Pirmās darba nedēļas apliecina, ka daudzus jautājumus pilsētā izdotos atrisināt, ja dzīvojamās mājās pietiekami efektīvi darbotos energosaimniecības dienests, savukārt komunālo pakalpojumu sniedzēji pret iedzīvotājiem izturētos kā pret klientiem.
Pirmās darba nedēļas apliecina, ka daudzus jautājumus pilsētā izdotos atrisināt, ja dzīvojamās mājās pietiekami efektīvi darbotos energosaimniecības dienests, savukārt komunālo pakalpojumu sniedzēji pret iedzīvotājiem izturētos kā pret klientiem, nevis administratīvi priekšnieciskā tonī, secina Valdis Grinbergs, inspektors, kura pienākumos ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības.
«Ziņas» jau rakstīja, ka no marta Jelgavas Domē darbosies divi inspektori, kuru kompetencē ir pārbaudīt un izskatīt iedzīvotāju sūdzības. Pagaidām gan darbu uzsācis viens. Valdis Grinbergs, kas nodarbojas ar siltumapgādes un komunālās saimniecības jautājumiem, pirms tam uzkrājis daudzdzīvokļu mājas vecākā un energopārvaldnieka pieredzi. «Ziņām» viņš stāsta, ka, izskatot sūdzības, nepaļaujas uz telefonsarunām, bet attiecīgajos uzņēmumos labāk par visu pats dokumentāli pārliecinās.
Iedzīvotāju sūdzībās šajā laikā dominējuši divi pašvaldības uzņēmumi – Siltumtīklu uzņēmums un Nekustamā īpašuma pārvalde. Inspektors secinājis, ka agrākās šo uzņēmumu iedzīvotājiem sniegtās atbildes bijušas pārāk vispārīgas vai piesātinātas ar sarežģītām aprēķinu formulām. «Ciparus nav grūti samudžināt. Māksla ir atbildēt tā, lai visi teikto uztvertu un saprastu,» teic V.Grinbergs. Tiesa, pēdējā laikā Siltumtīklu uzņēmums šinī ziņā esot labojies. Savukārt Nekustamā īpašuma pārvaldē iedzīvotājus neapmierinot formālā atrakstīšanās. Ir izrādījies, ka, piemēram, pagājušajā rudenī veiktais remonts nav kvalitatīvs un jumts atkal tek. Šādā situācijā atbildē norādīt uz veikto remontu ir vairāk nekā nekorekti. Vispirms pašā NĪP nepieciešama kvalitātes kontrole un veikuma garantijas.
Iedzīvotājus neapmierinot arī NĪP darbinieku administratīvi priekšnieciskā un pavēlnieciskā attieksme. «Iedzīvotāji tomēr ir šā uzņēmuma klienti, un kā pret tādiem pret viņiem ir arī jāizturas neatkarīgi no maksātspējas un ieņemamā amata. Sapratne un ieinteresētība mazinātu cilvēku negatīvo nostāju pret NĪP un veicinātu jautājumu risināšanu,» uzskata V.Grinbergs.
Sūdzību izskatīšanas gaitā viņš pārliecinājies, ka mājās nepieciešams aktivizēt energosaimniecības dienesta darbību. Dažviet konstatēts, ka mājas vecākais vai energopārvaldnieks apmierinās tikai ar skaitītāju rādījumu nolasīšanu, taču tā ir tikai neliela daļa no pienākumiem, kas tiem būtu jāveic. «Dome pagājušā gada augustā ir pieņēmusi labu lēmumu par energosaimniecības dienesta izveidi, bet dzīvē tas netiek īstenots. Nauda energopārvaldnieku apmācībai izdota, bet ne visi apmācītie zina, kā vairāk ietaupīt, sasniegt lielāku efektivitāti. Daudz var panākt ar iekšējās siltumsistēmas sakārtošanu. Siltumtīklu uzņēmums, protams, nav ieinteresēts iedzīvotājus par to informēt, tā uzdevums ir pēc iespējas vairāk realizēt. Par šo informāciju jārūpējas māju apsaimniekošanas uzņēmumam, savukārt mājas vecākajam un energopārvaldniekam (nereti viens cilvēks apvieno šīs abas funkcijas) pret saviem pienākumiem ir jāizturas tiešām lietišķi un nepiekāpīgi jāseko līdzi visām norisēm,» uzsver V.Grinbergs. Viņš pats līdz mielēm izbaudījis mājas vecākā un energopārvaldnieka pienākuma nastu un šinī ziņā sasniedzis zināmus rezultātus. Spriežot pēc redzētā, energopārvaldniekiem un māju vecākajiem par ļaunu nenāktu savstarpēja pieredzes apmaiņa, kā arī attiecību veidošana ar iedzīvotājiem. Arī iedzīvotājiem pietrūkst zināšanu par energoresursu taupības pasākumiem un citiem jautājumiem.
