Par galveno energoresursu politikas procesu dzinējā var uzskatīt ekonomiskās intereses.
Par galveno energoresursu politikas procesu dzinējā var uzskatīt ekonomiskās intereses. Tas attiecas ne tikai uz tādu postsociālisma zemi kā Latvija, bet arī uz tādu ekonomisko dižvaru kā ASV, par ko liecina kaut vai ar kompāniju «Enron» saistītais skandāls. Lai arī Jelgavā šī likumsakarība ir aktuāla, daudzas lietas šeit pat tiek «menedžētas» daudz vienkāršāk. Tāpēc jo vienkāršāk ir izsekot arī viena otra vietējās politikas procesa cēloņiem un mērķiem.
Interesantu piemēru netrūkst. Piemēram, ceturtdienas Domes sēdē apstiprinātais lēmums par SIA «Sporta komplekss «Zemgale»» ledus halles un sporta laukumu iekļaušanu ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamo masu aktīvo atpūtas centru un sporta būvju sarakstā. It kā kas tur liels – Dome atsakās no aptuveni 600 latu iekasēšanas katru gadu, izrādot pretimnākšanu uzņēmējam, kas pilsētas slidošanas interesentiem piedāvājot slidošanas iespējas par zemāku samaksu. Arī juridiski viss it kā kārtībā, taču ētiski šis lēmums ir ļoti diskutabls.
Pirmkārt, diez vai šāda iniciatīva tiktu atbalstīta, ja priekšlikums nāktu no kāda opozīcijas deputāta vai Hercoga Jēkaba kluba vadībai nepietuvinātas personas. Otrkārt, neaizmirsīsim, ka šajā uzņēmumā, lai arī niecīga, tomēr ir pašvaldības kapitāla daļa, un ceturtdien Domes deputātu vairākums nolēma šo uzņēmumu padarīt konkurētspējīgāku par tiem, kuros nav pašvaldības īpašuma daļas. Vai tas ir Domes konsekvents atbalsts uzņēmējdarbībai? Kaut kā neizskatās, jo daži ir padarīti «vienlīdzīgāki» par pārējiem.
Vēl viena «slidena» lieta ir lēmums par Jelgavā sniedzamo sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestādes – regulatora – izveidi. Slidena tāpēc, ka kaut kā tomēr negribas ticēt pašvaldības izpilddirektora Gunāra Kurloviča skaistajām frāzēm par šīs institūcijas politisko neatkarību. Iznāk kaut kā dīvaini – vietējās regulatora institūcijas priekšsēdētājs un divi locekļi būs politiski neatkarīgi, bet G.Kurlovičam ar minēto Domes lēmumu uzdots līdz šāgada 2. aprīlim organizēt konkursu uz regulatora priekšsēdētāja un locekļu amatiem. Lai šīs amatpersonas būtu politiski neatkarīgas, personāliju atlases komisijai būtu jābūt vismaz no Marsa, taču visticamāk, ka tajā atradīsies Domes kabinetos redzētas sejas. Par to, ka vietējā regulatora amats būs politiski ietekmīgs, šaubu nav. Sabalansētas tarifu politikas gadījumā tas varētu sniegt neizmērojamu atbalstu ne tikai Domes darbā, bet arī piepacelt pozīcijas deputātu, domājams, ne pārāk augstos reitingus. Savukārt, ja sabiedrisko pakalpjumu politika Jelgavā tiks salaista dēlī vai arī būs izdevīga kādai šaurai interešu grupai, jāšaubās, vai Domes pozīcijas politiķi varēs sapņot par kāpumu politiskajā karjerā.
Kā trešā «rozīne» ceturtdienas Domes sēdē jāmin lēmums par pašvaldības uzņēmumu ekonomiskās darbības pārraudzības komisijas sastāva un nolikuma apstiprināšanu. Grūti atrast racionālo izskaidrojumu šīs komisijas nepieciešamībai, ja tajā ievēlēta Domes administrācijas vadība un struktūrvienību vadītāji, kas jau tāpat sakarā ar tiešo pienākumu veikšanu ir atbildīgi par šīs komisijas nolikumā definētajiem pienākumiem un uzdevumiem. Protams, kopējo mērķu labad kopāsanākšana un problēmu iztirzāšana par ļaunu nekad nenāk, taču – vai tādēļ ir jārada atsevišķa komisija? Vienīgais iespējamais izskaidrojums šādām aktivitātēm ir iecere perspektīvā atalgot komisiju locekļu darbu, un tad, protams, jo vairāku komisiju loceklis tu esi, jo vairāk naudas iegūsi. Katrā ziņā to rādīs darbs pie nākamā gada budžeta.
Taču, cīnoties par kādu noteiktu interešu realizāciju, Domes pozīcijai nevajadzētu aizmirst, ka ir vēl arī tāds «sīkums» kā sabiedrības intereses, kuru aizstāvēšanai deputāti it kā ir ievēlēti Domē. Citādi iznāk, ka deputāti pirms vēlēšanām vēlētājam ir gatavi atdot teju vai pēdējo kreklu, bet pēc iesēšanās mīkstajos krēslos vairāk domā par sevi, radiem un draugiem. Vēsture liecina, ka šāda aizmiršanās var maksāt dārgi.
