Sezonas sākumā basketbola klubs «Alcess» vienīgais no Jelgavas veiksmīgi iekļuva Jaunatnes basketbola līgas labāko kompānijā pirmajā divīzijā. Kā radās šī vienība un kā puišiem sokas pašreiz, stāsta kluba treneris Normunds Šiliņš.
Sezonas sākumā basketbola klubs «Alcess» vienīgais no Jelgavas veiksmīgi iekļuva Jaunatnes basketbola līgas labāko kompānijā pirmajā divīzijā. Kā radās šī vienība un kā puišiem sokas pašreiz, stāsta kluba treneris Normunds Šiliņš.
Pastāstiet, lūdzu, īsi par kluba vēsturi!
Klubs «Alcess» tika reģistrēts 1997. gada augustā, bet pirms tam bija «Zemgales nafta» un klubs «Jelgava». 90. gadu vidū Jelgavā izveidojās divas «minīšu» (minibasketbols – I.L.) komandas, kurās spēlēja 1985. gadā dzimuši puikas. Tur man nebija nekādas līdzdalības. Gadu iepriekš no Sporta skolas kā bezperspektīvi tika atskaitīti 1983. gadā dzimušie sportisti. Viena «minīšu» komanda Pētera Lagzdiņa vadībā palika pie Sporta skolas, bet otru trenēt uzņēmos es. Sākumā bija divas grupas bez jebkādas domas, ka būs trīs vai četras vai kā tagad – septiņas.
Klubam ir īpatnējs nosaukums – «Alcess». Kā tas radās?
Mūsu kluba izpilddirektoram Jurim Brūverim firmā ir produkcija ar šādu nosaukumu – tāds skanīgs, labs. Turklāt latīņu valodā «alces» nozīmē «alnis», kas ir mūsu pilsētas simbols. Reģistrējot klubu, nosaukums nedaudz tika mainīts – lai būtu gramatiski pareizi, vajadzēja pievienot vēl vienu «s». Tā nu iznāca «Alcess».
Šajā sezonā BK«Alcess» spēlē LJBL pirmajā divizionā. Kādas ir prognozes nākamajai sezonai? Vai ir stabilitātes izjūta?
Stabilitātes pašlaik noteikti nav. Tas lielā mērā ir atkarīgs no A grupas (1984. un 1985. gadā dzimušo jauniešu komanda – I.L.), kas «Sprite» kausa ieskaitē dod vislielāko punktu skaitu. Ja paskatās kopējos rezultātus, neviena komanda nebūs pēdējā savā vecuma grupā – paliks vai nu priekšpēdējā, vai pat trešā no beigām. Vairumam mums līdzīgo vienību šāda situācija ir pazīstama. Žēl vienīgi, ja nākamgad, kad «piektie» un «sestie» būs kopā A grupā, vajadzēs spēlēt otrajā divizionā, «sestie» pašlaik ir tiešām spēcīgi. Starpība starp pirmā diviziona pēdējām sešām un otrā diviziona pirmajām trim četrām komandām ir minimāla. Esmu par to, ka pirmais divizions ir jāpaplašina līdz sešpadsmit komandām, tad katrai vecuma grupai iznāk 30 spēļu sezonā.
Jūsu vadībā jelgavnieki izcīnīja titulu «Zelta roka ’98». Kāds ir tālākais šīs komandas liktenis?
Tas tajā laikā bija viens no labākajiem sastāviem – 1981. gadā dzimušie jaunieši, kā arī daļa no maniem «vecajiem bukiem». Tagad viņi vairs kopā nespēlē, kur nu kurais aizgājis. Kaspars Kambala spēlē Turcijā. Raitis Putniņš kādu laiku bija Policijas kluba sastāvā. Savākties kopā izdodas vairs tikai rajona mačos un pilsētas čempionātā. Ja nu kāds vēl pa otro līgu (LBL-2 – I.L.) raujas, bet citādi ne.
Vai ir kāds spēlētājs, kuru jūs vēlētos sevišķi izcelt? Kuri ir jūsu labākie audzēkņi?
Es to nepraktizēju. Ko vispār nozīmē labāks? Varbūt varētu izcelt nevis labākos, bet gan treniņos cītīgākos. Tādus, kuriem basketbolista dotību ir maz, taču viņi, ieguldot lielu darbu, kaut ko sasniedz. «Piektajiem gadiem» tāds noteikti ir Kaspars Bērziņš. Viņš reizēm pat ir jābremzē: «Nu jau, vecīt, pietiek! Re, kur ir ģērbtuves, un lai savlaicīgi būtu mājās!» Pašlaik nav izteiktu līderu, kas būtu galvas tiesu pārāki par citiem un varētu izšķirt jebkuras spēles likteni. Mazajiem – jā, bet tas jau nav basketbols.
Paši mazākie – divas jaunākās grupas – spēlē tā saucamajos sabraukumos. Kā vērtējat «Alcess» komandu startu tajos?
Te jau atkal ir visādas sakritības. Man, piemēram, lielais (garākais spēlētājs – I.L.) tagad uz vairākiem treniņiem nav bijis – fizkultūras stundā kāju salauzis. Puikas nāk daudz, grib trenēties, bet ir tāda lieta kā otrās maiņas, tāpēc gadās visādi. Un pašlaik, objektīvi vērtējot, mums «deviņdesmit pirmie» ir «švakāki». «Deviņdesmitie» ir labs materiāls. Viņi varbūt nav tik spēcīgi, taču materiāls ir pamatīgs. Auguma ziņā tādi riktīgi puikas.
Kā un kāpēc apvienojāties ar Olaines komandu?
Satikos ar Olaines treneri. Izrādījās, ka viņam ir pāris labu puišu katrā grupā, bet viņš pats pamatā strādā citu darbu un ar «večiem» ņemas vairāk hobija dēļ. Radās doma, ka katrā vecuma grupā dažus spēlētājus varam paņemt. Apvienošanās notika, lai viens otrs no Olaines labākajiem puišiem varētu mēģināt tikt šeit sastāvā, ko daži jau ir izdarījuši. Finansiālu atbalstu vairāk sniedz Olaines Kultūras centrs, nevis Jelgavas Sporta servisa centrs.
Varbūt jūs vēl kaut ko gribētu piemetināt? Varbūt ir vēlējumi audzēkņiem?
Drīzāk jau vecākiem. Viņiem vajadzētu pasekot savu bērnu gaitām, lai nav tā, ka basketbolisti treniņu laikā «dod» pa BMX trasi. Ko tad vēl var novēlēt? Lai «veči» mazāk kājas lauztu! Pacietību, veselību kluba vadībai un labvēļiem!
