Latviešu tautas pēdējās cerības Otrā pasaules kara beigās izvairīties no varmācīgās padomju okupācijas saistījās ar Latviešu leģiona saglabāšanos un izmisīgajām cīņām.
Latviešu tautas pēdējās cerības Otrā pasaules kara beigās izvairīties no varmācīgās padomju okupācijas saistījās ar Latviešu leģiona saglabāšanos un izmisīgajām cīņām. Mēs akli ticējām ASV un Lielbritānijas valdībām un nevarējām iedomāties, ka esam jau pārdoti un nodoti «tautu tēva un skolotāja» Staļina verdzībā.
1944. gadā no 16. līdz 19. martam kaujās pie Veļikajas upes leģiona 15. un 19. divīzija izcīnīja kopēju uzvaru (visbiežāk abas divīzijas karoja dažādās frontes vietās). Sakarā ar to pēc kara trimdā palikušie latviešu karavīri, kas bija apvienojušies Daugavas Vanagu organizācijā, pasludināja 16. martu par Latviešu leģiona dienu.
Tā radās tradīcija katru gadu šajā datumā atcerēties un pieminēt kritušos un padomju vergu nometnēs iznīcinātos latviešu karavīrus. 1998. gadā 6. Saeima izsludināja 16. martu par Latviešu karavīru piemiņas dienu. Tā paša gada 14. oktobrī parlaments pieņēma deklarāciju par latviešu karavīriem Otrajā pasaules karā. Šajā dokumentā tika izteikta prasība valdībai vērsties pie pasaules masu informācijas līdzekļiem ar nolūku novērst nepelnītos apkaunojumus, pāridarījumus latviešu leģionāriem. Par nožēlu mūsu ārlietu vadītāji Valdis Birkavs un Indulis Bērziņš turpināja ārlietu ministra Jāņa Jurkāna iesākto prettautisko politiku.
Uzturoties Maskavā, kādreizējais Lauksaimniecības akadēmijas marksisma – ļeņinisma katedras pasniedzējs Indulis Bērziņš, parādot savu nekompetenci, teicis: «Latvijā SS vienību dalībniekus sodīja Staļina laikā smagi, bet pareizi…» («Lauku Avīze» 10.02.01.). Melu un dezinformācijas kampaņas, kas brāzās pāri sirmajiem leģionāriem, galvenais nolūks bija panākt Latvijas neiekļaušanos NATO.
Politiskā spiediena rezultātā 7. Saeima atcēla Latviešu karavīru piemiņas dienu 16. martā un vērsās pret ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, kas tradicionāli šajā datumā tomēr notiek. Arī šogad pulksten10 būs dievkalpojums Rīgā Doma baznīcā, pēc tam Brāļu kapos tiks nolikti ziedi. No pulksten 14 līdz 14.30 notiks piemiņas brīdis Lestenes Brāļu kapos, bet pulksten 15 – pie pieminekļa 1944. gada Ziemassvētkus kauju vietā Tukuma rajonā pie Rumbām.
Latviešu nostāju pret saviem leģionāriem skaisti izsaka Lija Vazne, kas darbojas Nacionālo karavīru biedrības Pārdaugavas nodaļā: «Jums jāzina, ka jaunības atmiņas nav zudušas, ka arī šodien jūsu meitenes jūs redz tikpat jaunus, skaistus, brašus un varonīgus kā tolaik. Jūsu meiteņu matu sudrabs un skumjais smaids šodien liecina par tikpat garu un smagu mūžu. Par tādu pašu atsacīšanos un klusu piekāpšanos. Gadi ir aizgājuši, bet caur gadu nastu, dzīvē iegūtajām rētām vēl jāsaredz tā uguns dvēselē, kas bija katra leģionāra labākā daļa. Nenodzēsiet šo dzirksteli līdz beigām! Saglabājiet savu stāju un bruņinieciskumu līdz galam! Esiet lepni, ka bijāt latviešu leģionāri, kā par viņiem ir lepna visas latviešu tautas lielākā daļa!»
Kā atbildi uz šiem vārdiem Gunārs Freimanis raksta:
«Latvju līgava nāk mūžam jauna,
Skaista nāk ar grūtās dzīves
grumbām –
Pretim nāvi uzveikušiem vīriem.»
