Pēc 7. martā «Ziņu» lauku lapās publicētā raksta «Lētāk pirksi, sliktāk brauksi jeb Zemnieki apšauba dīzeļdegvielas kvalitāti», LLU profesors Māris Ķirsis izteica vēlēšanos publikāciju nedaudz papildināt, piebilzdams, ka šī joma ir viņa ikdienas darbs.
Pēc 7. martā «Ziņu» lauku lapās publicētā raksta «Lētāk pirksi, sliktāk brauksi jeb Zemnieki apšauba dīzeļdegvielas kvalitāti», LLU profesors Māris Ķirsis izteica vēlēšanos publikāciju nedaudz papildināt, piebilzdams, ka šī joma ir viņa ikdienas darbs.
Publikācijā degvielas uzpildes staciju pārstāvji minēja, ka viņu piedāvātā dīzeļdegviela atbilst Eiropas standartam, kas ir augstāks nekā Latvijā. Firmas «Aivisam» vadītājs Visvaldis Skudra uzsvēra, ka pēc Eiropas standarta sēra daudzums dīzeļdegvielā nedrīkst pārsniegt 0,05 procentus, bet pie mums atļautais rādītājs ir 0,25 procenti.
Profesors Māris Ķirsis šos apgalvojumus komentē šādi.
«2001. gada augustā Latvijā ir pieņemts dīzeļdegvielas standarts LVS EN 590, kas ir adaptēts Eiropas standarts EN 590 bez izmaiņām, tātad standartam Latvijā ir tādas pašas prasības kā Eiropā.
LVS EN 590 noteikts, ka sēra daudzums nedrīkst pārsniegt 0,035 procentus, un standartā nekas vairāk nav rakstīts. Jāatceras, ka Latvijā standartu ievērošana ir brīvprātīga. Obligāti piemērojamus atsevišķus standarta parametrus var noteikt tikai Ministru kabinets.
Līdz 2004. gada 1. janvārim sēra daudzums ir atļauts līdz 0,05 procentiem, bet pēc šā datuma – 0,035 procenti. Tātad nedrīkst jaukt kopā standartu un Ministru kabineta noteikumus. Turklāt Ministru kabinets ir ieviesis kaut kādu mistisku lauksaimniecības dīzeļdegvielu, kuras nav Eiropas (tātad arī Latvijas) standartā. Šai dīzeļdegvielai valdība pieļauj sēra daudzumu līdz 0,2 procentiem.
Vēl jāpiebilst, ka Eiropas (Latvijas) standartā ir noteiktas 11 degvielas klases pēc kristalizācijas (tautas valodā «sacietēšanas») temperatūras. Un Ministru kabinetam savos noteikumos bija jānoteic, kuras klases dīzeļdegviela drīkst būt pārdošanā atkarībā no ārējās gaisa temperatūras. Bet tas joprojām nav izdarīts.»
«Ziņu» aptaujātās personas norādīja, ka degvielas laboratoriskās analīzes ir dārgs prieks (apmēram 300 latu). M.Ķirsis uzskata, ka šis skaitlis ir krietni pārspīlēts. To var noskaidrot «Latsert» un Latvijas Dzelzceļa laboratorijā Rīgā, kā arī «Ventspils naftas» laboratorijā. Abas ir akreditētas. Taču negatīvi analīžu rezultāti nav garantija uzvarai tiesas procesā pret negodīgu degvielas tirgoni.
