Pagājušajā nedēļā SIA «Mārupe» plašajā siltumnīcu kompleksā pulcējās lauksaimnieki, kas nodarbojas ar dārzeņkopību, Rīgas lielveikalu pārstāvji, zemkopības ministrs Atis Slakteris, preses pārstāvji, kā arī citi interesenti, lai nogaršotu pirmos gurķus.
Pagājušajā nedēļā SIA «Mārupe» plašajā siltumnīcu kompleksā pulcējās lauksaimnieki,
kas nodarbojas ar dārzeņkopību, Rīgas lielveikalu pārstāvji, zemkopības ministrs Atis Slakteris, preses pārstāvji, kā arī citi interesenti, lai nogaršotu pavasarīgi smaržojošos šā gada pirmos gurķus.
Visi SIA «Mārupes» viesi tika laipni aicināti pastaigāties pa uzņēmuma stikla māju celiņiem. Jāteic, ka ekskursija nebija no īsākajām, jo gurķi siltumnīcās aug četru, bet tomāti – trīs hektāru platībā.
Uz ziņkārīgo preses pārstāvju jautājumu, vai dārzeņiem tiek dotas arī kādas ķīmiskas vielas, SIA «Mārupe» siltumnīcu kompleksa vadītājs Jānis Bērziņš atbildēja izvairīgi: «Visapkārt mums ir ķīmija, bet daudz kas nav veselībai bīstams.» «Ziņām» viņš pastāstīja, ka tomātu mājā dzīvo kamenes un tās ķīmiju nemīl. Katram Mārupes dārzenim ir uzlīme, kas apliecina tā izcelsmi. Šogad uzņēmumam tika piešķirta arī «Karotīte» – kvalitatīva Latvijas produkta zīme.
Pirmā raža Mārupē bija īsajiem gurķiem ‘Rigana’. Bet vispār uzņēmums Latvijas tirgū piedāvā trīs veidu gurķus – īsos, garos un vidējos. SIA «Mārupe» savu ražojumu neeksportē un tuvākajā nākotnē arī neplāno to darīt.
Gurķus siltumnīcās vāc trīs reizes nedēļā, un tie gluži svaigi tiek nogādāti veikalu plauktos. «Mums ir izveidojusies laba sadarbība ar lielveikaliem. Patērētāji novērtē pašmājās saražoto produktu, kas ir tīrs, svaigs, garšīgs un dod tam priekšroku salīdzinājumā ar tālajā ceļā noputējušo importa gurķi,» uzsvēra Realizācijas daļas vadītājs Jānis Bogdānovs. Viņš informēja, ka kopš 28. februāra «Mārupe» ir realizējusi jau aptuveni 15 000 tonnu gurķu, savukārt pirmā tomātu raža gaidāma aprīļa beigās. Pērn uzņēmumā izaudzēja 1489 tonnas gurķu un 968 tonnas tomātu.
Lai izveidotu vienu hektāru lielu siltumnīcu, nepieciešams ieguldīt vairāk nekā miljonu latu.
SIA «Mārupe» apgrozījums pērn sasniedzis 2,52 miljonus latu. Uzņēmums nodarbojas arī ar lopkopību, audzē kartupeļus un kāpostus.
J.Bogdānovs norādīja, ka visa tehnoloģija «Mārupē» ir datorizēta. Tehnika parāda, ko augs grib ēst, kāda temperatūra nepieciešama, regulē laistīšanas procesu un citas lietas. «Pērn martā no hektāra novācām aptuveni sešas tonnas gurķu, bet pašlaik izaug tikai divas trīs tonnas, jo februārī saulīte spīdēja gaužām skopi,» teica augu aizsardzības agronome Daina Skrabovska.
«Mārupes» gurķus var nopirkt par 1,60 latiem kilogramā, savukārt importētie maksā aptuveni latu kilogramā. Vai ievestie dārzeņi nenomāc pašmāju ražojuma noietu? «Tie laiki, kad priekšroka tika dota importam, jau sen ir aiz muguras. Neviens saprātīgs cilvēks (ceru, ka nevienu neaizvainoju) nepirks ievestus gurķus, zemenes vai tomātus, ja tiem blakus stāv svaiga vietējā produkcija, veikalā piegādāta tikko no lauka vai siltumnīcas. Nu, protams, izņemot banānus, ananasus un citus augļus, kas pie mums neaug. Importa dārzeņiem taču garšas un krāsas nav! Tepat Latvijā saražotie ir ārpus konkurences, un tā būs mūžīgi mūžos,» «Ziņām» savu pārliecību pauda zemkopības ministrs Atis Slakteris.
