Šī nedēļa pagājusi bez īpašiem satricinājumiem, vismaz Latvijā jau noteikti. Taču daži vērā ņemami notikumi tomēr jāatzīmē.
Šī nedēļa pagājusi bez īpašiem satricinājumiem, vismaz Latvijā jau noteikti. Taču daži vērā ņemami notikumi tomēr jāatzīmē. Aktualitāte nr.1 šonedēļ noteikti ir leģionāru atceres diena 16. martā. Parasti tā Latvijā ir apvīta ar īpašu auru, jo, baidoties no starptautiskās sabiedrības nosodījuma, amatpersonas cenšas visādi pieklusināt šīs dienas aktivitātes.
Arī šogad varējām sekot interesantiem notikumiem šai sakarā, proti, vispirms Rīgas Domes izpilddirektora vietniece V.Zablovska izsniedza atļauju «Klubam 415» un fondam «Latvietis» rīkot gājienus 16. martā leģionāru atcerei, taču vēlāk Rīgas mērs un citas amatpersonas pauda sašutumu par šo izpilddirektores rīcību, kuru Bojārs jaunākais pat atļāvās nosaukt par «rupju kļūdu». Tieši tādēļ arī tika atsauktas V.Zablovskas izsniegtās izziņas par gājienu rīkošanu minētajām organizācijām. Rīgas mērs paskaidroja, ka gājienus pieteikušajām organizācijām nav tieša sakara ar leģionāriem un šo aktivitāšu mērķis ir «masu psihozes radīšana». Protams, jāpiekrīt, ka daudzas organizācijas 16. martu izmanto sava mundiera spodrināšanai, slēpjoties zem patriotisma maskas, tomēr pasākumu aizliegumi 16. martā jau kļūst par metodisku politiku Latvijā, un izskatās, ka lielākā daļa politiķu vēlētos, kaut šādas atceres dienas vispār nebūtu. Žēl, ka amatpersonām jākaunas no savas valsts vēstures un leģionāru atceres diena tiek saistīta ar draudiem sabiedriskajai kārtībai. Noteikti arī šoreiz citvalstu masu informācijas līdzekļi šausmināsies par leģionāru atceres dienu, kuru mēdz apzīmēt kā fašistu parādi, tomēr katrai tautai būtu jāgodina savi varoņi.
Otrdien Rīgas apgabaltiesa nolēma atbrīvot no turpmākas soda izciešanas par genocīdu notiesāto M.Farbtuhu. Lēmums tika pamatots ar ieslodzītā veselības stāvokļa pasliktināšanos un Ieslodzījuma vietu pārvaldes nespēju nodrošināt viņa veselības stāvoklim atbilstošus apstākļus. Šis spriedums vērtējams kā objektīvs, jo turēt cietumā vecus slimus un nespējīgus cilvēkus ir diezgan absurdi, tā kā zūd jebkāda soda izciešanas jēga.
Var jau runāt, ka noziegumiem pret cilvēci nav noilguma, bet būtībā tāds tomēr pastāv, jo cilvēki, kurus tiesā un vēl gatavojas tiesāt par genocīdu pret Latvijas tautu, vairs nav spējīgi izciest viņiem piespriestos sodus sava vecuma dēļ. Prātīgāk būtu šīm personām piemērot nosacītus soda mērus, ņemot vērā viņu vecumu un veselības stāvokli.
Sāktas diskusijas arī par Uzvaras parka monumentu Rīgā, kas pašlaik vairāk pilda suņu pastaigu vietas funkcijas. Pastāv dažādi viedokļi par turpmāko monumenta likteni. Zināmā mērā tas saistās ar manīgo uzņēmēju kāri pēc zemes pleķīša tuvajā Pārdaugavā, taču diezin vai tiks pieņemts lēmums šo parku tiktāl pārveidot, lai tur atrastos vieta arī citiem objektiem. Galvenokārt jau tas ir saistīts ar pieminekļa ideoloģisko, vēsturisko vai estētisko būtību, un jebkuru no tām ir vērts saglabāt. Pieminekļa autori pat pieļauj domu pielāgot Uzvaras monumentu mūsdienu prasībām, rīkojot tur koncertus, izveidot vasaras kafejnīcu un baseinā pat ierīkot ūdensatrakcijas. Nez vai tas būtu prātīgi pārvērst šo vietu par kārtējo izklaides parku, jo par tādiem ir pārvērtušies turpat vai visi populārākie Rīgas parki un dārzi. Interesantāka būtu ideja par savdabīgu «ļeņinekļu» kompozīcijas izveidi tieši Uzvaras parkā, arī tas piesaistītu cilvēku uzmanību un paglābtu šo vietu no mirušās zonas statusa.
Pasaules uzmanība šai nedēļā tika koncentrēta ap notikumiem Izraēlā, kur turpinājās slaktiņi starp Izraēlas armiju un palestīniešu ekstrēmistiem. Pastiprināta uzmanība šiem notikumiem tika pievērsta pēc itāļu žurnālista slepkavības (viņu sašāva Izraēlas armijas karavīri). Konflikts šoreiz uzliesmoja pēc kārtējā terorakta, kad no sprādziena gāja bojā 11 Izraēlas pilsoņi, kam sekoja palestīniešu līdera Arafata mītnes bombardēšana. ASV pat apņēmusies vairs nesniegt finansiālo palīdzību Izraēlai, ņemot vērā tās agresīvo politiku pret palestīniešiem. Principiāli Izraēlas politika attieksmē pret palestīniešiem ir klajš genocīds, ko neviens nenosauc vārdā. Ebreji izmanto savu īpašo statusu (Otrajā pasaules karā pārciestais) un atļaujas lietas, kas citai valstij netiktu piedotas. Bet nevar mūžīgi spekulēt uz pagātnē pārciesto, un starptautiskajai sabiedrībai būtu jāpierunā vai jāpiespiež Izraēlai atzīt palestīniešu tiesības. Galu galā slavenākais pasaules terorists bin Ladens kā vienu no teroraktu iemesliem minēja tieši Izraēlas politiku pret palestīniešiem. Pirmo soli situācijas uzlabošanai jau spērusi ANO Drošības padome, kas otrdien pieņēma ASV izstrādāto rezolūciju. Tajā pirmo reizi minēta palestīniešu valsts.
Ņujorkā pompozi tika atzīmēts pusgads kopš 11. septembra teroraktiem. Tika uzstādīts pagaidu memoriāls upuriem, kas gāja bojā terora aktā Pasaules Tirdzniecības centrā. Ar prožektoru starmešiem kopš pirmdienas tiek imitēti dvīņu torņi, kas atgādina par traģiskajiem notikumiem 11. septembrī, kad dzīvību zaudēja 2800 cilvēku.
ASV turpina apsvērt iespēju uzbrukt Irākai ar mērķi gāzt Huseina režīmu. Bušs ar savu aizsardzības resoru priekšgalā atkal uzņēmies pasaules policista lomu, jo, redz, ir aizdomas, ka Irāka ražo masu iznīcināšanas ieročus. Tas tikai saasinās situāciju pasaulē, un neviens nevar garantēt, ka nebūs jaunu teroraktu. Vardarbība nav un nevar būt atrisinājums, jo tā var izraisīt tikai jaunu vardarbību. ASV tieši vajadzētu uzņemties miera nesējas funkcijas, kā tas tiek darīts sakarā ar Izraēlas konfliktu, taču amerikāņu politika ir pārāk divkosīga, proti, viens sūtnis dodas uz Izraēlu, lai aicinātu izbeigt karadarbību, bet virkne citu pārstāvju domā par militārām akcijām pret valstīm, kas nevēlas piedalīties starptautiskajā politikā.
