Domājot par trim Jelgavā pavadītajiem studiju gadiem, gribu akcentēt tādu paša piedzīvotu lietu kā auditoriju nodarbību skaita samazināšanos apmēram par vienu trešdaļu.
Domājot par trim Jelgavā pavadītajiem studiju gadiem, gribu akcentēt tādu paša piedzīvotu lietu kā auditoriju nodarbību skaita samazināšanos apmēram par vienu trešdaļu. Tā notika visās fakultātēs, izņemot Veterinārmedicīnas. Pēc sistēmas, kas darbojas patlaban augstskolās, studentiem, apmeklējot nodarbības, kārtojot ieskaites un eksāmenus, ir jāsavāc noteikts skaits kredītpunktu. Kad es mācījos pirmajā kursā, viena kredītpunkta vērtas bija 24 auditorijas stundas, tagad – viena punkta iegūšanai pietiek ar 16 stundām. Praktiski tas iznāk tā: pēc iepriekšējās kārtības studentiem lekcijas un nodarbības beidzās piecos pēcpusdienā, bet tagad esam brīvi jau ap plkst.14. Līdzīga kārtība ir Eiropas augstskolās. Tur, kā zināms, studenti pēcpusdienās steidzās uz bibliotēkām, ņemas pie datoriem, laboratorijās strādā patstāvīgos darbus. Mums vajadzētu darīt to pašu, taču diemžēl daudziem trūkst apziņas. Ne vienam vien pirmkursniekam, kas vidusskolā pieradis mācīties ne sev, bet gan skolotājam, ir tā: «Lekcijas beigušās, oho, jāiet izklaidēties!» Vairākās augstskolās Lietuvā ir iekārtots tā, ka pirmkursniekiem lekcijas ir, pieņemsim, līdz pieciem, otrkursniekiem – līdz pusčetriem un tā tālāk. Tuvāk izlaidumam jau tiek piedāvāta darba kārtība, kas prasa nobriedušas personības attieksmi pret mācībām.
Universitātes bibliotēkas lasītava ir jauna un skaista, un runāt par mācību literatūras trūkumu, būtu nevietā. Taču daudziem, diemžēl tai skaitā arī man, ir cits šķērslis, proti, valodu barjera. Vasarā esmu strādājis, piemēram, Austrijā, diezgan labi varu sarunāties angliski, taču tādā līmenī, lai varētu mācīties, vēl šo valodu nepārvaldu.
Jelgavā jūtos labi. Mīļākās izklaides vietas man šeit ir «Tonuss», jauki sarīkojumi ir mūsu pašu fakultātē, bet balles pilī jau ir vesels notikums, ko noteikti nevar palaist garām. Runājot par nepatīkamo, tas gan laikam ir neskaitāmas reizes atkārtots, ka ļoti sliktā stāvoklī ir pilsētas ielas. Galu galā uz galvenās ielas pie Lielupes tilta, braucot pa bedrēm, var zobus izdauzīt. Vēl nekādi nevaru pierast pie Jelgavas ūdens. Pārbraucu vecāku mājās Slīterē, viss ir kā nākas, bet te mazgājoties galvā rodas blaugznas.
Red. piezīme. Pagājušajā nedēļā notikušajā Latvijas Studentu apvienības organizētajā konkursā par Gada studenta nosaukumu Āris Jansons kļuva par otro labāko visas valsts mērogā.
Āris Jansons, Meža fakultātes 3. kursa students
