Norādot uz draudiem, ko rada kūlas dedzināšana, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes inženieris Dainis Zemgalnieks savā un kolēģu vārdā aicina iedzīvotājus palīdzēt pērnās zāles dedzinātāju noskaidrošanā.
Norādot uz draudiem, ko rada kūlas dedzināšana, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes inženieris Dainis Zemgalnieks savā un kolēģu vārdā aicina iedzīvotājus palīdzēt pērnās zāles dedzinātāju noskaidrošanā.
Sestdien, svētdien un pirmdien ugunsdzēsēji desmit reižu izbrauca dzēst aizdedzināto kūlu. D.Zemgalnieks norāda, ka visvairāk šādu gadījumu bijis sestdien, kad, pavasarīgā un siltā laika iespaidoti, iedzīvotāji pērno zāli dedzināja visas dienas garumā. Pirmais ziņojums par degošo kūlu 3. līnijā tika saņemts pulksten 11.57, bet pēdējais – pulksten 20.34, kad kūlas dedzināšanas dēļ Ozolnieku pagastā netālu no skolas nodega dārza mājiņa. Sestdien, svētdien un pirmdien aizdedzinātā kūla bija jādzēš arī Ganību un Tērvetes ielā, Meiju un Rogu ceļā, Elejā, Zaļeniekos, Valgundē un Jaunsvirlaukā. Zaļenieku pagastā svētdienas pēcpusdienā līdz ar sauso zāli nodega arī šķūnītis.
D.Zemgalnieks stāsta, ka ugunsdzēsēji cenšas atbilstoši noteikumiem sodīt pērnās zāles dedzinātājus, taču viņus noķert «pie rokas» nav vienkārši. Norādot uz draudiem, ko rada kūlas dedzināšana, glābšanas dienests lūdz iedzīvotāju palīdzību šādu dedzinātāju ķeršanā: «Statistikas dati liecina, ka kūlas dedzināšanai var būt ļoti traģiskas sekas. 2000. gadā Latvijā reģistrēti 1042 kūlas ugunsgrēki, kas nodarījuši zaudējumus aptuveni 26 tūkstošu latu apmērā. Pērnās zāles dedzināšanas dēļ bojā gāja trīs cilvēki – kā vēlāk noskaidrojās, divi no viņiem mira sirdslēkmes dēļ, bet viens – no ķermeņa apdegumiem, aizdegoties apģērbam. Kūlas ugunsgrēkos 2000. gadā cieta un tika iznīcinātas 68 ēkas. 2001. gada statistikas dati ir vēl traģiskāki – 1644 kūlas ugunsgrēkos radīti aptuveni 35 tūkstoši latu lieli zaudējumi, trīs cilvēki gājuši bojā, bet četri guvuši ķermeņa apdegumus. Dedzināšanas dēļ cietušas un tika iznīcinātas 197 ēkas. Arī šogad jau reģistrētajos kūlas dedzināšanas gadījumos bojātas gandrīz divdesmit ēkas, bet viena sieviete, aizdegoties apģērbam, gājusi bojā.»
D.Zemgalnieks norāda, ka iepriekšējos gados par kūlas dedzināšanu Jelgavas rajonā glābšanas dienests sastādījis 12 administratīvos protokolus, kuros paredzētais naudas sods bija no desmit līdz 50 latiem.
Vienlaikus amatpersona apstiprina, ka iespējama arī saskaņota kūlas dedzināšana: «Ja zemes īpašnieks uzskata, ka, dedzinot pērno zāli, nevienam netiks radīti materiālie zaudējumi un neviens liesmu dēļ necietīs, viņam par plānoto dedzināšanu jāinformē glābšanas dienests. Uzklausot un ievērojot speciālistu ieteikumus par drošības pasākumiem, pērno zāli drīkst arī dedzināt.»
