Zemnieku saeima jau rīt, 15. martā, aicina uz tikšanos visus graudu audzētājus, lai izstrādātu labības audzētāju viedokli par šā gada labības valsts intervences modeli.
Zemnieku saeima jau rīt, 15. martā, aicina uz tikšanos visus graudu audzētājus, lai izstrādātu labības audzētāju viedokli par šā gada labības valsts intervences modeli.
Pašreizējā situācija liek domāt, ka šā gada intervences modelis graudu audzētājiem varētu būt neizdevīgāks nekā iepriekšējos gados, uzskata Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Valters Bruss. Tādēļ Zemnieku saeima, kuras biedri saražo ievērojamu daļu no visa graudu daudzuma valstī, aicina arī pārējos zemniekus un lauksaimniecības uzņēmumus šoreiz nepalikt malā un ar saviem priekšlikumiem piedalīties sapulcē. «Tikai visi kopā mēs varam panākt, lai mūs sadzird un respektē,» aicina V.Bruss.
Sapulce paredzēta rīt pulksten 11 Zemkopības ministrijas 2. stāva zālē. «Esiet atsaucīgi,»
teic V.Bruss, «no mums ir atkarīgas šā rudens labības intervences un tirgus cenas Latvijā.»
Pēdējā mēneša laikā visvairāk diskutētais jautājums saistībā ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un tās paplašināšanos bijis lauksaimniecības finansējums, kvotas, tiešie maksājumi. Zemnieki pārmet dažādām valsts institūcijām informācijas trūkumu. Tādēļ publicējam Zemkopības ministrijas sagatavoto informāciju, kas pieejama Eiropas Integrācijas biroja elektroniskajā izdevumā «EIB» Jaunumi», un šoreiz – par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pamatprincipiem.
1. Vienots lauksaimniecības preču tirgus.
Tas nozīmē brīvu lauksaimniecības produktu tirdzniecību dalībvalstu teritorijā, kas tika panākta šādā veidā:
a) muitas tarifu un citu tirgošanās šķēršļu, kā arī konkurenci kropļojošu subsīdiju likvidācija dalībvalstu vidū;
b) vienotu cenu un kopēju konkurences likumu ieviešana;
c) pārvaldes tiesību harmonizēšana;
d) valūtas paritāšu stabilizēšana;
e) vienotu likumu ieviešana uz ES ārējām robežām.
2. Priekšrocības ES locekļiem (kopīga tirgus aizsardzība).
Tas nozīmē, ka ES ražotajiem produktiem vajadzēja būt priekšrocībām salīdzinājumā ar importētiem produktiem. Tās attiecas uz regulēšanas mehānismiem importam un eksportam, kā arī uz ražotāju subsīdijām.
3. Solidaritāte finansu jautājumos (kopīga finansu sistēma).
Tas nozīmē, ka izmaksas, kas rodas, realizējot KLP, ir jāsedz kopīgi visām dalībvalstīm neatkarīgi no tā, kurā izmaksas radīsies.
Galvenās kopējās lauksaimniecības politikas metodes
Sešdesmito gadu sākumā tika noteiktas lauksaimniecības politikas pamatmetodes kopējā tirgus apstākļos. To pamatā bija ienākumu nodrošināšana lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, lietojot augstas cenas. Šajā nolūkā tika izveidota Koptirgus organizācija (KTO), kuras politikas realizācijai tika izmantoti šādi mehānismi:
1) muitas barjeras;
2) intervence un eksporta subsīdijas;
3) cenas;
astoņdesmitajos gados minētās metodes papildināja
4) ražošanas apjomu ierobežošana, izmantojot kvotas un atmatu likmes;
pēc Makšerija reformas 1992. gadā nozīmi zaudēja augstās cenas un to lomu lauksaimnieku ienākumu nodrošināšanā aizstāja
5) tiešie (jeb kompensācijas) maksājumi un piemaksprēmijas.
Kas ir tirgus intervence?
Valsts tirgus intervences mehānisms ir valsts tieša iejaukšanās tirgū, lai samazinātu produktu uzkrājumu tirgū. Intervenci ES izmanto dažiem produktu veidiem, kuriem ir noteikta intervences cena (pie tādiem pieder graudaugi, izņemot auzas un griķus, piena produkti – sviests, sausais vājpiens un atsevišķas siera šķirnes, liellopu gaļa, cukurs, augļi un dārzeņi). Tirgus intervenci valsts var realizēt divos veidos:
– tā nodibina (vai nozīmē) intervences aģentūras, kas par noteiktu intervences cenu, ja tajā brīdī tā ir augstāka par ES tirgus cenu, iepērk produkciju no lauksaimniekiem (vai pārstrādes uzņēmumiem);
– ar tā sauktajiem privātajiem uzglabātājiem valsts slēdz liekā produkta uzglabāšanas līgumus, kur pret uzņēmuma saistībām noteiktu preču partiju neielaist tirgū valsts finansē šā produkta uzglabāšanas izdevumus.
Ja intervence ir bijusi nepieciešama tikai piedāvājuma sezonālu svārstību dēļ, pēc laika šis produkts tiek atkal realizēts vietējā tirgū. Ja tā patiešām ir pārprodukcija, tiek meklētas eksporta iespējas, tai skaitā nepieciešamības gadījumā izmantojot eksporta subsīdijas.
Kas ir intervences cena?
Lai tuvinātu tirgus cenu vēlamajai mērķa cenai, Eiropas Komisija (EK) nosaka intervences cenu. Kad piedāvājuma pārpilnības apstākļos iekšējā tirgus cena nokrītas zem šīs cenas, ES tiek iedarbināts tirgus intervences mehānisms. Būtībā intervences cena ir valsts minimālā garantētā cena.
Kas ir importa sliekšņa cena?
Importa sliekšņa cena (ISS) ir otrs praktiskais elements, ar kura starpniecību ES KLP ietvaros centās nodrošināt tuvošanos mērķa cenai. ISS ir zemākā noteiktā cena, par kuru iespējams ievest lauksaimniecības produktus ES. Atkarībā no ISS un pasaules tirgus cenas attiecīgajā brīdī tika noteiktas mainīgās muitas nodevas. Tomēr arī ES bija jāpakļaujas GATT/PTO prasībām par tirdzniecības liberalizāciju, un tāpēc mainīgās nodevas, sākot no 1995. gada 1. jūlija, ir atceltas un saskaņā ar GATT (Vispārējā vienošanās par tirdzniecību un tarifiem) ir iekļautas muitas tarifā kā daļa no tā. Šim muitas tarifam ir ierobežojums – nepārsniegt 55 procentus no attiecīgajā laikā noteiktās intervences cenas.
Kas ir eksporta subsīdijas un nodevas?
Lai uzturētu tirgus cenu noteiktā līmenī, kopumā kā galvenais instruments tika izmantota tirgus pieprasījuma un piedāvājuma attiecības regulēšana, izmantojot ārējās tirdzniecības ekonomiskās sviras – eksporta subsīdijas un nodevas.
Ja nepieciešams eksportēt pārprodukciju un pasaules tirgus cena tajā laikā ir zemāka par ES tirgus cenu, ES ražotājiem tiek piemaksāta eksporta subsīdija, lai nodrošinātu eksportētāja konkurētspēju pasaules tirgū. Ja pasaules tirgus cena ir augstāka par ES tirgus cenu, eksportam var noteikt eksporta nodevu, lai saglabātu zemākas lauksaimniecības produkcijas cenas ES. Eksporta subsīdiju likmes tiek noteiktas katru nedēļu vai reizi divās nedēļās atkarībā no pasaules tirgus cenu izmaiņām.
Kas ir tiešie (kompensācijas) maksājumi?
Tiešie maksājumi ir KLP 1992. gada reformas instruments, kura uzdevums ir atlīdzināt lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies krasās institucionālo cenu samazināšanas rezultātā, tās pakāpeniski pielīdzinot pasaules cenu līmenim. Ir divas tiešo kompensācijas maksājumu sistēmas – vispārīgā un vienkāršotā. Attiecībā uz laukaugiem maksājumus nosaka par hektāru, un tie nav saistīti ar ražotās produkcijas apjomu. Šie maksājumi ir noteikti ES un reģionālajā līmenī, par pamatu ņemot vidējo ražību periodā no 1986./1987. gada līdz 1990./1991. gadam un prognozējamo institucionālo cenu samazinājumu. Kopumā ES KLP ir noteikti 30 tiešo maksājumu veidi.
Kas ir ražošanas kvotas un kā tās izmanto KLP?
Ražošanas kvotas ir noteikti ražošanas apjomu ierobežojumi, kas noteikti kā pārdošanas maksimālie apjomi (piena kvotu gadījumā ražotājam ir tiesības pārdot pārstrādes uzņēmumiem tikai noteiktu apjomu piena) vai kā garantētu cenu apjomi (piemēram, dažādo veidu cukura kvotas dod ražotājam tiesības saņemt dažādas cenas par atbilstoši realizēto produktu daudzumu).
Kas ir koptirgus organizācija?
Koptirgus organizācija ir vienotā sistēmā apvienots dažādu lauksaimniecības politikas instrumentu kopums kāda produkta vai produktu grupas cenu un tirgus līdzsvara regulēšanai, lai nodrošinātu brīvu preču kustību visā ES koptirgus telpā. Katram lauksaimniecības produkta veidam faktiski ir sava KTO.
