīmē, ka vispār nav problēmu.
Līdz aprīlim ir jāizstrādā modelis, kādā veidā Autobusu parku pārveidot par uzņēmumu ar pašvaldības kapitāla daļu. Izvērtējot situāciju, atzīts, ka jāpiesaista investors, jo pašvaldība, «pateicoties» siltumtīklu situācijai, kas no pilsētas budžeta ieņēmumiem prasa 14 procentu jeb 1,2 miljonus latu gadā, nespēs atvēlēt līdzekļus Autobusu parka attīstībai un iekšējām investīcijām. Pašvaldībai pārvadājumu uzņēmumā nav būtiska kontrolpakete, bet zināmu ietekmi nepieciešams saglabāt, lai problēmu gadījumā varētu operatīvi iejaukties.
Veikali ietekmē tirgus apgrozījumu
Pilsētas centrā «kurjatņiku» vietā plānota sabiedriskā apbūve – kafejnīcas, veikali, pakalpojumu saloni. Jaunu tirdzniecības centru plānots būvēt kultūras nama tuvumā. Šīs un citas pārmaiņas tirdzniecības objektu jomā ietekmēs arī situāciju Jelgavas tirgū. Jau pašreizējā analīze liecina, ka akcenti tirgū mainās un apgrozījums, kaut gan apmeklētāju skaits ir liels, samazinās. Pārtikas tirgū tas vēl nav tik izteikts, bet tendence pieņemas spēkā. Tāpēc, kamēr uzņēmums vēl strādā ar peļņu un tam ir uzkrājumi, uzņēmumu atbilstoši Komerclikumam paredzēts pārveidot par SIA ar pašvaldības kapitāla daļu. Ar investīciju vai kredīta palīdzību tirgū plānots uzbūvēt mūsdienīgu paviljonu, lai tuvinātos Rietumu tirgus modelim, kur galvenokārt tiek piedāvāti amatnieku izstrādājumi, lauksaimnieku ražojumi vai, īsāk sakot, preces, kas nav nopērkamas lielveikalos. Varētu samazināties arī tirdzniecības dienu skaits. Pašlaik paviršam vērotājam pārmaiņas var likties neticamas, bet pēc pāris gadiem tās būs neizbēgamas.
Pārējie pašvaldības uzņēmumi ar saimniecisku ievirzi nodoti vai nododami privatizācijai. «Autoremontam» vēl jāizpērk pēdējās daļas, pilsētas kapu teritoriju uzturēšanu no Kapu saimniecības pārņēmusi aģentūra «Pilsētsaimniecība», bet apbedīšanas pakalpojumi būs privāts bizness. Privatizēta tiks arī autoskola.
* * *
Pašvaldības izpilddirektoram var piekrist, ka pašvaldība nav tas labākais saimnieks. Tomēr, nododot kontrolpaketi investoram, jāņem vērā, ka to neinteresē labdarība, bet pēc iespējas lielāka peļņa. Līdz ar to nav izslēgts, ka investors darbojas tīri pēc tirgus ekonomikas principiem. Tāpēc pašvaldība, pārveidojot savus uzņēmumus, kas katrs savā jomā ir zināms dabīgais monopols, nedrīkstētu pieļaut situāciju, ka visu nosaka tikai komercija un pašvaldība situāciju vairs nespēj ietekmēt, nespēj piemērot līdzšinējās vai jauna veida atlaides saviem iedzīvotājiem u.tml. Savukārt, piesaistot kapitālu no malas puslīdz rentablajiem uzņēmumiem, svarīgi iekļaut nosacījumus, lai investors veiktu savus ieguldījumus, nevis censtos panākt pēc iespējas lielāku labumu no pašreizējo pamatlīdzekļu ekspluatācijas.
