Ar Jelgavu cieši saistīts Latvijas armijas pirmā virspavēlnieka, visu trīs Lāčplēša Kara ordeņa šķiru kavaliera pulkveža Oskara Kalpaka vārds.
Ar Jelgavu cieši saistīts Latvijas armijas pirmā virspavēlnieka, visu trīs Lāčplēša Kara ordeņa šķiru kavaliera pulkveža Oskara Kalpaka vārds.
6. janvārī pagāja 120 gadu kopš viņa dzimšanas 1882. gadā Ošleju (Meirānu) pagasta Liepsalās. Zīmīgi, ka 1919. gadā viņš savu dzimšanas dienu sagaidīja Jelgavā, kur tolaik atradās kopā ar Pagaidu valdību. 5. janvārī O.Kalpaks parakstīja pirmo pavēli savam bataljonam. Šajās dienās Jelgava bija Latvijas galvaspilsēta. Tādēļ Jelgavas ģerbonī ir Latvijas valsts mazais ģerbonis. 8. janvārī Kalpaka bataljons atstāja Jelgavu. Lielā mērā pateicoties viņa vadīto karavīru, Latvijas atbrīvotāju, augstajam morālajam spēkam, dziļajai Tēvzemes mīlestībai un pārliecībai, īstenojās tautas senais sapnis par Latvijas neatkarību. Savā vēstulē apsardzības ministram 1919. gada 24. februārī J.Zālītim O.Kalpaks rakstīja: «Pagaidu valdību mēs aizstāvēsim līdz pēdējai asins pilei.»
1919. gada 6. martā, vajājot pretinieku, viņš krita no sabiedroto lodes. Drosmīgi izgājis cauri neskaitāmām Pirmā pasaules kara kaujām, apbalvots ar astoņiem cariskās Krievijas kaujas ordeņiem un trīs medaļām un pat Svētā Jura zobenu, viņš pēkšņi aizgāja bojā pārpratuma apšaudē. O.Kalpaks tika apbedīts Liepājas Ziemeļu kapos. 18. septembrī viņu pārapbedīja Meirānu pagasta Visagala kapos, kur atdusas Kalpaku dzimta. Lai iemūžinātu pulkveža piemiņu, 1927. gada 10. jūlijā tajos tika atklāts piemineklis. Tas veidots no akmens, kas atradies netālu no Liepsalām. Uz šā akmens O.Kalpaks bērnībā mīlējis spēlēt vijoli. Tā skan vēl tagad Rīgas Doma baznīcā pulkveža atceres dievkalpojumos un sarīkojumos. 1922. gada 3. septembrī tika izveidota piemiņas vieta pie Airītēm, kur 1936. gadā atklāja O.Kalpaka piemiņas muzeju. Arī Jelgavā 1934. gada 21. novembrī tika izveidota piemiņas plāksne pie ēkas Pasta ielā 34, uz kuras uzrakstīta pirmā O.Kalpaka bataljona pavēle. Paula ielai tika piešķirts Pulkveža O.Kalpaka ielas nosaukums. Viņa atcere godināta ar piemiņas plāksni Sv.Vienības (Nikolaja) baznīcā, 3. Jelgavas kājnieku pulka Virsnieku klubā un pulka atsevišķās rotas telpās, kas bija O.Kalpaka bataljona Studentu rotas pēctece. Visas minētās piemiņas vietas un plāksnes, izņemot pieminekli Visagala kapos, padomju vara iznīcināja. Pulkveža O.Kalpaka ielai Jelgavā tika piešķirts Slimnīcas ielas nosaukums. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1988. gada 11. novembrī no jauna tika izveidots memoriālais ansamblis Airītēs un 1990. gada 11. novembrī – arī muzejs. Vienu piemiņas plāksni uzņēmās atjaunot tēlniece Rasa Kalniņa – Grīnberga. Tā tika atklāta Pasta ielā 1990. gada 6. martā. Diemžēl drīz plāksni nozaga. Par spīti tam tēlniece savu darbu atjaunoja, un 2000. gada 21. novembrī plāksne tika atklāta vēlreiz. Tā piedzīvoja vēl 2002. gada 6. martu, kad tur notika O.Kalpaka piemiņas brīdis. Bet tad atkal nezināmi huligāni vai krāsaino metālu zagļi bija ķērušies klāt plāksnes stiprinājumiem, un tā bija jānoņem, jāsalabo un jānodod muzejam.
1997. gadā radās ierosinājums atjaunot O.Kalpaka ielas nosaukumu Jelgavā, jo citās pilsētās tas sen bija izdarīts. 27. februārī to atbalstīja vienīgi domnieks Agris Celms. Debatēs izvirzījās priekšlikums pulkv.O.Kalpaka nosaukumu piešķirt Jaunatnes ielai. Tikai pateicoties toreizējā mēra Ulda Ivana rīcībai, labvēlīgs rezultāts tika panākts 1998. gada 6. martā.
1998. gada 7. februārī tika nodibināts O.Kalpaka piemiņas fonds, kas darbu gaitā atjaunoja padomju laikā iznīcinātās O.Kalpaka dzimtās mājas Ošupes pagasta Liepsalās. Tajās ir izveidots memoriālais muzejs. 2001. gada 5. maijā Liepsalās ozolu un liepu stādīšanas talkā piedalījās arī 52. Jelgavas bataljona zemessargi, veidojot Vienotības taku. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā 6. marts tika atzīmēts katrā skolā, godinot pulkveža O.Kalpaka piemiņu. Tagad patriotisma audzināšanas darbs apsīcis. Tā vietā nākušas Valentīna dienas, Helovīns, Vīna, Piena svētki un Alus dienas. Tomēr, pateicoties vēstures skolotāja Andra Tomašūna izdarībai, šogad tika nokārtots, ka ar Domes mikroautobusu uz Airītēm devās 4. vidusskolas skolēnu grupa. Tur mēs satikām Valsts prezidenti, militāro vadību, kā arī apmeklējām muzeju. Spēlēja Jūras spēku pūtēju orķestris, cilvēku bija atbraucis ļoti daudz.
