Mēs, Jelgavas Kalnciema ielas iedzīvotāji, gribam izteikt savu novērtējumu par situāciju, kāda plūdu laikā izveidojās pie Klijānu un Rogu ceļu caurtekām.
Mēs, Jelgavas Kalnciema ielas iedzīvotāji, gribam izteikt savu novērtējumu par situāciju, kāda plūdu laikā izveidojās pie Klijānu un Rogu ceļu caurtekām.
29. janvāra rītā ūdens pa caurtekām sāka plūst ceļa labajā pusē, apdraudot iedzīvotāju drošību. Tikai septītās dienas – 4. februāra – rītā pēc nepārtrauktas zvanīšanas pilsētas Domei pie mums izbrauca darbinieki, kas atzina, ka caurtekas aizvērt esot vēl pāragri. Pēc iedzīvotāju pieprasījuma beidzot tika atsūtīta mašīna ar smilšu maisiem. Ūdens līmenis bija jau tik augsts un cēlās tik strauji, ka pat pēc pāris stundu cīņas caurteku pilnībā nobloķēt nevarēja. Tāpat notikumi risinājās pie Rogu ceļa caurtekas. Rogu ceļš pārplūda, un cilvēki ar grūtībām varēja nokļūt darbā. Kad ūdens līmenis nokritās, bijām spiesti vairākkārt lūgt, lai caurtekas tiktu attaisītas.
Dažviet nav iespējams iedzīvotājus pasargāt no dabas stihijas, bet šajā gadījumā atbildīgo personu nolaidības un nezināšanas dēļ tika appludināta plaša teritorija, cilvēku dzīvesvietas. Ja nepieciešamie darbi būtu veikti savlaicīgi, nepatikšanas iedzīvotājiem netiktu sagādātas.
«Ziņas» vēstuli lūdza komentēt pilsētas pašvaldības aģentūrai «Pilsētsaimniecība». Atbildi sniedz Hidrotehnisko būvju inženiere Daina Ieviņa.
Galvenais plūdu izraisītājs ir klimatiskie apstākļi. Šogad jau janvārī Lielupē bija paaugstināts ūdens līmenis. 6. februāra rītā maksimālais ūdens līmenis pie Jelgavas bija 2,73 metri virs Baltijas augstuma sistēmas nulles atzīmes.
Šogad bija negaidīti agri plūdi, kuru gaitu nevarēja pielīdzināt pavasara paliem. Kūstot sniegam un ledum, cēlās ūdens līmenis, jo zeme vēl bija sasalusi un virsūdeņiem nebija kur iefiltrēties. Teritoriju starp Kalnciema ceļu un Rīgas šoseju var pasargāt, nosprostojot caurtekas zem Kalnciema ceļa no Lielupes puses. Tas arī tika izdarīts. 1. februārī tika uzsākta regulāra teritoriju apskate Kalnciema ceļā, sastādīts akts, uz kura pamata pieņemts lēmums caurtekas nosprostot 5. februārī. Darbu izpilde tika uzdota SIA «KULK». Saskaņā ar līgumu «KULK» apņēmās veikt šādus darbus: sagatavot un nosprostot caurtekas plūdu laikā, pēc tiem – izņemt un aizvest aizdambējumu. Problēmas radīja apstāklis, ka visu janvāri Lielupes ūdens bija daļēji appludinājis caurtekas, līdz ar to tika apgrūtināta ātra un kvalitatīva caurteku nosprostošana. Līdz 4. februāra vakaram caurtekās Kalnciema ceļā ūdens plūda virzienā uz Lielupi, tādēļ tās netika aizvērtas. Par agru nosprostojot kolektorus un caurtekas, grāvju sistēmā turpinātu ieplūst sniega kušanas un nokrišņu ūdeņi no apkārtējām teritorijām. Ūdeņiem nebūtu kur palikt, un tie appludinātu zemākās vietas – pļavas, ielas, pagalmus.
Pilsētā par caurtekām zem iebrauktuvēm un līdzās gruntsgabaliem atbild zemes īpašnieks vai lietotājs. Pavisam Jelgavā ir aptuveni 1000 caurteku, no kurām lielākā daļa jāuztur kārtībā piegulošo grunts gabalu īpašniekiem. Diemžēl ļoti bieži pilsētas iedzīvotāji vai nu neapzinās stāvokļa nopietnību, vai arī vienkārši izturas bezatbildīgi. Grāvji un caurtekas ir netīri, rudenī piebērti ar lapām un atkritumiem, tāpēc daudzos īpašumos grāvji pārplūda un applūdināja apkārtni.
