Apspriedes un raksti avīzē, bildes un runas televīzijā par pieminekļiem Jelgavā, un uzreiz par vairākiem.
Apspriedes un raksti avīzē, bildes un runas televīzijā par pieminekļiem Jelgavā, un uzreiz par vairākiem. Nu taisnība jau ir, Jelgava savus izcilos ļaudis un notikumus nav cildinājusi. Taisni otrādi: patiesi godājamu cilvēku piemiņu ir pazemojusi, kā mācēdama.
Ādolfa Alunāna pieminekļa (gadiem nesakoptā vietā) bareljefs un uzraksti ir noplēsti, pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas plāksne vairākkārt barbariski iznīcināta, Latvijas patriotu piemiņai stādītie ozoliņi nolauzti. Ne vienu reizi vien apgānīts Raiņa piemineklis un nozagti aiz tā stādītie kociņi. Kā sargāt mūsu godājamos cilvēkus?
Jelgavnieki atrada un izraka no zemzemes savu Lāčplēsi. Ļaunuma varas sakropļotu, apgānītu. Sveču liesmās un asarās attīrīja, un par saziedoto naudu izcilo tēlnieku Jansonu dzimta izkala jaunu Lāčplēsi, kas nostājās savā vietā. Bet netālu aiz pagrabiņa jumta uztupinātais baisais pūķis drāzās no austrumu puses un dvesa naidu Lāčplēša pakausī. Bet… (kā teica Ivars Godmanis) no plāna bleķīša izklapētais, pēc izskata draudīgais, taču idejiski izčākstējušais pūķītis vienkārši apgāzās un izzuda pats no sevis. Kā lasāms avīzē, tas pagrabiņš, kas ir augstākais kalns Jelgavā (izņemot Lediņu kalnu), vēl arvien pievelk pieminekļu un plātņu būvētājus. Konkurss esot bijis (nav manīts), projekts gatavs, un atliek kādam izredzētajam būvētājam (māksliniekam, tēlniekam), pelnot savu dienišķo iztiku, to īstenot. Laikam jau par mūsu naudiņu uz piepaceltā pagrabiņa jumta būšot piepacelta smalkgraudaina betona plāksne (skat. «Zemgales Ziņas» 19.02.02.) ar uzrakstu «Karavīriem cīnītājiem pret fašismu».
Bet tur pie tā pagrabiņa neviens nav apbedīts. Padomju karavīru apbedījumi ir pie Zanderu kapiem. Cīņas pagrabiņa apkārtnē arī neesot notikušas. Vienīgi asiņaina taka 1944. gada rudenī veda no stacijas uz šo pagrabu – bunkuru, kad no padomju bumbvedēju masīvā bumbu un ložmetēju uzbrukuma centās bezcerīgi izbēgt un paslēpties Krievijas bēgļi un ievainotie karavīri no stacijā stāvošajiem ešeloniem.
Notikumi ar pieminekļiem un tiem pielīdzināmiem veidojumiem ir dīvaini: Rīgā viens ar vecu un atjaunotu ķēvi grib iejāt Pētera baznīcā, Jelgavā kāds vēlas pabāzt piepaceltu smalkgraudainu betona plāksni zem Lāčplēša apmetņa! Tajā parkā valda Lāčplēsis! Un lūdzu apspriedējus, vadītājus un rīkotājus vispirms sakopt, cienīt un sargāt esošo.
Gadiem ilgi neviens neiedomājās uzlikt flīzes uz taciņas no stacijas perona uz parka galveno taku (garām piemineklim). Tūkstošiem ļaužu katru dienu mīcās pa dubļu skrīni, ik reizes to paplašinot. Katrs sevi cienošs Domes darbonis jau nu ar vilcienu nebrauc, un kā lai zina, kas tur notiek? Vai grūti novākt sadrupušā betona un rūsas bluķi no pagraba jumta? Vai grūti atjaunot pagalam nobružāto lācēna figūriņu? Cik tālu līdz rudenim. Un politplāksnes pielūdzēji var dot kādu balstiņu. Nu ko tāds lācēns, nu ko tāds baltais krusts, kas sargā sarkanā terora upurus. Ko tāda strūklaka, kas kādreiz parkā bija. Ja tā nagi niez kaut ko būvēt uz tā pagrabiņa, varbūt ierīkot bērniem slidkalniņu vai skrituļu rampu. Tikai tā lietotāji vēl nebalsos – nav tie gadi.
Lāčplēsis jau par bērnu rosību nedusmosies. Vai reliģisko konfesiju pārstāvji nevarētu pievienoties Jāņa kapu cieņas atgūšanā tajā šaubīgajā vietā, ko dēvē par Alunāna parku? Krustu šķērsu par dažādu konfesiju godājamu cilvēku kauliem iet takas, pa kurām pēc iespējas taisnāk slampā suņi un ļaudis. Vai neizrādīt cieņu tiem, kas dzīvoja, strādāja, cēla un slavināja Jelgavu? Vai tās piepaceltās plātnes nauda ir saziedota? Ja nē, tad godīgāk būtu to izlietot Jāņa kapu sakārtošanā.
Nu ja jau par pieminekļiem, tad par pieminekļiem! Nē, tās ir piktogrammas. Zinu, ka latīniski «pictus» ir kaut kas ar krāsām gleznots, «grapho» – rakstu zīmējums priekšmetu vai darbības attēlošanai. Tātad šī attēlošana Lielupes tilta galos ir nekvalitatīva. Pamatnes ar rūsu notecējušas. Attēlojums pie karkasa pienaglots ar rūsējošām naglām, ar vārdu sakot – neglīti. Varbūt par maz maksāts, naglām neiznāca. Ko darīt – nomazgāt, nokrāsot – lai lemj tēlnieks Panteļejevs no Rīgas. Ja jau tā politplāksne (piepaceltā no smalkgraudaina betona) ir tik nepieciešama, tā labi izskatītos jaunajā parkā pie jaunā dīķa. Viss jauns un jauks.
B.B.K. Jelgavā
