Tā kā mans uzvārds regulāri parādās avīzē, gribu izteikt savu viedokli un ievest skaidrību šajā situācijā.
Tā kā mans uzvārds regulāri parādās avīzē, gribu izteikt savu viedokli un ievest skaidrību šajā situācijā. Līdz 2001. gada decembrim tas bija saistīts ar tiltu remontiem un citiem pilsētsaimniecības jautājumiem, bet pēdējā laikā – ar Komunālās pārvaldes (KP) likvidāciju, kreditoru parādiem un manu neapmierinošu šīs pārvaldes vadību.
Vispirms par budžetu un kreditoru parādiem. KP budžetam bija divi finansēšanas avoti – pamatbudžets un specbudžets (autoceļa fonda pašvaldības daļa, ko pārskaita Satiksmes ministrija). Pamatbudžets paredzēts labiekārtošanas darbiem – ietvju remontiem, parku uzturēšanai, samaksai par pilsētas apgaismošanu un tās uzturēšanu, kā arī daudziem citiem pilsētsaimniecības darbiem. Autoceļa fonds paredzēts satiksmes drošības nodrošināšanai – luksoforiem, ceļa zīmēm, ielu marķējumam, tiltu saimniecības uzturēšanai, ielu, ceļu remontam, lietusūdens novadīšanai.
Jāpiebilst, ka ikgadējais budžeta asignējums ap 500 000 latu un autoceļa fonda pašvaldības daļa ap 400 000 latu tādai lielai pilsētai kā Jelgavai ir stipri par maz.
Sākot strādāt šajā amatā 1997. gada janvārī (1986. – 1991. gadā jau strādāju līdzīgā amatā), zināju darba prioritātes. Jāpiebilst, ka finansējuma formula komunālajai jomai no pamatbudžeta nav mainījusies un notiek pēc pārpalikuma principa.
Domāju, ka daudzi atceras slikto ceļu un ielu stāvokli pilsētas paša centrā, piemēram, Blaumaņa, Raiņa, Satiksmes, Driksas, Pasta, Kr.Barona, Sudrabu Edžus, Vaļņu ielas posmus, Čakstes bulvāri, atsevišķus ceļus un ielas bez seguma, trotuārus, kas prasījās pēc remonta. Vajadzēja risināt jautājumu par luksoforu, ceļa zīmju nomaiņu, uzstādīšanu atbilstoši jaunajiem standartiem, bija jānodarbojas ar lietusūdeņu novadīšanu no braucamās daļas. Tāpēc pilsētas bijusī vadība un Pilsētsaimniecības komiteja pieņēma lēmumu sākt darbus vismaz pilsētas centrā, praktizējot norēķināšanos par paveikto ar atlikto maksājumu. Tas nozīmēja, ka strādājam, bet samaksa tiek veikta pēc noteikta grafika. Šādiem nosacījumiem piekrita darbu izpildītāji. 1997. gadā bija veikts Blaumaņa ielas remonts ar apgaismes izbūvi, ievērojot visus tehniskos noteikumus un tehnoloģijas, 1998. gadā – Satiksmes ielas posma remonts un paralēli sākta abu tiltu remontdarbu dokumentu izstrāde. Šos darbus finansēja autoceļa fonds, neliels pamatbudžeta finansējums un papildinvestīcijas nāca no Satiksmes ministrijas.
Jāpaskaidro, ka līdz 1998. gadam finansējums atbilda gada sākuma prognozēm, bet ar 1999. gadu tas mainījās uz slikto pusi (kad satiksmes ministrs V.Krištopans kļuva par premjeru, tika mainīta finansējuma formula – līdz tam 60% no akcīzes nodokļa bija Valsts autoceļu fondam, bet 40% – valstij, taču no 1999. gada šī proporcija ir 50% un 50%). Gada sākumā prognozēto un uz gada beigām saņemto finansējumu var parādīt dinamikā:
1999. gadā prognozēti Ls 413 978, saņemti Ls 276 224, deficīts Ls 137 754;
2000. gadā prognozēti Ls 434 460, saņemti Ls 322 024, deficīts Ls 112 436;
2001. gadā prognozēti Ls 382 403, saņemti Ls 337 267, deficīts Ls 45 136.
Līdz ar to no prognozētā nebija saņemti Ls 295 326, bet līgumi ar izpildītājiem jau bija noslēgti gan par remontiem, gan par kārtējiem darbiem. 2001. gadā nekādi darbi, kas saistīti ar atliktu maksājumu, nebija veikti, jo pilnīgi visi līdzekļi tika novirzīti Driksas un Lielupes tiltiem un agrāk noslēgto līgumu saistību izpildei saskaņā ar maksājumu grafiku.
2001. gada martā nomainījās pilsētas vadība, kurai bija savs skatījums uz pilsētas problēmām. Piemēram, 2001. gada augustā bija saaicināti Satiksmes ministrijas atbildīgie darbinieki, lai apspriestu situāciju par trotuāru, ielu stāvokli pie skolām, Ledus halles u.c. ar nolūku gūt finansiālu atbalstu steidzamiem, neatliekamiem remontdarbiem. Tika sagatavota vēstule satiksmes ministram par gandrīz par Ls 160 000 finansējuma piešķiršanu. Tā kā mācību gads jau bija tuvu, pilsētas vadība pieņēma lēmumu nekavējoties sākt darbus pie Rūpniecības ielas trotuāra, transporta apgriešanās laukuma pie 4. pamatskolas, Jāņa un Skautu ielas, kā arī aizsargbarjeras nomaiņas uz Loka maģistrāles viadukta. Diemžēl no Satiksmes ministrijas atbalsts tika gūts vienīgi aizsargbarjeru nomaiņai – Ls 17 500. Cerams, ka arī pārējā finansējuma summa tiks saņemta. 2001. gada martā izveidojās kritiska situācija lietusūdeņu novadīšanā Grēbnera parkā un privātā sektorā Zirgu ielas apkaimē. Tāpēc 2001. gada maijā pilsētas vadības līmenī bija pieņemts lēmums steidzīgi veikt darbus tur. Tie tika pabeigti oktobrī. Pašlaik atliek šos objektus regulāri apkalpot un apsaimniekot.
Kreditoru sagrupēto parādu atšifrējums 2002. gada 1. janvārī:
Ls 285 786 – saskaņā ar Domes lēmumu, līgumu un maksājumu grafiku par Lielupes tiltu remontu;
Ls 182 180 – neplānotie darbi, kurus bija prognozēts saņemt no Satiksmes ministrijas;
Ls 74 430 – kārtējie labiekārtošanas darbi 2001. gada novembrī un decembrī;
Ls 266 900 – kārtējie darbi, kas saistīti ar autoceļa fondu veidoja deficītu kopš 1999. gada;
Ls 3 700 – konkursa nodrošinājums, garantijas līdzekļi, kas atdodami pēc līguma termiņa izbeigšanās.
Dažus vārdus par KP likvidāciju un grāmatvedības nekārtībām.
Kā zināms, darbu izpildītājiem ir pienākums kopā ar maksājuma dokumentiem iesniegt visus nepieciešamos dokumentus saskaņā ar līguma prasībām (testēšanas laboratoriskie slēdzieni, materiālu kvalitātes apliecinoši dokumenti u.c.). Kamēr tas nebija izdarīts, nebija veikta dokumentu reģistrācija un iegrāmatošana. Pie gada bilances tika sastādīti savstarpējo norēķinu akti, kas pamato kreditoru parādu atšifrējumu. Sakarā ar kreditoru parādu sagrozīšanu, gribu atzīmēt, ka mēneša atskaites kopā ar kreditoru sarakstu tika nodotas Domes Finansu nodaļai. Analizēt situāciju varēja regulāri. KP gada atskaite ir Domes administrācijas atskaites sastāvdaļa. Diemžēl nebija izstrādāts un apstiprināts Domes administrācijas vienots nolikums «Par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju budžeta iestādēs», kā to prasa attiecīgie normatīvie akti. Nav bijuši nekādi iekšējie semināri par grāmatvedības darba organizācijas jautājumiem un instrukcijas par grāmatvedības darbu.
2001. gada 13. decembrī Dome pieņēma lēmumu par KP likvidāciju ar 2002. gada 31. janvāri. Tajā pašā laikā administrācija nozīmēja gada pārskata nodošanas termiņu 2002. gada 29. janvāri, kā arī vajadzēja sagatavot un nodot atskaiti par 2002. gada janvāri. Šādi pārskatu termiņi nebija pamatoti, ne reāli izpildāmi. Tad bija vadības piedāvājums noslēgt darba līgumu ar mani un grāmatvedi par 2001. gada pārskata un 2002. gada janvāra atskaites nodošanu līdz 15. februārim. Darbi bija veikti, bet sakarā ar grāmatvedes slimību aizkavējās.
Es kā bijušais vadītājs varēju piedalīties konkursā uz jauno amatu, bet, zinot attieksmi pret mani pēc ievēlēšanas par deputātu, varēja prognozēt tā rezultātus, jo es ne vienmēr biju vienisprātis ar Domes pieņemtajiem lēmumiem, īpaši jautājumos, kas saistīti ar Jelgavas iedzīvotājiem, jo pildīju dotos solījumus, kā arī LSDSP programmu.
Neņemot vērā visu nepatīkamo, kas notika pēdējo mēnešu laikā, man ir gandarījums par paveikto. Atjaunoti trotuāri, nomainīti ielu segumi (kas ir ekonomiskāk nekā bedrīšu remonts ), pēc manas iniciatīvas bija sagatavota un aizstāvēta Valsts investīcijas programma un sekmīgi realizēts abu tiltu remonts. 2001. gada janvārī aizstāvēta Valsts investīcijas programma Rīgas šosejas paplašināšanai, kā arī Lielās ielas rekonstrukcijai no Akadēmijas, Uzvaras ielas krustojuma līdz Driksas tiltam.
Nobeigumā gribas novēlēt sekmes jaunizveidotajai aģentūrai «Pilsētsaimniecība» šajā smagajā, nepateicīgajā, bet iedzīvotājiem vajadzīgajā darbā.
