Paradoksiem bagātajā Latvijas valstī nu ir kārtējā reize brīnīties. Izrādās, Latvijā nav institūcijas, kas reāli pārbaudītu partiju deklarācijās uzrādītos lielākos finansētājus, nerunājot jau par pārdesmit latu ziedojušajiem.
Paradoksiem bagātajā Latvijas valstī nu ir kārtējā reize brīnīties. Izrādās, Latvijā nav institūcijas, kas reāli pārbaudītu partiju deklarācijās uzrādītos lielākos finansētājus, nerunājot jau par pārdesmit latu ziedojušajiem. Protams, arī pašām partijām būtu jāvērš lielāka uzmanība uz to lielākajiem finansētājiem, taču ir skaidrs, ka politiskā partija nevar arī patvarīgi uzņemties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vai kādas citas valsts institūcijas funkcijas, tomēr katrā sevi cienošā partijā vajadzētu būt savam neformālam korupcijas novēršanas birojam – kaut vai partijas revīzijas komisijas veidā, jo finansējuma caurspīdīgums, neapšaubāmi, ir katras partijas goda lieta.
Aktualitātes diskusijā par partiju finansēšanu šoreiz ir sagādājusi Tautas partija (TP). Proti, žurnālisti ir noskaidrojuši, ka divi uzņēmumi, kas TP pērn ziedojuši maksimāli atļautos Ls 25 000 katrs, neatrodas vietās, kuru adreses tie uzrādījuši kā savas juridiskās adreses Uzņēmumu reģistram. Turklāt viena uzņēmuma īpašniekam un direktoram piederošā cita firma tiek turēta aizdomās par liela apjoma gaļas kontrabandu. TP priekšsēdētājs Andris Šķēle ir nācis klajā ar paziņojumu, ka minētais ziedojums ir plānota provokācija, «lai nomelnotu un diskreditētu TP». Ņemot vērā TP aktīvo darbību Pētera Salkazanova vadītajā Parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par amatpersonu iespējamo saistību ar kontrabandu, nevar izslēgt šādu iespēju, taču sabiedrībai šādā situācijā būtu jādzird arī kādas kompetentas valsts institūcijas atzinums, kura neesamības gadījumā TP var pārmest vienīgi modrības trūkumu.
Kā zināms, otrdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija vienojās, ka kontroli un uzraudzību par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma izpildi veiks jaunveidojamais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), bet līdz tā darbības sākšanai šī funkcija būs jāpilda VID. Interesanti, ka komisija noraidīja deputāta Imanta Burvja nebūt ne peļamo ierosinājumu uzdot Ģenerālprokuratūrai uzraudzīt partiju finansēšanu. Vai tas nozīmē, ka valdību veidojošajām partijām nav vajadzīga politiski neatkarīga valsts institūcija, kas kontrolēs partiju finanses, – labāk un «ērtāk» to uzdot Finansu ministrijas pakļautībā esošajam VID vai KNAB, kas, kā izskatās, tā arī netiks vaļā no Tieslietu ministrijas (TM) pārraudzības, kā to pašreiz paredz attiecīgais likumprojekts?
Tāpēc vairāk nekā vietā būtu TP Saeimas deputāta Jāņa Lagzdiņa ierosinājums KNAB likumā biroju noteikt kā neatkarīgu institūciju, kuras vadītāju ieceļ Saeima. «KNAB būtu īpaša ar likumu izveidota institūcija, kas pēc sava statusa būtu pielīdzināma cilvēktiesību birojam, Satversmes aizsardzības birojam vai Satversmes tiesai,» tā aģentūrai BNS savu ieceri atklājis J.Lagzdiņš. Tātad vismaz daži Jēkabielā mītošie labi saprot, kā novērst aizdomīgu ziedojumu ieplūšanu partiju kasēs. Vai partijām pietiks politiskās gribas šos vērtīgos ieteikumus iedzīvināt, tas gan pagaidām nav īsti skaidrs. Tām vairāk labpatīk pašām «menedžēt» partiju finansēšanas kontroli.
