Jelgavas tipogrāfija šogad nodevusi ekspluatācijā uzbūvēto pēcapstrādes cehu un nupat iedarbinājusi jaunu iespiedmašīnu.
Jelgavas tipogrāfija šogad nodevusi ekspluatācijā uzbūvēto pēcapstrādes cehu un nupat iedarbinājusi jaunu iespiedmašīnu.
Lēmums par jaunas iespiedmašīnas iegādi pieņemts, kad atzīts, ka pārējās iespiedmašīnas sasniegušas gandrīz maksimālo jaudu. Tātad tālākai attīstībai un konkurētspējas kāpināšanai poligrāfijas tirgū vajadzīgas jaunas iekārtas. Salīdzinājumā ar 1999. gadā uzstādīto «Heidelberg» iespiedmašīnu jaunā tehnika ir divas reizes jaudīgāka, un tās pieļaujamā drukas jauda ir 15 tūkstoši A2 formāta lokšņu stundā. Ikdienā mašīnas optimālais režīms varētu būt 12 tūkstoši lokšņu stundā.
Jaunā «Heidelberg» iespiedtehnika, kas izmaksājusi 380 tūkstošus latu, tipogrāfijai ļaus uzlabot pasūtījumu kvalitāti, nodrošināt darbu izpildes termiņus un veiksmīgāk turpināt darbību reklāmas un informatīvo materiālu tirgū, kur tā specializējas. Vienlaikus tas ļaus optimizēt uzņēmuma ražošanas režīmu, pieturoties pie divu maiņu darba. «Pieredze rāda, ka cilvēkiem gribas strādāt ritmiski, nevis cīnīties par pasūtījumu izpildi visas 24 stundas diennaktī,» atzīst tipogrāfijas direktors Juris Sīlis.
Līdz ar jaudu kāpinājumu saspringtāks kļuvis arī uzņēmuma mārketinga speciālistu darba ritms. Lielākā pasūtījumu daļa tiek saņemta no Rīgas klientu apkalpošanas centra, bet klientu apkalpošana un pasūtījumu pieņemšana organizēta arī Liepājā – pilsētā, kas attīstās pietiekami intensīvi, bet kur līdz šim nav bijis tipogrāfijas, kas piedāvātu līmenim atbilstošu reklāmas un informatīvo materiālu iespiešanu. J.Sīlis domā, ka šogad ieguldījumi Liepājas centra izveidē un tā tehnoloģijās (Kurzemes pasūtījumus tipogrāfija saņem iespiešanai sagatavotā veidā) tiks atpelnīti.
Tipogrāfija, iesaistoties dažādās aktivitātēs, klientiem pastāvīgi cenšas atgādināt par sevi, bet savas mārketinga aktivitātes nesauc par agresīvām. Augsta kvalitāte, labs servisa līmenis un precīzi izpildes termiņi – tie ir trīs galvenie «vaļi», uz kuriem balstīta klientu intereses noturība. Tas, kā domā poligrāfijas uzņēmumu asociācijā, Jelgavas tipogrāfijai ļāvis iegūt noturīgu sadarbību ar pastāvīgajiem klientiem un piesaistīt jaunus. Pagājušajā gadā jelgavniekiem aizsākusies sadarbība ar sērkociņu fabriku «Komēta» reklāmas, kamīna un cigāru sērkociņu kārbiņu un grāmatiņu izgatavošanas jomā. Mēnesī tipogrāfija iespiež apmēram simts dažāda dizaina sērkociņu etiķetes. Savukārt uzņēmums «Komēta» galaproduktu eksportē Vācijas klientiem – galvenokārt viesnīcām, restorāniem, arī atsevišķiem uzņēmumiem, kas sērkociņus ar sava uzņēmuma vārdu izmanto reklāmas vajadzībām. Sadarbība ar sērkociņu ražošanas uzņēmumu tipogrāfijai mēnesī nodrošina apmēram desmit procentu no kopējā apgrozījuma, un tam ir tendence augt. Taču palielinājums tiek plānots arī citu produkcijas veidu ražošanā. Jelgavas tipogrāfija nobriedusi noturīgi stiprināt pozīcijas reklāmas un informatīvo materiālu tirgū valstī, kur tā aizņem septiņus astoņus procentus no kopējā apgrozījuma.
Iecere iegādāties jaunu tehniku izraisījusi nepieciešamību gādāt par tipogrāfijas telpu paplašināšanu. Tāpēc sētas pusē no standarta konstrukcijām ir uzbūvēts 450 kvadrātmetrus liels pēcapstrādes cehs, kur iespiestie materiāli tiek locīti, brošēti, skavoti, griezti, tur notiek kvalitātes kontrole un citas procedūras, kā arī izvietotas ģērbtuves, dušas un atpūtas telpas. Ceha būvniecība izmaksājusi 115 tūkstošus latu. Pagaidām plašajās darba telpās strādājošie var justies visai brīvi un tās ar iekārtām vēl nav pārslogotas. Taču turpmāk investīcijas jaunu iekārtu iegādei paredzētas tieši pēcapstrādes ceham. Ieguldījumi tiek plānoti arī pirmsdrukas procesā. Tālākā nākotnē uzņēmuma telpas varētu paplašināt, ar piebūvi savienojot iespiešanas un pēcapstrādes cehus.
Tipogrāfija, kā norāda mārketinga direktors Māris Matrevics, pieder pie uzņēmumiem, kam pēc privatizācijas izdevies veiksmīgi attīstīties un būtiski kāpināt ražošanas apjomus. Piecos gados tipogrāfijas ražošanas apjoms audzis no pusmiljona latu 1997. gadā līdz 1,4 miljoniem pagājušajā gadā. Šogad tipogrāfija plāno sasniegt 1,7 miljonus latu lielu apgrozījumu. 1996. gadā privatizēto uzņēmumu saimniekiem izdevies izpirkt nepilnos divos gados, lai gan nosacījumi paredzēja septiņu gadu termiņu. Ievērojami šajā laikā audzis arī strādājošo skaits – privatizācijas projektā solīto 37 darba vietu vietā tipogrāfijā pašlaik nodarbināti 110 strādājošie. Kopumā kopš uzņēmuma privatizācijas tā attīstībā ieguldīti vairāk nekā 1,5 miljoni latu. Turpmāk uzņēmums ar jaunām iekārtām plāno aprīkot pēcapstrādes cehu, kur līdz šim ir samērā liels roku darba īpatsvars.
Līdz ar to jaunu darba vietu radīšana nenotiks proporcionāli modernizācijas līmenim. Toties sistemātiski nepieciešams kāpināt strādājošo profesionālo līmeni – darbinieku kvalifikācijas latiņai ir jāpaceļas atbilstoši tehnoloģiju attīstībai. Tiesa, jauno tehnoloģiju apgūšana rada zināmas problēmas, jo Latvijā nav mācību iestādes, kas piedāvātu tās apgūt. Tāpēc uzņēmums cenšas sadarboties ar iekārtu piegādātājiem un izmantot viņu palīdzību. Šogad strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanai paredzēts atvēlēt vairāk nekā desmit tūkstošus latu. «Lai rezultāts būtu pēc iespējas labāks, ir jāiegulda līdzekļi darbinieku izglītošanā,» izvēli pamato J.Sīlis.
Kā problēmas direktors min valsts un pašvaldību pasūtījumus. Proti, specifiskajā poligrāfijas nozarē ir grūti sastādīt darbu izsoļu un konkursu nolikumus, lai tipogrāfijas varētu iesniegt precīzus piedāvājumus. Tas vairo dažādus pārpratumus un domstarpības. Tāpēc šai jomai un tās problēmām Poligrāfijas uzņēmumu asociācijai jau tuvākajā laikā būtu pievēršama lielāka uzmanība. Tipogrāfijām joprojām aktuāla problēma ir klienti, kas nenorēķinās par pasūtījumu. Situāciju zināmā mērā mēģina sakārtot Komerclikums, bet krāpšanās iespējas pilnībā vēl nav novērstas.
