Mūzika reizēm spēj darīt brīnumus. Tās iedarbība uz cilvēku var būt gan iepriekš plānota, gan negaidīta. Bieži vien ar tās palīdzību cenšamies atbrīvoties no negatīvām emocijām, atpūsties, uzlabojam garastāvokli.
Mūzika reizēm spēj darīt brīnumus. Tās iedarbība uz cilvēku var būt gan iepriekš plānota, gan negaidīta. Bieži vien ar tās palīdzību cenšamies atbrīvoties no negatīvām emocijām, atpūsties, uzlabojam garastāvokli. Ja, piemēram, vakarā skan mierīga mūzika, tad klausītājs top miegains, savukārt īsts roks mudina traukties ar automašīnu pa šoseju. Bet pats galvenais – mūzika ar savu noslēpumaino maģiju spēj vienot un arī šķirt. Piemēram, cilvēkiem satiekoties, nevar būt nekā kopīga, ja viens no viņiem ir kaislīgs repa fans, bet otrs tiek aizkustināts, skanot sapņainiem klasiskās mūzikas skaņdarbiem. «Salda» mūzika parasti ir romantikas ķīla – pavada mīlētājus, palīdzot radīt vajadzīgo noskaņojumu. Dažādas melodijas cilvēkiem iet līdzi visu dzīvi. Tās nozīmīgu lomu spēlē arī attiecību veidošanā.
Mūzika tad arī ir šīs nedēļas tēma «Starp mums».
***
Gandrīz vai katru situāciju var raksturot ar mūzikas skaņām. Arī cilvēks klausās savam noskaņojumam atbilstošu mūziku. Taču vairumā gadījumu katram no mums ir savs ritms un pāri nereti vieno gaumes saskaņa. Bet ko darīt, kad tās nav? Lai vai kā būtu, mediķi mūziku iesaka kā dziedniecisku līdzekli.
ASV mediķi un psihologi ir nonākuši pie secinājuma, ka mūzikas maģiski pozitīvā enerģija samazina uztraukumu, sāpes, nomāktību, uzlabo atmiņu un imūnsistēmu. Melodijas cilvēkam palīdz justies labāk, un tādēļ mūziku kā palīglīdzekli var izmantot dažādu slimību ārstēšanā. Nopietni pētījumi liecina, ka dažādu mūzikas veidu iedarbība ir individuāla. Cilvēks pats intuitīvi jūt, kāda mūzika viņu uzmundrina, kāda palīdz relaksēties un kāda – iemigt. Piemēram, kāda paciente klausījusies džezu, lai sajustu enerģijas pieplūdumu, Bēthovenu un Šopēnu, lai labāk nāktu miegs, savukārt himnas iedvesmojošās skaņas viņai vienkārši uzlaboja garastāvokli.
Psihologi zina teikt, ka jebkura veida mūzika var iedarboties labvēlīgi, ja vien pašam klausītājam tā patīk.
Mūzika atgādina pagātni. Pavisam nevilšus, izdzirdot pagājušās desmitgades hītus, atmiņā ataust kāds noteikts laika posms un toreiz piedzīvotais. Gan patīkamais, gan mulsinošais un nelāgais. Psihologi apgalvo, ka mūziku var izmantot, lai atbrīvotos no kādreiz piedzīvotajām bailēm. Labi zināmie skaņdarbi liek atcerēties situāciju, kad bailes piedzīvotas. Tie atsauc atmiņā tā brīža emocijas, un baiļu līmenis samazinās, vēlreiz tās pārdzīvojot. Šajā terapijā tiek izmantota arī deja, jo kustība mūzikas pavadījumā palīdz atbrīvoties no nepatīkamām emocijām, kas traucē justies psiholoģiski labi.
Smadzenēm piemīt spēja izmantot mūzikas ritmus, lai «organizētu» ķermeņa kustības līdz pat trakulīgai lēkāšanai.
Pēc mediķu atzinumiem, ar mūzikas palīdzību var cīnīties pret apetītes zudumu, tā stimulē nervu sistēmu, uzlabo muskuļu darbību. Mūzika spēj palīdzēt ārstēt dažādas slimības. Galu galā atsevišķās situācijās tā ir vērtība, kas ne ar ko citu nav aizstājama.
Nu ir skaidrs, ka bez mūzikas neiztikt. Patiess ir teiciens: «Par gaumi nestrīdas», jo, cik cilvēku, tik viedokļu. Taču dzīvē ir iekārtots tā, ka «jāčupojas» pa diviem, un, ja izdevies atrast otru pusīti – mīļu un gādīgu, gandrīz ideālu –, neatliek laika pievērst uzmanību sīkumiem, kas vēlāk tomēr var izraisīt domstarpības. Piemēram, ja viens no partneriem ir «cīrulis», bet otrs «pūce», vai arī viens ir roka piekritējs, bet otrs mīl popmūziku. Ticiet vai ne, bet tas reizēm iesper zibeni mīlētāju starpā, to apstiprina paši partneri.
Ildze (28 gadi) un Intars (34 gadi), kopā desmit gadu:
«Jā…» uz jautājumu par saderību mūzikas gaumē abi gari novelk. «Sākumā jau pamanījām, ka mums ir atšķirīgi viedokļi par mūziku. Man patīk radio «Super FM», bet Intaram – SWH, un ar to jau laikam viss ir izteikts. Man liekas, ka radiostacijai jāraida mūzika – aktuāla, moderna un nenomācoša. Savukārt Intaram patīk, ja dziesmu starplaikos vāvuļo dīdžeji. Atzīstu, ka reizēm viņi pasaka vērtīgu un noderīgu informāciju, bet palieku pie sava – klausoties radio, nav jāsaspringst, jākoncentrējas, vienkārši jābauda patīkamie gabali. Protams, arī par to mūsu domas dalās, jo Intaru netraucē vecās, lēnās dziesmas, bet man tās vienkārši nepatīk. Tās uzdzen nostaļģiju,» spriež Ildze, kamēr viņu pārtrauc Intars, piebilzdams: «Nu lielākoties jau es tev piekrītu. Klausos «Super FM».» Ildze stāsta, ka sākumā mēģinājusi Intara gaumi mainīt. «Šķita, ka tas arī izdevies, bet tagad, kad, iekāpjot automašīnā, dzirdu, ka viņš klausījies savu mūziku, saprotu, ka to, kas ir dziļi iekšā, mainīt nevar. Man nav pretenziju, tikai žēl, ka mums šajā jomā nesaskan,» nopūšas Ildze.
Natālija (22 gadi) un Valters (24 gadi), kopā trīs gadus:
Vispirms viņi apgalvo, ka domstarpību, izvēloties mūziku, viņiem tikpat kā neesot, un tomēr… «Ikdienā abi labprāt klausāmies vienu un to pašu,» teic Natālija. «Un citreiz vēl dziedam līdzi! Reizēm pat ļoti skaļi…» izteiksmīgi uzsver Valters. Abi saskatās un sirsnīgi smejas. Uzreiz var pamanīt, ka viņu starpā valda «viena vesela sindroma» idille. Bet, kad gribas kārtīgi izdejoties uz kāda deju klubiņa deju grīdas, pa retam rodas problēma. «Es nevaru pilnībā atpūsties un no sirds dejot, ja skan salkana popmūzika, piemēram «Backstreet Boys» vai kas tamlīdzīgs, bet Natālijai, ja viņa ir īstajā noskaņojumā, vienalga, kāda mūzika skan – tāpat var izdejoties. Es labi jūtos klubā «La Rocca» Rīgā, kur pārsvarā skan labu labais «drum’n base». Tas ir super! Bet diemžēl ne vienmēr un visur, kur atpūšamies, tas ir pieejams. Bet kāda jēga dejot, ja to nevar darīt no sirds?» jautā Valters un domīgi paskatās uz Natāliju. Viņa saprotoši atteic: «Ja ir jautri, nekādi blakusfaktori nav svarīgi, bet es ļoti cienu Valtera gaumi. Cilvēkam jāatrod pašam savs, arī mūzika.»
Ar šiem pāriem diskutēt varēja vēl ilgi, taču ar šo pietika, lai kļūtu skaidrs, ka mūzika ir gan brīnumaina, gan ietekmīga un svarīga katra cilvēka dzīves daļa.
