Avokado (persea americana) ir lauru dzimtas augļukoks, kas zied sīkiem, dzeltenzaļiem ziediem.
Avokado (persea americana) ir lauru dzimtas augļukoks, kas zied sīkiem, dzeltenzaļiem ziediem. Par avokado dzimteni tiek uzskatīta Dienvidmeksika. Tumši zaļās grumbuļainās mizas dēļ tas tiek saukts arī par aligatoru bumbieri.
Izšķir trīs avokado šķirņu grupas: Gvatemalas, Meksikas un Rietumindijas. Tas aug galvenokārt Kalifornijā, Floridā, Brazīlijā, Argentīnā un Havaju salās.
Ziemas mēnešos Latvijā ieved avokado no Izraēlas, tam ir tumši zaļa, grumbuļaina miza, auglis ir stingrs un nekļūst mīksts. Avokado ar gaišāku miziņu ieved no Brazīlijas. Vai tas ir gatavs vai ne, var noteikt, augli viegli paspiežot. Ja tas ir mīksts un pakratot var dzirdēt, ka grab sēkla, tas ir gatavs.
Augļi (250 – 600 g) ir bumbierveida, ar maigu riekstu garšu, satur desmit līdz 30 procentu eļļas, četrus procentus olbaltumvielu, C, D un sevišķi B grupas vitamīnus, minerālvielas, kālija un fosfora sāļus. Avokado iesaka lietot sirds slimniekiem un tiem, kam asinīs paaugstināts holesterīna daudzums. Tos izmanto arī kuņģa – zarnu trakta un gastrīta ārstēšanā, kā arī aterosklerozes un cukura diabēta gadījumā, tiem piemīt cērmes dzenošas īpašības.
Avokado lieto gan augļu un dārzeņu salātos, gan gaļas un zivju ēdienos. To var izmantot sāļo uzkodu pagatavošanai.
Augli var sagriezt šķēlēs un uzlikt uz sviestmaizes kā desu vai sieru. Mazos gabaliņos sagrieztu vai blenderī kopā ar «Zilonīti» vai «Bio–lakto» sajauktu avokado pievieno salātiem.
Masa, ko smērē uz maizes
Avokado sasmalcina, pievieno citrona sulu (pēc garšas), krējumu un sāli.
Mērce grauzdēto maizīšu apziešanai
Smalki sagrieztam avokado pievieno sakapātu puravus, smalki sakapātus valriekstus, citrona sulu, eļļu (labāk olīveļļu) un garšvielas.
